1. Article

Saeima 1999. gada 18. martā pieņēma Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kas stājās spēkā 1999. gada 15. aprīlī. 1.1. Ar 2015. gada 28. maija likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, Saeima papildināja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pantu ar 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā: "(22) Patērētāja kreditēšanas līguma izmaksas ir samērīgas un atbilstošas godīgai darījumu praksei. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam aprēķina normatīvajos aktos par patērētāju kreditēšanu noteiktajā kārtībā. (23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,55 procentus dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai (ieskaitot), 0,25 procentus dienā no kredīta summas no astotās līdz četrpadsmitajai kredīta izmantošanas dienai (ieskaitot) un 0,2 procentus dienā no kredīta summas, sākot ar piecpadsmito kredīta izmantošanas dienu. Līgumos, saskaņā ar kuriem kredīts atmaksājams pēc pieprasījuma vai kuros kredīta izmantošanas termiņš pārsniedz 30 dienas, par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,25 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu." 1.2. Ar 2018. gada 4. oktobra likuma "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (turpmāk - Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā) 1. panta pirmo daļu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3 daļa tika izteikta šādā redakcijā: "Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu" (turpmāk - apstrīdētais regulējums). Saskaņā ar Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 3. pantu apstrīdētais regulējums stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā.