3. Article

Tehnoloģiju cenas Par pamatu tehnoloģiju cenām (investīcijas, ekspluatācijas un remonta fiksētās un mainīgās cenas) tika izmantoti dažādi starptautiski atzīti literatūras avoti (EK izmantoto modeļu datu bāzes, Dānijas enerģētikas aģentūras tehnoloģiju katalogs u.c.), kuru informācija tika atsevišķos gadījumos koriģēta atbilstoši Latvijas apstākļiem.
  1. 1)) 31.12.20212) 31.12.2022
  2. 1)) Veikts vismaz viens izvērtējums2) Plāns ir aktualizēts
  3. 1)) ir izstrādāti atbilstoši tiesību akti (atbalsta programmas)VARAMIZMEM
  4. 151)) 01.07.20212) 01.07.2021
  5. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) veiks vismaz 1 pētījums
  6. 1)) ir izstrādāti atbilstoši tiesību akti (atbalsta programmas)EMIZM
  7. 1)) Nekoncentrēti sabiedrības informēšanas pasākumi
  8. 1)) izstrādāti vismaz 2 tiesību akti2) veikts vismaz 1 pētījums / izvērtējums
  9. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) programma darbojas
  10. 3)) nodrošināts, ka 2030.gadā vismaz 3–5% no transporta galapatēriņā izmantotās transporta enerģijas ir biometāns
  11. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) Tiesību akti ir spēkā un tajos iekļautie nosacījumi tiek pildīti
  12. 1)) veikti informēšanas pasākumiEMPTAC
  13. 1)) Veikti vismaz 2 pētījumi
  14. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) vismaz 7500 privātmājās7 ir veikti enerģijas ietaupījumu katalogā iekļautie ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi;
  15. 1)) attīstīts ESKO tirgus2) uzsākta PESKO tirgus darbība
  16. 1)) ziņošanas rīks ir izstrādāts un ieviests2) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts
  17. 1)) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts2) Atbalsts sniegts vismaz 10 vienošanās slēdzējiem
  18. 1)) ir izstrādāti atbilstoši tiesību akti (atbalsta programmas)EMIZM
  19. 3)) prioritāri pasākums īstenojams nomaiņai uz ETL un gāzveida degvielu transportam pilsētās sabiedriskajam transportam un starppilsētu pārvadājumiem
  20. 1)) Apmācības reizi gadā par esošo likumdošanu, gadījumu izpēti, jaunākajām aktualitātēm (VVD, VID)2) Regulāras sanāksmes (vismaz reizi gadā) ar ieinteresētajām pusēm, akcentējot problēm-jautājumus.
  21. 1)) nepilnīga energoefektivitātes uzlabošanas nepieciešamības vērā ņemšana politikas un investīciju plānošanā un īstenošanā
  22. 1)) ir izstrādāti atbilstoši tiesību akti (atbalsta programmas)EMIZM
  23. 2)) neefektīva EPS un vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu īstenošana
  24. 1)) 31.12.20222) 31.12.2023
  25. 3)) 31.12.2026
  26. 2)) Neefektīvi un bieži novēloti izglītošanas pasākumi
  27. 3)) 31.12.2021
  28. 1)) izstrādāts vismaz 1 izvērtējums vai pētījums2) ja atbilstoši, izstrādāts un apstiprināts vismaz 1 tiesību akts un/vai politikas plānošanas dokuments
  29. 3)) 31.12.2026
  30. 1)) Izstrādāti atbilstošie tiesību akti2) noteiktas prasības valsts iestādēm un pašvaldībām pāriet uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un ar alternatīvajām degvielām (prioritāri ETL un biometāna) darbināmu transportu
  31. 2)) Plāna pārskatīšanas laikā Plāns ir attiecīgi aktualizēts
  32. 3)) tiek atjaunoti neliela skaita ēku kompleksi, t.sk. ēku kompleksa atjaunošana, samazinot patērētās siltumenerģijas apjomu (apkures sistēmu uzstādīšanā dodot priekšroku tādām iekārtām, kas atbilst Regulā 2015/1189 noteiktajām emisiju un efektivitātes prasībām, kas stāsies spēkā no 2022.gada)
  33. 3)) ir attīstīti lielas jaudas vēja parki (vismaz 800 MW kopā ar 3.1.pasākumu)
  34. 4)) Papildus ir iegūts 1600 GWh vēja enerģijas gadā
  35. 3)) 31.12.2023
  36. 1)) izstrādātas vismaz 1 vadlīnijas2) veikts 1 izvērtējums
  37. 3)) nepilnīga energoefektivitātes monitoringa sistēma
  38. 151)) 31.12.20222) 31.12.2021
  39. 1)) izstrādāts vismaz 1 izvērtējums vai pētījums2) ja atbilstoši, izstrādāts un apstiprināts vismaz 1 tiesību akts un/vai politikas plānošanas dokuments
  40. 3)) programmas ietvaros tiek nodrošināts finansējums
  41. 3)) Nepietiekama pašvaldību ieinteresētība un informēšana
  42. 1)) 31.12.20232) 31.12.2026
  43. 1)) izstrādāts vismaz 1 izvērtējums vai pētījums2) ja atbilstoši, izstrādāts un apstiprināts vismaz 1 tiesību akts un/vai politikas plānošanas dokuments
  44. 1)) Visaptveroši ieviest un īstenot "energoefektivitāte pirmajā vietā" principu (H.1 pasākums)
  45. 1)) uzlabot sabiedrības izpratni par resursefektivitāti un nodrošināt sabiedrības iesaisti enerģētikas pasākumu veikšanā (12.1., 12.2.pasākums)
  46. 1)) izstrādāts vismaz 1 izvērtējums vai pētījums2) ja atbilstoši, izstrādāts un apstiprināts vismaz 1 tiesību akts un/vai politikas plānošanas dokuments
  47. 2)) uzlabot pašvaldību zināšanas un veicināt pašvaldību iesaisti videi un klimatam draudzīgas attīstības veicināšanā (12.3., 12.4., 12.5.pasākums)
  48. 2)) EPS pārskatīšana un vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu stiprināšana un paplašināšana (H.2, H.3 pasākums)
  49. 3)) privāto investīciju piesaiste un šķēršļu novēršana, finanšu mehānismu izveide (H.3, H.8, H.9 pasākums)
  50. 1)) izstrādāts vismaz 1 izvērtējums vai pētījums2) ja atbilstoši, izstrādāts un apstiprināts vismaz 1 tiesību akts un/vai politikas plānošanas dokuments
  51. 1)) Neefektīvas un ietekmi neatspoguļojošas diferencētas nodokļu likmes
  52. 1)) izstrādāts vismaz 1 izvērtējums vai pētījums2) ja atbilstoši, izstrādāts un apstiprināts vismaz 1 tiesību akts un/vai politikas plānošanas dokuments
  53. 2)) Enerģētikas un SEG emisiju avotiem piemērotie nodokļu atvieglojumi un atbrīvojumi
  54. 4)) Pilnveidot un efektivizēt energoefektivitātes monitoringu (H.4 pasākums)
  55. 3)) Nodokļu sistēma neveicina pasākumu īstenošanu
  56. 1)) izstrādāts vismaz 1 izvērtējums vai pētījums2) ja atbilstoši, izstrādāts un apstiprināts vismaz 1 tiesību akts un/vai politikas plānošanas dokuments
  57. 1)) palielināt pētniecības un inovācijas kapacitāti enerģētikas jomā un veidot pilnvērtīgāku sasaisti starp pētniecību, inovāciju un enerģētikas nozares attīstības prioritātēm
  58. 1)) Ar nodokļu sloga nepalielināšanu motivēt pasākumu ieviešanu un veikšanu (11.1.pasākums)
  59. 1)) veikts izvērtējums2) ja atbilstoši, veikti grozījumi tarifu aprēķināšanas metodikā
  60. 2)) veidot pilnvērtīgu sasaisti starp fundamentālo pētniecību un pētniecības rezultātu komercializāciju un ieviešanu
  61. 3)) ja atbilstoši veikti grozījumi vismaz 3 tiesību aktos
  62. 1)) P&I ieguldījuma enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā stiprināšana un prioritāšu definēšana mērķtiecīgām investīcijām
  63. 2)) "piesārņotājs maksā" principa īstenošana un fosilā kurināmā subsīdiju pārtraukšana (11.2., 11.3., 11.6. un 11.7.pasākums, H.8 pasākums)
  64. 2)) Efektīvu sadarbības un koordinācijas mehānismu attīstīšana starp P&I īstenotājiem un ieinteresētajām pusēm pētniecības rezultātu komercializācijai un ieviešanai
  65. 3)) transporta enerģijas un transportlīdzekļu izmantošanas nodokļu pārskatīšana (11.4., 11.5.pasākums, H.8 pasākums)
  66. 1)) novecojis ēku fonds arī īpaši zemu energoefektivitātes līmeni
  67. 2)) neaktīva sabiedrības interese veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus
  68. 3)) nepietiekama privāto investīciju iesaiste un šķēršļi ESKO / PESKO veicināšanai
  69. 1)) veicināt energoresursu patēriņa samazināšanu valsts ēkās, dzīvojamās ēkās un pašvaldību un publiskās ēkās, kā arī ražošanas ēkās (1.1., 1.2., 1.3., 1.6.pasākums)
  70. 2)) nodrošināt ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu privātmājās vai neliela skaita ēku kompleksos (1.4., 1.5., 1.6.pasākums)
  71. 3)) Nodrošināt ilgtermiņa risinājumus enerģijas patēriņa mazināšanai Latvijas dzīvojamā fondā un piesaistīt nepieciešamās papildu investīcijas (1.7., 1.8.pasākums)
  72. 2)) Ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas, pašpatēriņa un AE kopienu veicināšana (4.rīcības virziens), jo uzlabojumi šajā virzienā ietekmē galapatērētāju finansiālos aspektus, primārās enerģijas un SEG novērtējumu ēkām.
  73. 3)) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija un infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo importēto energoresursu izmantošanas samazināšana, uzlabo Latvijas enerģētisko drošību un mazina enerģētisko atkarību.
  74. 4)) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), jo uzlabojumi šajā virzienā ietekmē galapatērētāju finansiālos aspektus, veicina energoefektivitāti kopumā.
  75. 5)) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens).
  76. 1)) novecojušas esošās CSA sistēmu jaudas un siltumtīkli, jaunu patērētāju pieslēgšana
  77. 2)) AER neefektīva un nepietiekama izmantošana siltumapgādē
  78. 3)) neeksistējoša centralizētā un lokālā aukstumapgāde
  79. 1)) nodrošināt enerģijas patēriņa samazinājumu un palielināt AER izmantošanu CSA, nodrošināt CSA pievilcīgumu (H.1., H.2., H.3 pasākums, 2.1., 2.2., 2.5.pasākums)
  80. 2)) veicināt AER izmantošanu un energoefektivitātes uzlabošanu LSA un individuālā siltumapgādē (H.1, H.2, H.3 pasākums, 2.3.pasākums)
  81. 3)) nodrošināt efektīvākās siltumapgādes sistēmas un pielietoto tehnoloģiju izmantošanu, uzlabot siltumenerģijas tirgu (H.6, H.13 pasākums, 2.1., 2.4., 2.5.pasākums)
  82. 2)) Enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana (4.rīcības virziens), lai efektivizētu individuālo siltumenerģijas ražošanu un veicinātu tajā izmantoto ne-emisiju tehnoloģiju izmantojumu;
  83. 3)) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo samazināts importētā kurināmā apjoms samazina valsts enerģētisko atkarību, savukārt pasākumi gāzveida kurināmā uzlabošanā veicina CSA un LSA efektivitāti un nodrošina iespēju gāzveida AER izmantošanai CSA un LSA;
  84. 4)) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), kur tiek noteikts akcīzes nodokļa kurināmajam un DRN pārskats, nodokļu atvieglojumu izvērtējums un enerģijas subsīdiju pakāpeniska atcelšana;
  85. 5)) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens).
  86. 1)) enerģētiskā drošība un ģenerējošo jaudu pieejamība
  87. 2)) elektroenerģijas izmaksu mazināšana sabiedrībai
  88. 3)) neizmantots potenciāls elektroenerģijas ražošanai no ne-emisiju tehnoloģijām
  89. 1)) ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana tirgus apstākļos (3.2., 3.3.pasākums, H.6, H.7 pasākums)
  90. 2)) finansējuma piesaiste ne-emisiju projektu īstenošanai (3.1., 3.4., H.8 pasākums)
  91. 3)) konceptuālu risinājumu izstrāde tālākai ne-emisiju tehnoloģiju attīstībai elektroenerģijas ražošanai Latvijā (3.3., 3.5.pasākums)
  92. 2)) Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā (5.rīcības virziens), ņemot vērā nepieciešamību pēc AER elektroenerģijas elektrotransportā.
  93. 3)) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo elektroenerģijas ražošana no vietējiem AER tiešā veidā veicina enerģētisko drošību un atkarības mazināšanu no trešajām valstīm, kā arī šo mērķu sasniegšanai būtiski nodrošināt bāzes jaudas elektroenerģijas ražošanai.
  94. 4)) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), kas veicinātu AER tehnoloģiju konkurētspēju.
  95. 5)) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens).
  96. 1)) zema sabiedrības līdzdalība enerģijas ražošanā
  97. 2)) augstas sākotnējās izmaksas un ilgs atmaksāšanās periods, ražojot enerģiju pašpatēriņam
  98. 1)) paplašināt personu loku, kas iesaistās elektroenerģijas ražošanā (1.3., 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., H.7.)
  99. 2)) radīt labvēlīgākus nosacījumus enerģijas ražošanai savām vajadzībām (1.2., 1.3., 1.5., 2.3., 4.1., 4.2., 11.1.pasākums)
  100. 2)) Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens) saistībā ar AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu lokālajā siltumapgādē (LSA) un individuālā siltumapgādē
  101. 3)) Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā (3.rīcības virziens), ņemot vērā, ka šo mērķi veicinās arī plašāka pašpatēriņa ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana
  102. 4)) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), ņemot vērā, ka atbilstoša nodokļu politika var veicināt pašpatēriņa tehnoloģiju izdevīgumu
  103. 4)) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens).
  104. 1)) vecs autoparks, kurā dominē ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmi transportlīdzekļi
  105. 2)) nenozīmīgs AER un elektroenerģijas patēriņš transportā
  106. 3)) pieaugošs privāto transportlīdzekļu un arvien mazāks sabiedriskā transporta lietojums
  107. 1)) Samazināt privāto transportlīdzekļu lietojumu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu pārvietošanās veidu kustību (H.1, pasākums, 5.5., 5.6.–5.13.pasākums)
  108. 2)) Veicināt naftas produktiem alternatīvu energoresursu izmantošanu (H.2 pasākums, 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.14.pasākums)
  109. 3)) Palielināt transportlīdzekļos izmantoto AER apjomu (H.5 un H.6 pasākums, 5.1., 5.2., 5.3., 5.4.pasākums)
  110. 2)) Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens), jo EPS pārskatīšanā tiks vērtēta iespēja EPS iekļaut arī degvielas piegādātājus;
  111. 3)) Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā (3.rīcības virziens), jo AER īpatsvara elektroenerģijas ražošanā palielināšana nodrošinās lielāku devumu AER īpatsvara transportā mērķa sasniegšanā, jo mērķa sasniegšanā ņem vērā tikai no AER saražoto elektroenerģijas apjomu;
  112. 4)) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo samazināts importēto naftas produktu apjoms samazina valsts enerģētisko atkarību, savukārt pasākumi elektroenerģijas un gāzveida kurināmo/degvielas infrastruktūras uzlabošanā veicina ETL izmantošanas pievilcīgumu;
  113. 5)) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), kur tiek noteikts TEN un akcīzes nodokļa degvielām likmes pārskats;
  114. 6)) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens).
  115. 1)) enerģētiskā atkarība no trešajām valstīm un pilnībā nediversificētas dabasgāzes piegādes
  116. 3)) neattīstīta Baltijas valstu savstarpējā starpsavienojumu infrastruktūra un kapacitāte
  117. 3)) Enerģētiskās nabadzības problemātikas kompleksa nerisināšana
  118. 1)) Nodrošināt enerģētisko drošību un pilnīgu enerģijas tirgus integrāciju, samazināt enerģētisko atkarību (6.1., 6.2.pasākums)
  119. 2)) Modernizēt infrastruktūru dažādos tās aspektos (6.1., 6.2.pasākums)
  120. 3)) Izstrādāt risinājumus enerģētiskās nabadzības mazināšanai (6.3.pasākums)
  121. 2)) Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens), jo CSA sistēmu efektivizācijas rezultātā radītais enerģijas patēriņa samazinājums samazinās enerģētisko atkarību;
  122. 3)) Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā (3.rīcības virziens), jo elektroenerģijas ražošanas attīstība lieljaudas vēja parkos samazinās enerģētisko atkarību un samazinās elektroenerģijas importu;
  123. 4)) Ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas, pašpatēriņa un atjaunojamās enerģijas kopienu veicināšana (4.rīcības virziens), jo pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana nav iespējama bez viedajiem skaitītājiem, kas savukārt sniedz iespēju tirgū ienākt arī agregatoriem;
  124. 5)) Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā (5.rīcības virziens), jo degvielas, kas šobrīd tiek pārsvarā importēta, patēriņa samazinājums transportā būtiski samazinās valsts enerģētisko atkarību, savukārt veiktie infrastruktūras modernizācijas pasākumi uzlabo elektroenerģijas un gāzveida kurināmā pieejamību transportā;
  125. 6)) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), jo nodokļu pārskatīšanas ietekmē kurināmā un degvielas izmantojuma samazinājums pozitīvi ietekmē enerģētisko neatkarību.
  126. 1)) Nepietiekami attīstīta atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra
  127. 2)) Atkritumu dalītās savākšanas un šķirošanas pakalpojumu nepieejamība
  128. 3)) Ūdenssaimniecības (ūdensapgādes un kanalizācijas) pakalpojumu infrastruktūra noveco un ir liela vajadzība pēc investīcijām tās rekonstrukcijā un attīstībā.
  129. 4)) Valstī nav stratēģijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai
  130. 1)) Nodrošināt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu, veicināt dažāda veida atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju (7.1.pasākums)
  131. 2)) Īstenot atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un pasākumus, kuri veicina pāreju uz aprites ekonomiku (7.2.pasākums)
  132. 3)) Nodrošināt visu notekūdeņu atbilstošu savākšanu un attīrīšanu, atjaunojot un tālāk attīstot ūdenssaimniecības infrastruktūru, kā arī nodrošināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi (7.3.pasākums)
  133. 2)) Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā (5.rīcības virziens), jo rīcībpolitikas un pasākumi atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanā var būtiski ietekmēt Latvijā iegūtā biometāna, ko varētu izmantot transportā, apjomus;
  134. 2)) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6.rīcības virziens), jo veicot biogāzes ražošanu no atkritumiem un dūņām tiek nodrošināta iespēja veikt koģenerāciju.
  135. 3)) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens).
  136. 1)) liels grūti samazināmo SEG emisiju avotu īpatsvars lauksaimniecības darbībās
  137. 2)) Ilgtspējīgs meža CO2 piesaistes palielinājums
  138. 3)) ZIZIMM 2030.gada mērķa izpilde (neto piesaistes noteikuma izpilde) un papildus piesaistes radīšana
  139. 1)) Efektīva mēslojuma lietošana un kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošana (H.2., 8.2., 8.3., 8.1.pasākums)
  140. 2)) Augsnes auglības uzlabošana (8.7., 8.13., 8.8.pasākums)
  141. 3)) Dzīvnieku ēdināšanas uzlabošana (8.5., 8.6.pasākums)
  142. 4)) Mežaudžu CO2 piesaistes uzlabošana (9.2., 9.3., 9.4., 9.5. un 9.6.pasākums)
  143. 5)) Mežsaimniecisko zemju augsnes kvalitātes uzlabošana (9.7.pasākums)
  144. 2)) Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības samazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija (6 rīcības virziens), jo pasākumi (vēja elektrostaciju būvniecība meža un lauksaimniecības zemēs) elektroenerģijas infrastruktūras uzlabošanā veicina ETL izmantošanas pievilcīgumu.
  145. 3)) Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana (11.rīcības virziens), attiecībā uz nodokļu politikas pamatnostādņu pārskatīšanu, nosakot samazinātu akcīzes nodokļa likmi (attiecībā pret benzīna un dīzeļdegvielas likmi) citām alternatīvajām degvielām, izvērtējot to ražošanas izmaksas
  146. 4)) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens).
  147. 1)) Kontrolējošo iestāžu zināšanu un aprīkojuma nepietiekamība kontroles veikšanai.
  148. 2)) Nepietiekama informācija par F-gāzu iekšējo tirgu un fizisko personu nozīmi F-gāzu importā.
  149. 3)) Sabiedrības un uzņēmumu zināšanu trūkums par F-gāzu ietekmi uz klimatu un to noplūžu sekām.
  150. 1)) Tirgus uzraudzība (10.1.pasākums)
  151. 2)) Darbību ar F-gāzēm kontroles pilnveidošana un sistēmas attīstība (10.2.pasākums)
  152. 3)) Nepieciešamās vēsturiskās informācijas apzināšana par F-gāzu importa un iekšējā tirgus apjomiem un atbilstošu pasākumu izstrāde, balstoties uz izpētes rezultātiem (10.3.pasākums)
  153. 4)) Sabiedrības un uzņēmumu informēšana (12.11.pasākums)
  154. 2)) Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā (2.rīcības virziens), jo iekārtām jābūt pēc iespējas energoefektīvākām, lai samazinātu enerģijas patēriņu, kas nepieciešams atdzesēšanai, tādējādi radot mazāk emisiju enerģētikas sektorā;
  155. 3)) Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana (12.rīcības virziens).
asbalance-sheetcustomsdeadlineimport-exportinventoryinvoicejoint-stockregistrationtax-authorityvid