4. Article

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 7.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Psihoneiroloģiskā slimnīca tika celta laikā no 1904.-1906.gadam arhitekta A. Reinberga un pirmā slimnīcas vadītāja A. Bēra vadībā, apbūvi un iekārtojumu plānojot atbilstoši garīgi slimu cilvēku aprūpes tendencēm Vācijā un Austrijā 20. gadsimta sākumā. Slimnīca, kura tika atklāta 1907. gadā, atbilda modernākajām Eiropas prasībām, tajā bija ierīkota centrālapkure, elektrība, ūdens apgāde no divām artēziskām akām un notek sistēma, aprīkota ar tam laiku modernām tehnoloģijām. Objekts, tāpat kā pārējā vēsturiskā apbūve ir līdzīgā manierē modelētām un harmoniski saskanīgām fasādēm, veidots tā sauktajā "ķieģeļu stilā" - vienā no 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma eklektisma stila formālajiem paveidiem. Objekta māksliniecisko tēlu veido fasādēs mijkārtoti gaiša apmetuma laukumi un sarkano ķieģelu virsmas, ķieģeļu pilastri, dekoratīvas ailu apmales, joslas un satrpdzegas, kā arī ieejas koka veranda ar greznu siluetgriezuma dēlīšu apdari. Objekts kopā ar pārējām slimnīcas būvēm veido autentisku, tipoloģisku retu būvju ansambli ar augstu ainavisku, arhitektonisko un kultūrvēsturisku vērtību. Objekta saglabājamās vērtības: būves telpiskais risinājums ainavā, celtnes telpiskais izveidojums, plānojuma struktūra, konstrukcijas, fasāžu dekoratīvā apdare, būvelementi, logailu un durvju aizpildījumi, būvgaldniecības izstrādājumi, kāpņu izveidojums un apdare, apkures sistēma, tās elementi (divu krāšņu oriģinālais konstruktīvais un dekoratīvais risinājums, oriģinālais materiāls un virsmas apdare (lustras glazūra)).