2. Article

Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir izdarījis grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni", paaugstinot minimālo ienākumu līmeni personai no 53 euro līdz 64 euro mēnesī (stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī), nepieciešams veikt grozījumus saistošajos noteikumos Nr. 202, paaugstinot garantēto minimālo ienākumu līmeni darbspējīgām personām no 56,91 euro līdz 64 euro mēnesī un paaugstinot šo līmeni bērniem no 64,03 euro līdz 80 euro mēnesī. Saskaņā ar Rīgas domes 29.05.2019. lēmuma Nr. 2321 "Par izglītojamiem, kuru ēdināšanas izmaksas sedz Rīgas pilsētas pašvaldība" 1. punktā noteikto no 01.09.2019. ēdināšanas izmaksas izglītojamiem, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, tādējādi saistošo noteikumu Nr. 202 47. punkts zaudē aktualitāti un to ir nepieciešams svītrot. Analizējot šī gada sākumā Rīgas Sociālā dienesta klientu, kuri saņem dzīvokļa pabalstu, noslēgto īres līgumu nosacījumus, konstatēts, ka 39 % gadījumu mājokļa 1 m2 īres maksa pārsniedz saistošajos noteikumos Nr. 202 noteikto 1 m2 īres maksu (4,27 euro). Arī pēc īres tirgus cenu izpētes sludinājumu portālā www.ss.com secināms, ka saistošajos noteikumos Nr. 202 noteiktā 1 m2 īres maksa šobrīd vairs neatbilst reālajai tirgus situācijai, un personas ar zemiem ienākumiem, kurām nav sava mājokļa, nevar atļauties īrēt pat nelielu dzīvojamo telpu, jo pašvaldības piešķirtais dzīvokļa pabalsts nesedz īres līgumā noteiktās īres maksas, līdz ar to īres maksas starpību personas spiestas segt no pārējo pamatvajadzību nodrošināšanai paredzētajiem iztikas līdzekļiem, tādējādi nonākot vēl lielākā nabadzībā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, neraugoties uz pensiju un vidējo algu nelielu paaugstināšanos, visvairāk nabadzības riskam 2017. gadā tika pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem jeb 74 % (2016. gadā - 72,8 %) no visām šai mērķa grupai atbilstošajām personām. Nabadzības riskam tiek pakļautas arī ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6 %), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31 %). Ļoti sarežģīta situācija ir ģimenēm ar bērniem, kad, nespējot samaksāt izīrētāja noteikto augsto īres maksu, ģimenes paliek bez mājokļa un izmanto pašvaldībā esošo krīzes centru pakalpojumus. Krīzes centra pakalpojuma izmaksas ir augstas. Šis pakalpojums izmaksā vidēji 28 euro dienā personai, tādējādi, ja šo pakalpojumu saņem māte ar 2 nepilngadīgiem bērniem, pakalpojuma izmaksas mēnesī var sasniegt (28*3*30) 2520 euro mēnesī. Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams veikt izmaiņas saistošo noteikumu Nr. 202 dzīvokļa pabalsta piešķiršanai noteiktajos kritērijos, paaugstinot dzīvokļa pabalsta aprēķinam izmantojamo normatīvo īres maksu par mājokļa 1 m2, nepārsniedzot noslēgtā īres vai apsaimniekošanas līguma nosacījumus vai komunālo maksājumu kvītī norādīto summu mēnesī, bet ne vairāk kā: mājoklim ar platību līdz 32 m2 - 8 euro par 1 m2; mājoklim ar platību virs 32 m2, līdz 45 m2 - 7 euro par 1 m2; mājoklim ar platību, kas pārsniedz 45 m2, - 5 euro par 1 m2. Šādus īres maksas normatīvus, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, piemērot arī grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem. Vienlaikus, lai atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem/personām ar invaliditāti un ģimenēm, kurās ir tikai pensionāri/personas ar invaliditāti, atvieglotu pakalpojumu izdevumu apmaksu, nodrošinātu sazināšanās iespējas ar valsts un pašvaldības iestādēm elektroniski, lai varētu saņemt aktuālāko informāciju, dzīvokļa pabalsta aprēķinā plānots iekļaut arī interneta un tālruņa lietošanas pakalpojumu apmaksu kopumā līdz 15 euro mēnesī, bet ne vairāk kā norādīts pakalpojumu sniedzēja izrakstītajā rēķinā. Dzīvokļa pabalsta ietvaros tiek aprēķināts arī pabalsts cietā kurināmā iegādei. Esošajā saistošo noteikumu Nr. 202 redakcijā pabalsta cietā kurināmā iegādes aprēķināšanai tiek ņemts vērā gan malkas daudzums steros un pakalpojumu sniedzēju norādītā cena par steru, gan klienta mājoklī esošo krāšņu daudzums. Šāds pabalsta aprēķins ir sarežģīts, ne vienmēr atbilst faktiskai situācijai, jo pagājušajā gadsimtā celtajos mājokļos klienti ir veikuši pārveidi un nereti ar cieto kurināmo apsildāmās platības lielums mājoklī nav proporcionāls istabu skaitam (granulas, briketes, ogles) vai krāšņu skaitam (malka). Līdz ar to nepieciešams veikt izmaiņas saistošo noteikumu Nr. 202 pielikumā esošajos normatīvos, nosakot, ka klientiem, kuri mājokli apkurina ar cieto kurināmo (malka, ogles, briketes, granulas), dzīvokļa pabalsta aprēķinā ņem vērā normatīvajā aktā noteikto mājokļa normatīvo platību personai (ģimenei) un apkures cenu 6 euro par 1 m2. Šie grozījumi precizē dzīvokļa pabalsta aprēķinu un mazina Rīgas Sociālā dienesta darbinieku administratīvo slogu. Lai atbalstītu cienījama vecuma vientuļos seniorus, kuri vieni dzīvo savā privātīpašumā un kuriem nav taisnās līnijas radinieku (bērnu), dzīvokļa pabalsta cietā kurināmā iegādei aprēķinā tiks iekļauta visa mājokļa platība, kas tiek apkurināta. Esošajā saistošo noteikumu Nr. 202 redakcijā nepieciešams veikt arī citus redakcionālus labojumus atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un praksē konstatētajam.