2. Article

Makroekonomiskās prognozes Enerģētikas attīstības scenāriju modelēšanai par pamatu izmantotas Ekonomikas ministrijas 2018.gadā izstrādātās makroekonomikas ilgtermiņa prognozes uz 2030.gadu. 2.tabula. Enerģētikas scenāriju modelēšanai izmantotās makroekonomisko rādītāju prognozes 2017202020252030Iedzīvotāju skaits, miljons1,9861,8841,7591,638Privātais patēriņš, salīdzināmās cenās (2010), miljardi EUR13,26616,15818,38620,339IKP, salīdzināmās cenās (2010), miljardi EUR21,32825,23028,56431,599Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā turpināsies palielināties starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem. Mājokļu skaita un dzīvojamās platības prognoze ir aprēķināta, pamatojoties uz demogrāfijas prognozi, un sektoru raksturojošo parametru (vidējais iedzīvotāju skaits mājsaimniecībā, mājokļa vidējā dzīvojamā platība) prognozēm. Iekšzemes kopprodukta prognozes līdz 2030.gadam neparedz ļoti būtisku tautsaimniecības nozaru struktūras maiņu, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Tā saglabāsies tuva esošajai. Komercpakalpojumu nozaru īpatsvars līdz 2030.gadam varētu palielināties par vienu procentpunktu. Pieaugums sagaidāms arī IT, būvniecības un rūpniecības nozaru īpatsvaram tautsaimniecībā. Savukārt lauksaimniecības, transporta, finanšu pakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu nozaru īpatsvars varētu nedaudz samazināties. Vidējā un ilgtermiņā apstrādes rūpniecībai saglabājas straujāki pieauguma tempi, nekā vidēji tautsaimniecībā. Salīdzinoši strauji izaugsmes tempi tiek prognozēt arī lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē kokapstrādē. Vairāk uz iekšējo tirgu orientēto nozaru (piemēram, pārtikas rūpniecība, poligrāfija) attīstību galvenokārt ietekmēs iekšzemes pieprasījuma dinamika. Nemetālisko minerālu ražošanas nozare būs cieši saistīta ar būvniecības tendencēm.
  1. 3)) izveidota atbalsta programma
  2. 401)) 31.12.20222) 30.06.2024
  3. 1)) Izveidota ekspertu darba grupa2) Izveidota padome
  4. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) Tiesību akti ir spēkā un tajos iekļautie nosacījumi tiek pildīti
  5. 1)) Veiktas vismaz 4 informēšanas un izglītošanas kampaņas gadā2) Iedzīvotājiem sniegts informatīvs atbalsts pārejai uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem
  6. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) Tiesību akti ir spēkā un tajos iekļautie nosacījumi tiek pildīti
  7. 1)) Kopumā koģenerācijas īpatsvars Latvijas CSA ir augsts – 72,6%, pie tam 2017.gadā dažās no Latvijas reģionālajām CSA sistēmām bija gandrīz maksimālais koģenerācijas īpatsvars siltuma ražošanā un augsta AER izmantošanas daļa to kurināmo struktūrā (piem., Jelgava ar 97% saražotu koģenerācijas režīmā un 85% no izmantotā kurināmā ir AER). Potenciāla analīzes rezultātā konstatēts, ka nav potenciāls AER īpatsvara palielināšanai valsts līmenī CSA, toties tika identificēts, ka atsevišķās pilsētās (Daugavpilī, Liepājā un Jūrmalā) būtu nepieciešams ieviest augstas efektivitātes koģenerāciju centralizētajā siltumapgādē, bet ir nepieciešama padziļinātākā katra konkrētā gadījumā finanšu analīze, vienlaicīgi aprēķinus balstīt uz elektroenerģijas un siltumenerģijas tirgus cenām.
  8. 1)) veikts izvērtējums2) ja atbilstoši izstrādāti vismaz 2 tiesību akti
  9. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) LSA vai individuālajā siltumapgādē uzstādīto ne-emisiju AER iekārtu jaudas ir vismaz par 30% vairāk nekā 2017.gadā
  10. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) līdz 2030.gadam ETL lieljaudas uzlādes punktu skaits ir sasniedzis 300 (papildu līdz 150 ETL uzlādes stacijas), t.sk. punkti, ko attīstītu privātie investori un, kas būtu publiski pieejamas
  11. 1)) Izstrādāti vismaz 2 tiesību akti2) nodrošināts vismaz 7% AER īpatsvars transportā
  12. 1)) Izstrādāti atbilstošie tiesību akti2) Izcelsmes apliecinājumu sistēma darbojas
  13. 1)) Veikts vismaz viens pētījums2) Plāns ir aktualizēts
  14. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) veikti 2 izvērtējumi
  15. 2)) Ja atbilstoši paplašinātā tvēruma EPS ir ieviests un darbojas, un EPS dalībnieki aktīvi nodrošina enerģijas patēriņa samazināšanu
  16. 3)) atbalsts sniegts vismaz 3000 mājsaimniecībām
  17. 4)) ar dabasgāzi (tostarp biometānu) darbināmu transportlīdzekļu skaits 2030.gadā līdz 30 000
  18. 1)) izstrādāti vismaz 5 saistošie noteikumi vai iekšējie noteikumi1. Pašvaldības2. VARAM, Rīgas plānošanas reģions
  19. 1)) izstrādāts vismaz 5 tiesību aktiEMVARAMPašvaldības
  20. 1)) Izveidots vienots kontaktpunkts2) Izstrādātas >1 vadlīnijas
  21. 3)) definēti kritēriji, kas nosaka kārtību, kā degvielas uzpildes stacijās nepieciešams ierīkot uzlādes iespējas ETL,
  22. 2)) Salīdzinājumā ar individuālajiem apkures risinājumiem, CSA ir raksturojama ar augstāko efektivitātes līmeni, jo tajā ir lielāks efektīvās koģenerācijas īpatsvars. Tai pašā laikā, CSA ir nepieciešami nopietni ieguldījumi infrastruktūrā un augstas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. CSA efektivitāti samazina arī enerģijas zudumi tīklā. Šie nosacījumi padara CSA par ekonomiski dzīvotspējīgu tikai teritorijās ar salīdzinoši lielu siltumenerģijas pieprasījuma blīvumu.
  23. 1)) veikts izvērtējums2) ja atbilstoši, izstrādāti vismaz 3 tiesību akti
  24. 1)) 31.12.20222) 30.06.2024
  25. 1)) ir izstrādātas vismaz 3 programmasIZMVARAMEM
  26. 1)) veikts izvērtējums2) izveidots fonds, attiecīgos nosacījumus iestrādājot tiesību aktos
  27. 3)) Lai realizētu CSA centralizācijas potenciālu, ir nepieciešams attīstīt ekonomiskus stimulus gala patērētājiem, lai siltuma izmaksas no CSA nepārsniedz alternatīvas individuālās apkures izmaksas. Šādi stimuli pārsvarā ietver pasākumus, lai sasniegtu kopēja siltumapgādes tarifa samazināšanos CSA sistēmā, tostarp, nepieciešams piesaistīt ES finanšu atbalstu investīcijām jaunu reģionālu CSA tīklu izveidē un esošo (veco) tīklu renovācijai pašvaldībās, kur esošā vai plānotā siltumtīkla intensitāte pārsniedz 2 MWh/m. Kā arī papildus jāveic CSA operatoru ekspluatācijas un uzturēšanas procesu un saistīto izmaksu pārskatīšana un procesu optimizācija.
  28. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību aktsNoslēgtas vismaz 10 vienošanās
  29. 4)) noteiktas prasības, kā nepieciešams izvietot lēnās vai vidējās uzlādes iespējas publiskos stāvlaukumos (stāvvietās) pie jaunām un renovētām ēkām
  30. 3)) finansējums tiek izmantots pasākumu atbalstam
  31. 5)) tiek attīstīti arī parastas jaudas uzlādes punkti publiskās stāvvietās pie darba vietām, pie tirdzniecības vietām, kultūras centriem, pašvaldību iestādēm, valsts iestādēm u.c.
  32. 1)) Direktīva 2010/31/ES paredzējusi, ka valsts veicina, lai ēkas atjaunojot padarītu par gandrīz nulles enerģijas ēkām;
  33. 1)) Veikts izvērtējums2) Ja atbilstoši, izstrādāts regulējums un nodrošināta statistikas tirdzniecība
  34. 6)) tiek attīstīti vidējas jaudas (maiņstrāvas uzlādes iekārtas ar jaudu 7,2–22kw) uzlādes punkti publiskā infrastruktūrā
  35. 2)) Līdz 2050.gadam jāsasniedz ēku dekarbonizācijas mērķi;
  36. 3)) Līdzšinējā pārbūvju un atjaunošanu prasība kWh/m2 bija daudz vieglāk sasniedzama, kā HTR (attiecībā uz ēkām, kuru platība ir vismaz 1000 m2 un sasniedzamais rādītājs līdz 60 kWh/m2 gadā (minimālais pieļaujamais līmenis apkures patēriņam)).
  37. 7)) tiek atbalstīta elektroinstalācijas izveide daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās konkrētās autostāvvietas17, parastas jaudas uzlādes punktu un, ja iespējams, vidēja ātruma uzlādes uzstādīšanai un atbalstīta minēto punktu uzstādīšana
  38. 1)) Veikts vismaz 1 izvērtējums vai pētījums2) ja atbilstoši, izstrādāts vismaz 1 tiesību akts
  39. 3)) ja atbilstoši Plāna pārskatīšanas laikā Plāns ir attiecīgi aktualizēts
  40. 3)) nodrošināts, ka līdz 50% no konkrētām stāvvietām ir aprīkotas ar uzlādes iespēju
  41. a)) ienākošās (import) starpsavienojumu jaudas (kopējā) un pīķa jaudas (pieprasījuma) attiecība;
  42. b)) izejošās (export) starpsavienojumu jaudas (kopējā) un pīķa jaudas (pieprasījuma) attiecība;
  43. 4)) definēti kritēriji, kas nosaka kārtību, kā degvielas uzpildes stacijās nepieciešams ierīkot uzlādes iespējas ETL
  44. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) izveidota atbalsta programma
  45. c)) ienākošās (import) starpsavienojumu jaudas (kopējā) un uzstādītās AER jaudas attiecība;
  46. 3)) atbalsts tiek sniegts līdz 15 000 bezemisiju mazemisiju transportlīdzekļu iegādei
  47. d)) izejošās (export) starpsavienojumu jaudas (kopējā) un uzstādītās AER jaudas attiecība;
  48. e)) ienākošās (import) starpsavienojumu jaudas (starp LV un citu ES DV) un pīķa jaudas (pieprasījuma) attiecība;
  49. f)) izejošās (export) starpsavienojumu jaudas (starp LV un citu ES DV) un pīķa jaudas (pieprasījuma) attiecība;
  50. g)) ienākošās (import) starpsavienojumu jaudas (starp LV un citu ES DV) un uzstādītās AER jaudas attiecība;
  51. h)) izejošās (export) starpsavienojumu jaudas (starp LV un citu ES DV) un uzstādītās AER jaudas attiecība.
annual-reportasbalance-sheetcustomsdeadlineemployeeemployerfinancial-statementsimport-exportinventoryinvoicejoint-stockllcpvnregistrationremunerationsalarysiasocial-insurancetax-authorityvatvidvsaoi