15. Article

Pieaicinātā persona - Banku augstskolas Vadībzinību katedras asociētais profesors Dr. iur. Jānis Grasis - uzskata, ka visi tirgus dalībnieki nav pilnīgi vienādos apstākļos. Komisijas finansēšanas modelis, kas darbojas Latvijā, radot zināmu interešu konfliktu, jo Komisiju finansējot uzraugāmie tirgus dalībnieki un pastāvot saistība starp tirgus dalībnieku aktīvu apmēru vai veicamajām finanšu operācijām un Komisijas budžetu. Ņemot vērā to, cik pašreizējā Komisijas finansēšanas modeļa ietvaros ir grūti aprēķināt katra finanšu un kapitāla tirgus segmenta uzraudzības izmaksas, tas, ka tirgus dalībnieki nesedz tieši savas uzraudzības izmaksas, esot pieļaujams ar vienu nosacījumu: ja visi tirgus dalībnieki solidāri piedalās Komisijas darbības finansēšanā ar saviem maksājumiem likumā pieļautajā apmērā vai tuvu tam. Vērtējot tirgus dalībnieku veicamos maksājumus Komisijas darbības finansēšanai, esot jāsecina, ka tirgus dalībnieki neatrodas salīdzināmos apstākļos. Tas izrietot no tiesiskā regulējuma, kas noteic, kādā veidā tiek aprēķināti dažādu tirgus dalībnieku maksājumi Komisijas budžetā. Dažiem tirgus dalībniekiem maksājumi Komisijai vispār neesot jāveic. Savukārt kredītiestādes darbojoties arī finanšu instrumentu tirgū, pildot turētājbankas un valsts fondēto pensiju plānu pārraudzības funkcijas, taču par šo darbību uzraudzību nepastarpināti neveicot maksājumus Komisijai. Tirgus dalībnieki neesot salīdzināmos apstākļos arī tāpēc, ka Komisija nevarot saņemt no tiem finansējumu tieši proporcionāli to uzraudzībai veltīto resursu patēriņam, tāpēc kredītiestādēm esot jāuzņemas papildu maksājumu slogs. Tomēr pret kredītiestādēm esot pieļauta atšķirīga attieksme, jo pēdējo triju gadu laikā Komisija palielinājusi tirgus dalībnieku maksājumus vienīgi kredītiestādēm. Savukārt tie neesot palielināti citiem tirgus dalībniekiem, kuru maksājumi arī vēl nav sasnieguši normatīvajos aktos pieļauto apmēru. J. Grasis pieļauj, ka maksājumu apmēra palielināšana kredītiestādēm saistīta arī ar banku aktīvu bāzes lieluma prognozes samazināšanos. Tomēr labums, ko šajā gadījumā iegūst sabiedrība, esot mazāks par personas tiesībām un interesēm nodarīto zaudējumu.