16. Article

Pieaicinātā persona - zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis - uzskata, ka pamatā visi tirgus dalībnieki atrodas salīdzināmos apstākļos, jo katrs no tiem sniedzot noteiktam regulatīvajam ietvaram pakļautus pakalpojumus saviem klientiem un darot to par atlīdzību, tādējādi cenšoties gūt peļņu. Turklāt nebūtu pamatoti prasīt, lai kāds tirgus dalībnieks ilgtermiņā finansē citu tirgus dalībnieku uzraudzību. Maksājumi Komisijas darbības finansēšanai ietilpstot tirgus dalībnieku izdevumos, kuru aprēķināšanas kārtību un apmēru paši tirgus dalībnieki nevarot ietekmēt. Tā kā ieguvēji no tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem esot to klienti, galu galā klienti esot arī tie, kas netieši maksājot Komisijai par saņemto pakalpojumu sniedzēja uzraudzību. Izvēloties uzraudzības finansēšanas modeli, priekšroka būtu dodama uzraudzības pašfinansēšanas principam. Neesot attaisnojams tas, ka kredītiestādēm jāmaksā par citu tirgus dalībnieku uzraudzību tādēļ, ka tie paši nevar atļauties pietiekami lielus maksājumus, lai segtu savas uzraudzības izmaksas. Īstermiņā likumdevējs, ievērojot zināmus nosacījumus, varētu paredzēt atkāpes no pašfinansēšanas prasībām, piemēram, tad, ja konstatējams būtisks sabiedrības ieguvums no jauna veida pakalpojuma ienākšanas tirgū. Savukārt kredītiestādēm esot jāfinansē visu savu darbības aspektu uzraudzība, arī, piemēram, uzraudzība pār to darbību finanšu instrumentu tirgū vai darbību, kuru tās veic kā apdrošināšanas starpnieki. Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzība, kas vērsta uz sabiedrības labklājību un tautsaimniecības attīstību, esot vitāli svarīga valsts pārvaldes funkcija, un Komisijas uzdevums to nodrošināt esot ierobežots ar likumdevēja pieļauto maksājumu apmēru. Spēkā esošajā Komisijas finansēšanas modelī visiem "donorsektoriem" būtu jānosaka proporcionāls uzraudzības maksājumu palielinājums. Tomēr esot jāņem vērā arī citi Komisijas norādītie argumenti, piemēram, kredītiestāžu kopējā aktīvu apjoma prognozes samazināšanās, kam bijusi nozīme, nosakot ikgadējo maksājumu Komisijas darbības finansēšanai. Tā kā dažām tirgus dalībnieku grupām, kas nespēj segt savas uzraudzības izmaksas, likums tomēr pieļauj augstāku maksājumu apmēru nekā Komisijas noteiktais, iespējams, ka atšķirīga attieksme tomēr esot pieļauta. Secinājumu daļa