3. Article

Pieteikumu iesniedzējas - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ONDO" un SIA "ExpressCredit" (turpmāk arī - Pieteikumu iesniedzējas) - uzskata, ka apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 1. un 105. pantam. Pieteikumu iesniedzējas ir kapitālsabiedrības, kuras, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra uz nenoteiktu laiku izsniegtajām speciālajām licencēm, sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ONDO" norāda, ka tās komercdarbība saistīta ar neliela apmēra kredītu - no 5 līdz 425 euro apmērā - izsniegšanu preču vai pakalpojumu iegādei uz laiku no vienas dienas līdz trīsdesmit dienām. Savukārt SIA "ExpressCredit" norāda, ka aptuveni 91 procentam no tās unikālo klientu skaita izsniegti aizdevumi līdz 800 euro uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Apstrīdētais regulējums neliedzot Pieteikumu iesniedzējām veikt komercdarbību patērētāju kreditēšanas jomā. Tomēr tas nosakot būtiskus ierobežojumus kredīta kopējām izmaksām patērētājam un tādējādi samazinot Pieteikumu iesniedzēju iespēju saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par to izsniegtajiem aizdevumiem, kura esot vienīgais Pieteikumu iesniedzēju ienākumu avots. Apstrīdētā regulējuma piemērošanas dēļ Pieteikumu iesniedzējas vairs nespēšot veikt komercdarbību to izraudzītajā jomā, proti, izsniegt īstermiņa aizdevumus patērētājiem. Satversmes 105. panta tvērumā ietilpstot arī personas tiesības brīvi veikt komercdarbību, īpaši tad, ja šādas tiesības iegūtas uz licences pamata. Tādējādi apstrīdētais regulējums ierobežojot Pieteikumu iesniedzējām Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. 3.1. Apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Pirms tā pieņemšanas likumdevēja rīcībā neesot bijis pienācīgas analīzes un pamatojuma attiecībā uz procentu likmi, tās ietekmi uz tirgus dalībniekiem un patērētājiem. Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas gaitā vairākas kompetentās valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas iebildušas pret iecerēto procentu likmes ierobežojumu līdz 0,07 procentiem dienā, norādot uz pienācīgas analīzes trūkumu un iespējamu apstrīdētā regulējuma negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un īstermiņa aizdevumu pieejamību patērētājiem. Tomēr šie iebildumi un piedāvātie ierosinājumi neesot ņemti vērā un bez jebkāda pamatojuma noraidīti. Kā varot secināt pēc likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija), apstrīdētais regulējums pieņemts tāpēc, ka atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības centra datiem 2017. gadā atsevišķās kreditēšanas jomās kavēto kredītu apjoms bijis liels. Tomēr šī informācija neatbilstot īstenībai, jo aptuveni 70 procenti aizdevumu tiekot atdoti bez pagarinājumiem. Arī likumprojekta anotācijā norādītais, ka apstrīdētais regulējums samazinās patērētāju parāda slogu un līdz ar to arī ēnu ekonomiku un iedzīvotāju emigrāciju, neesot pamatots ar konkrētiem datiem. SIA "ExpressCredit" šauboties arī par to, vai apstrīdētais regulējums ir pietiekami skaidri formulēts, jo pastāvot neskaidrības par metodiku, pēc kādas aprēķināmas kredīta kopējās izmaksas patērētājam dienā kredītiem ar aizdevuma atmaksas grafiku. Kredīta kopējo izmaksu dienā aprēķināšanas metodiku gan skaidrojis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bet tai vajagot būt noteiktai likumā. Turklāt apstrīdētais regulējums esot tik neskaidrs, ka neesot saprotams, vai kredīta kopējās izmaksas ir ierobežotas ar 0,07 procentiem no kredīta summas katru kredīta izmantošanas dienu vai vidēji visā aizņēmuma termiņā. 3.2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ONDO" norāda, ka apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis esot aizsargāt patērētāju tiesības un veicināt papildu ieņēmumu nonākšanu valsts budžetā. Tātad apstrīdētais regulējums kalpojot tādiem mērķiem kā citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Savukārt SIA "ExpressCredit" uzskata: lai gan pamattiesību ierobežojumam varētu būt leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība -, tomēr likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu, neesot pienācīgi pamatojis šāda mērķa esību. Izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo apstrīdētā regulējuma piemērošanas rezultātā no tirgus faktiski izzudīšot īstermiņa aizdevumi. Persona, kura vēlēsies aizņemties nelielu summu, būšot spiesta to aizņemties uz ilgāku termiņu, un līdz ar to palielināšoties kredīta kopējās izmaksas. Turklāt, no tirgus izzūdot īstermiņa aizdevumiem, ievērojami samazināšoties tirgū darbojošos komersantu skaits, kā arī apgrozījums tiem atsevišķajiem komersantiem, kuri savu darbību turpinās. Tas radīšot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai esot pieejami citi, komersantu tiesības un intereses mazāk ierobežojoši līdzekļi, kurus likumdevējs neesot vērtējis. Piemēram, esot iespējams nodrošināt pienācīgu patērētāja kredītspējas izvērtēšanu. Jau šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centram esot paredzētas plašas tiesības pārraudzīt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību. Tāpat likumdevējs varējis saglabāt iepriekš noteiktos kredīta kopējo izmaksu ierobežojumus un papildus pieņemt tādu regulējumu, kas mudinātu patērētājus aizņemties atbildīgāk. Turklāt likumdevējs varējis noteikt tādu procentu likmi, kas nodrošinātu kredīta kopējo izmaksu samazināšanos, bet vienlaikus mazāk ierobežotu Pieteikumu iesniedzēju tiesības, piemēram, noteikt gada procentu likmes ierobežojumu 60 procentu apmērā no kredīta kopējām izmaksām. Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas gaitā Saeimas atbildīgā komisija esot atbalstījusi Latvijas Bankas priekšlikumu procentu likmes samazināšanai. Lai arī šo alternatīvo priekšlikumu sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ONDO" neatbalstot, tomēr to, atšķirībā no apstrīdētā regulējuma, esot izstrādājuši eksperti, citstarp analizējot situāciju Latvijas un kaimiņvalstu tirgū. Labums, ko sabiedrība iegūst no tā, ka tiek ierobežotas Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, neesot lielāks par to tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Apstrīdētā regulējuma piemērošanas rezultātā ne vairāk kā 10 procentiem aktīvo iedzīvotāju būšot pieejama patēriņa kreditēšana. Turklāt, no tirgus izzūdot īstermiņa aizdevumiem, būšot jārēķinās ar risku, ka var paplašināties nelegālā kreditēšana vai arī rasties negatīva ietekme uz konkurenci. Līdz ar to neesot ievērots samērīguma princips. 3.3. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumus likumdevējs esot noteicis jau iepriekš - ar 2015. gada 28. maija likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā". Pieteikumu iesniedzējas esot paļāvušās uz to, ka tādējādi valsts ir attiecīgajā nozarē ieviesusi skaidrus komercdarbības veikšanas nosacījumus. Ja brīdī, kad Pieteikumu iesniedzējām tika izsniegtas licences komercdarbības veikšanai, būtu bijis spēkā apstrīdētais regulējums, tās būtu citādi plānojušas savu darbību. Savukārt likumdevēja noteiktais pārejas periods esot nesamērīgi īss, jo astoņarpus mēnešu laikā neesot iespējams pārorientēt komercdarbību tā, lai neciestu ievērojamus zaudējumus. Turklāt likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu, neesot paredzējis nekādus kompensējošus mehānismus attiecībā uz Pieteikumu iesniedzējām. Tādējādi esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. 3.4. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka nepiekrīt Saeimas apsvērumiem par to, ka apstrīdētais regulējums neierobežo tām Satversmes 105. panta pirmajā teikumā paredzētās tiesības uz īpašumu. Lai gan apstrīdētais regulējums ir spēkā tikai neilgu laiku, tomēr finanšu rādītāji un prognozes liecinot, ka tajā ietvertā ierobežojuma dēļ Pieteikumu iesniedzējas nespēs veikt komercdarbību ilgstoši. Pieteikumu iesniedzējas uzsver, ka apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Proti, pirms tā pieņemšanas neesot veikta ne pienācīga situācijas analīze, lai noskaidrotu, kādēļ iepriekš spēkā bijušais regulējums nesasniedza vēlamo mērķi, ne pētījumi par piemērotāko risinājumu, nedz arī izvērtējums par ietekmi, kādu radīs apstrīdētais regulējums. Ja tas tiks piemērots ilgstoši, kredītresursu pieejamība tautsaimniecībā būtiski pasliktināšoties, jo kredīti kļūšot dārgāki, kā arī samazināšoties nebanku aizdevēju savstarpējā konkurence. Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas procesā vispār neesot analizēts tas, kādēļ par atbilstošu likmi būtu uzskatāmi tieši 0,07 procenti dienā no kredīta summas. Pirms apstrīdētā regulējuma pieņemšanas 2017. gadā Ekonomikas ministrija esot ierosinājusi noteikt, ka par neatbilstošām uzskatāmas tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,1 procentu dienā no kredīta summas. Tomēr likumdevējs pirms apstrīdētā regulējuma pieņemšanas neesot pienācīgi izvērtējis alternatīvus līdzekļus, turklāt neesot apsvēris arī to, vai apstrīdēto regulējumu ietverošie Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nebūtu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem jāpaziņo Eiropas Komisijai. SIA "ExpressCredit" min savus apsvērumus arī attiecībā uz to, kādēļ apstrīdētais regulējums nebūtu uzskatāms par pietiekami skaidru. Proti, likumdevējs, apstrīdēto regulējumu pieņemot, neesot ņēmis vērā to, ka ir vairāki kredītu atmaksas veidi, tostarp anuitātes metode. Piemērojot apstrīdēto regulējumu, kredīta kopējās izmaksas dienā neesot iespējams korekti aprēķināt tiem kredītiem, kuru atmaksai tiek izmantota šī metode. Uz to apstrīdētā regulējuma pieņemšanas procesā norādījis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, aicinot ierobežojumus noteikt gada procentu likmei, jo tās aprēķināšanas formula ir skaidri noteikta normatīvajos aktos.