22. Article

Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus. Tādējādi Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai ar apstrīdēto normu, proti, samazinot pieļaujamās kredīta kopējās izmaksas patērētājam dienā, var tikt aizsargātas patērētāju tiesības un visas sabiedrības labklājība. Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nodrošina to, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam nepārsniegs 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Satversmes tiesa uzskata, ka kredīta kopējo izmaksu ierobežošana ir viens no veidiem, kā patērētājs var tikt pasargāts no nesamērīgi augstiem maksājumiem par kredītu. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka apstrīdētā norma tikai šķietami esot piemērota pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai. Piemērojot šo normu, iznākot tā, ka uz ilgāku laiku izsniegtiem kredītiem pieļaujamā maksimālā gada procentu likme ir augstāka nekā īstermiņa aizdevumiem. Apstrīdētās normas piemērošanas rezultāts būšot tāds, ka aizdevumi ar īsiem atmaksas termiņiem patērētājiem vairs nebūs pieejami, jo kredītu devējiem vairs nebūs ekonomiski izdevīgi šādus aizdevumus izsniegt. Tādējādi persona būšot spiesta aizņemties lielākas aizdevuma summas uz ilgāku laiku un attiecīgi tikai palielināšoties ar kreditēšanas līguma noslēgšanu saistītās izmaksas patērētājam, kā arī paplašināšoties nelegālā kreditēšana. Arī pieaicinātā persona biedrība "Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija", atsaucoties uz dažādiem pētījumiem, norāda, ka īstermiņa aizdevumu nepieejamība var nodarīt patērētājam lielāku kaitējumu nekā to pieejamība (sk. lietas materiālu 3. sēj. 88.-92. lp.). Savukārt Saeima atbildes rakstā norāda, ka ikdienas vajadzību apmierināšana ar īstermiņa aizdevumu palīdzību var novest pie vairākkārtēju aizņēmumu cikla, kas ilgtermiņā tikai palielina personas parādsaistības un negatīvi ietekmē personu, tās psihisko un fizisko veselību. Tādējādi tas, ka apstrīdētās normas piemērošanas dēļ varētu samazināties īstermiņa aizdevumu piedāvājums, atbilstot patērētāju interesēm. Patērētāju uzvedības ietekmēšana, samazinot noteiktas preces vai pakalpojuma pieejamību tirgū, esot piemērots līdzeklis patērētāju tiesību aizsardzībai. Pieaicinātās personas - Latvijas Banka un J. Grasis - neprognozē, ka apstrīdētā norma varētu būtiski pasliktināt kredītresursu pieejamību tautsaimniecībā vai negatīvi ietekmēt patērētājus (sk. lietas materiālu 3. sēj. 40.-41. lp. un 5. sēj. 65. lp.). Biedrība "Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija" norādījusi uz vairākiem pētījumiem, kas, pēc tās ieskata un citu valstu pieredzes, liecinot par apstrīdētās normas negatīvu ietekmi uz patērētāju. Proti, apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā, samazinoties īstermiņa aizdevumu piedāvājumam tirgū, patērētājs būšot spiests aizņemties lielākas summas uz ilgāku laiku un tādējādi tikai palielināšoties ar aizdevuma saņemšanu saistītās izmaksas, turklāt varot paplašināties nelegālā kreditēšana (sk. lietas materiālu 3. sēj. 88.-92. lp.). Tomēr, kā norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījumā, tādos gadījumos, kad īstermiņa aizdevumu pieejamība ir ierobežota, patērētāji, iespējams, nevis izvēlas citu veidu aizdevumus ar garākiem atmaksas termiņiem, bet gan aizņemas, piemēram, no saviem draugiem vai ģimenes locekļiem. Turklāt šajā pētījumā netika gūts apstiprinājums tam, ka patērētāji īstermiņa aizdevuma nepieejamības gadījumā vēršas pie nelegāliem aizdevējiem (sk.: OECD (2019). Short-term consumer credit: provision, regulatory coverage and policy responses, pp. 38-39). Jautājumā par nepieciešamību ierobežot kredīta kopējās izmaksas patērētājam Eiropas Savienības normatīvajos aktos īpašs regulējums nav noteikts. Arī pieaicinātās personas Z. Dāvida un