4. Article

Sprieduma 16.3.1. punktā norādīts: Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka no Cilvēktiesību konvencijas 8. panta neizriet personas tiesības adoptēt bērnu. Es šim secinājumam vispārīgi pievienojos, tomēr uzskatu, ka jānošķir divas situācijas, uz kurām šis secinājums attiecināms atšķirīgi. Piekrītu, ka Cilvēktiesību konvencijas 8. pants neaizsargā personu tiesības radīt ģimeni no jauna, tostarp adoptējot bērnu. Taču tiesības uz ģimenes dzīvi aizsargā jau izveidojušos ģimeni (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā "Frette v. France", pieteikums Nr. 36515/97, 32. punktu). Līdz ar to situācijā, kāda ir jāizskata arī Pieteikuma iesniedzējai, persona, lūdzot atļauju adoptēt bērnu, vēlas tiesiski nostiprināt jau faktiski pastāvošas ģimenes attiecības. Valsts bauda zināmu rīcības brīvību indivīdu un sabiedrības interešu līdzsvarošanā. Tomēr, kā norādīts arī Sprieduma 16.3.2. punktā, gadījumos, kad starp ģimeni un bērnu jau radušās ģimeniskas saites, valstij ir pozitīvs pienākums rīkoties tā, lai stiprinātu šīs saites, un izveidot tādus tiesību aizsardzības mehānismus, kas nodrošinātu bērna integrāciju ģimenē (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 28. jūnija sprieduma lietā "Wagner and J.M.W.L. v. Luxembourg", pieteikums Nr. 76240/01, 118. un 119. punktu). Tādējādi, kaut arī Cilvēktiesību konvencijas 8. pants nerada personai tiesības uz adopciju, valstij tas rada pozitīvu pienākumu aizsargāt jau pastāvošas ģimenes saites.