8. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētais regulējums neierobežo Pieteikumu iesniedzējām Satversmes 1. un 105. pantā noteiktās pamattiesības. 8.1. Pieteikumu iesniedzēju iegūtās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību ietilpstot Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā. Tomēr apstrīdētais regulējums pēc būtības neliedzot tām arī turpmāk veikt patērētāju kreditēšanu uz licences pamata. Par to liecinot apstāklis, ka pēc apstrīdētā regulējuma pieņemšanas Pieteikumu iesniedzējas joprojām turpina piedāvāt savus pakalpojumus patērētājiem. Apstrīdētā regulējuma piemērošanas rezultātā, visticamāk, samazināšoties Pieteikumu iesniedzēju peļņa, taču tiesības uz peļņu Satversmes 105. pants neaizsargājot. 8.2. Pieņemot, ka apstrīdētais regulējums ierobežo Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, tiesībsargs tomēr piekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs ar leģitīmo mērķi. Likumdevējs esot uzklausījis un vērtējis nozares pārstāvju priekšlikumus vairākās Saeimas atbildīgās komisijas sēdēs. Salīdzinājumā ar iepriekš spēkā bijušo regulējumu apstrīdētais regulējums būtiski samazinot kredīta kopējās izmaksas patērētājam un tādējādi novēršot nesamērīgi lielu maksu par kredītu. Šādu īstermiņa aizdevumu piešķiršana personām ar zemiem ienākumiem un jauniem cilvēkiem neesot atbalstāma. Jau iepriekš likumdevējs esot veicis dažādus patērētāju aizsardzības pasākumus, tomēr tie neesot bijuši pietiekami. Proti, īstermiņa aizdevumu apjoms tikai pieaudzis, un tāpat pieaudzis arī to aizdevumu apmērs, kuru atmaksas termiņš pagarināts trīs un vairākas reizes. Labums, ko sabiedrība iegūst no apstrīdētā regulējuma, esot lielāks nekā kredītu devējām nodarītais kaitējums. Apstrīdētā regulējuma saturs Pieteikumu iesniedzējām esot bijis zināms kopš 2018. gada jūnija, un tādējādi to tiesiskā paļāvība esot pietiekami aizsargāta.