10. Article

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija" - pievienojas Pieteikumu iesniedzēju viedoklim, ka apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 1. un 105. pantam. Īstermiņa aizdevums pēc savas būtības ne ar ko neesot sliktāks vai labāks par ilgtermiņa aizdevumu vai citiem aizdevuma veidiem un finanšu produktiem. Tie esot atšķirīgi produkti, kas atbilstot atšķirīgām patērētāju vajadzībām. Tādēļ sava rakstura dēļ tie esot saistīti ar dažādām izmaksām un riskiem, ar ko jārēķinās gan kredīta devējam, gan patērētājam. Dažādi pētījumi un fakti norādot uz to, ka īstermiņa aizdevumi ir nepieciešami un to nepieejamība var nodarīt lielāku kaitējumu patērētājiem nekā to pieejamība. Likumdevējam esot jāgādā par tāda normatīvā regulējuma pieņemšanu, kas nodrošinātu ne vien to, ka patērētāji ir pēc iespējas pasargāti no ļaunprātīgas kredīta devēju rīcības un citiem riskiem, bet arī to, ka īstermiņa aizdevumu tirgus spēj pastāvēt un tādējādi šis patērētājiem nepieciešamais pakalpojums ir pieejams. Pēc apstrīdētā regulējuma pieņemšanas daudzi kredīta devēji savus produktus mainot, palielinot gan aizdevuma summas, gan arī aizdevuma termiņus. Tādēļ patērētāji, kuriem nepieciešami līdzekļi īstermiņa vajadzību apmierināšanai, esot spiesti aizņemties lielākas naudas summas, nekā nepieciešams, vai uz ilgākiem termiņiem, nekā nepieciešams, un tādējādi kredīta devējiem maksā vairāk nekā pirms apstrīdētā regulējuma pieņemšanas. Pēc tā spēkā stāšanās daži kredīta devēji savu darbību esot pārtraukuši vai plānojot pārtraukt. Lai gan apstrīdētais regulējums esot pietiekami skaidrs un saprotams nozares profesionāļiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centram, tomēr neesot pārliecības par to, ka likumdevējam pašam ir skaidrs, ko tieši tas paredzējis. Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas gaitā ticis skaidrots, ka saskaņā ar to neviena aizdevuma procentu likme nebūs lielāka par 25 procentiem gadā. Tomēr gada procentu likme netiekot aprēķināta, sareizinot gada dienas ar apstrīdētajā regulējumā noteikto procentu likmi 0,07. Tā tiekot aprēķināta saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" noteikto formulu. Tādējādi gada procentu likmes aprēķins esot atkarīgs no vairākiem elementiem, tostarp aizdevuma termiņa un aizdevuma summas. Aprēķini pierādot, ka aizdevumiem uz īsākiem termiņiem gada procentu likme ir augstāka nekā aizdevumiem uz garākiem termiņiem. Tāpat aizdevumiem, kuru summa ir lielāka, gada procentu likme esot zemāka nekā mazākiem aizdevumiem, pat ja aizdevumu atmaksas termiņi ir vienādi. Tomēr tas neesot loģiski, jo īstermiņa aizdevumi objektīvi kredīta devējam izmaksājot vairāk. Lai turpmāk varētu segt tiešās ar aizdevumu izskatīšanu saistītās izmaksas, kredīta devēji esot spiesti piedāvāt patērētājiem aizdevuma produktus uz ilgākiem termiņiem un par lielākām summām, kuri patērētājiem ir dārgāki un tātad neizdevīgāki. Likumdevējs, nosakot apstrīdētā regulējuma izstrādes mērķus, esot balstījies uz nepatiesiem datiem un apgalvojumiem. Apstrīdētajā regulējumā ietvertie 0,07 procenti esot bez aprēķiniem, pamatojuma un analīzes radies skaitlis. Neesot vērtēta apstrīdētā regulējuma pamatotība, tā piemērošanas iespējamās sekas un ietekme uz kredīta devējiem, patērētājiem un tautsaimniecību kopumā. Neesot analizētas arī izmaiņas, kas notikušas tirgū pēc iepriekšējiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem tika ierobežotas kredīta kopējās izmaksas patērētājam. Pretēji tam, ko apgalvo likumdevējs, pēc 2016. gada 1. janvāra uz termiņu līdz 30 dienām izsniegto distances patēriņa aizdevumu skaits esot strauji samazinājies. Tāpat neesot ņemtas vērā kompetento institūciju un lietpratēju paustās šaubas par apstrīdētā regulējuma kvalitāti. Tādējādi, apstrīdēto regulējumu pieņemot, likumdevējs varbūt esot ievērojis formālos tā pieņemšanas noteikumus, taču labas likumdošanas princips esot pārkāpts.