3. Article

Satversmes tiesa jau 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 5.3. punktā norādījusi, ka nevainīguma prezumpcija pati par sevi neliedz noteikt personai pagaidu ierobežojumus, kas saistīti ar tās reputāciju, tiktāl, ciktāl šādus ierobežojumus pieļauj citas Satversmes normas. Tā kā Satversmes tiesa pareizi atzina, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 5. un 101. pantam, jo apstrīdētās normas pārmērīgi ietiecas deputāta brīvā pārstāvības mandāta tiesībās, tai jau šā paša iemesla dēļ bija pamats atzīt, ka apstrīdētajās normās noteiktie ierobežojumi neatbilst arī nevainīguma prezumpcijai.