9. Article

Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Mārupes novada domes priekšsēdētājam. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 1 Z. Pumpure-Prāmniece. Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos. Žurnāls "Jurista Vārds", 2010. gada 20. jūlijs Nr. 29 (624). 2 Noteikumu Nr. 628 91. punkts - Pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem apstiprina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu - funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. 3 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_15872, Izstrādes vadītājas pamatojums redakcionālu kļūdu labošanai 17.09.2019. 4 Apbūves noteikumu 7.21., 7.24. apakšpunkts, 16. punkts, 41.5., 42.6. apakšpunkts, 60. punkts, 151.1. apakšpunkts, 188., 190., 322., 349., 532., 541., 618., 624., 681., 715., 861. un 862. punkts. 5 Apbūves noteikumu 7.9., 7.15., 7.19., 7.28. apakšpunkts; 33., 36. punkts, 41.4., 42.1.1., 43.2. apakšpunkts, 46., 82., 83., 84., 86., 97., 132. punkts, 170.4. apakšpunkts, 175., 176., 177., 382., 401., 481., 482. un 483. punkts. 6 Publiskajai apspriešanai nodotajā pilnveidotajā redakcijā bija 11 pielikumi, apstiprinātajā redakcijā - atbilstoši satura rādītājam - 12. pielikumi (faktiski pievienoti ir tikai 10 pielikumi); daļa pielikumu ir aizstāti ar pilnīgi jauniem. Lietotājam ir apgrūtināta apbūves noteikumu pielikumu izmantošana, jo satura rādītājā nav doti šo pielikumu nosaukumi. 7 Piemēram, apbūves noteikumu 7.12., 7.13., 7.23. un 7.27. apakšpunkts ir pretrunā Būvniecības likumam, Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"", Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" 8 Piemēram, apbūves lietotā termina "rekonstrukcija" vietā lietojams termins "pārbūve", termina "būvprojekts" vietā lietojams termins "būvniecības ieceres dokumentācija", termina "inventarizācija lieta" vietā jālieto termins "kadastrālās uzmērīšanas lieta", u.tml. 9 Piemēram, apbūves noteikumu 29.2. apakšpunkts noteic, ka ceļa servitūta minimālais platums ir 6 metri, savukārt apbūves noteikumu 156. punktā tiek noteikts aprobežojums būvju izvietošanai gar servitūta ceļiem - apbūves līnija 10 robežas m no ceļa ass vai 8 m no servitūta robežas, ja ceļš nav izbūvēts, vai 8 m no piebraucamā ceļa robežas. 10 Latvijas Republikas Civillikuma 1130. pants. Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Latvijas Republikas Civillikuma 1231. pants. Servitūtu var nodibināt ar likumu, ar tiesas spriedumu, ar līgumu vai testamentu. Latvijas Republikas Civillikuma 1235. pants. No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemes grāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi. Tātad ceļa servitūta nodibināšana ir iesaistīto pušu savstarpēja vienošanās, un ceļa servitūta ceļa platumu nosaka pusēm vienojoties, vai arī to nosaka tiesa. Latvijas Republikas Civillikuma 1158. pants. Ja nodibinot ceļa servitūtu nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamam ceļam vismaz četri ar pusi metrus platam. Latvijas Republikas Civillikuma 1132. pants. Ja rodas šaubas par servitūta apmēru, tas arvien pieņemams vismazākā apmērā. No tā izriet, ka normatīvajos aktos pašvaldībām nav dots deleģējums teritorijas plānošanas dokumentos noteikt ceļu servitūtus, to platumus vai citus nosacījumus un aprobežojumus saistībā ar servitūtiem. 11 Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem pilsētās un ciemos nosaka kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža). 12 Likuma 3. panta 5. punkts. Atklātības princips - teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu. Likuma 4. panta pirmā daļa - teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Plānošanas līmenim atbilstošai institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju. Noteikumu Nr. 628 2.2. apakšpunkts - izstrādes vadītāja pienākums ir nodrošināt sabiedrības informēšanu un līdzdalību plānošanas dokumentu izstrādē. Noteikumu Nr. 628 90. punkts - Ja tiek pieņemts šo noteikumu 88.2. apakšpunktā minētais lēmums (pilnveidot teritorijas plānojuma redakciju), pašvaldība sagatavo teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju un virza to apstiprināšanai šo noteikumu 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. punktā noteiktajā kārtībā. Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas termiņš nav īsāks par trijām nedēļām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce