2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - AS "PNB Banka" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja ir Latvijā reģistrēta kredītiestāde. No 2017. gada līdz 2019. gadam Komisijas darbības finansēšanai veicamo maksājumu apmērs esot palielināts vienīgi kredītiestādēm. Atsaucoties uz Komisijas 2019. gada budžeta projektu, Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka kredītiestādēm veicamā maksājuma apmērs palielināts citstarp tāpēc, ka atsevišķi tirgus dalībnieki nespēj ar saviem maksājumiem pilnībā segt savas uzraudzības izmaksas. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas kredītiestādes un visi pārējie tirgus dalībnieki, kuri pakļauti Komisijas uzraudzībai un kuriem ar likumu noteikts pienākums veikt maksājumus Komisijas darbības finansēšanai. Tam, ka katra tirgus dalībnieka darbības specifikācija ir atšķirīga un katrā segmentā noteikts atšķirīgs maksājumu apmērs, neesot izšķirošas nozīmes. Atšķirīgā attieksme pret kredītiestādēm, tostarp Pieteikuma iesniedzēju, izpaužoties tādējādi, ka Komisija ar apstrīdēto normu ir palielinājusi Komisijas darbības finansēšanai veicamā maksājuma apmēru vienīgi kredītiestādēm. Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 91. pantā nostiprinātais vienlīdzības princips kopsakarā ar Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzēja pieļauj, ka kredītiestādēm veicamo maksājumu apmēra palielināšana saistīta ar banku aktīvu bāzes lieluma prognozes samazināšanos un attiecīgi nepieciešamību nodrošināt, lai tiktu iegūti Komisijas darbības finansēšanai nepieciešamie līdzekļi. Tomēr tas neesot pietiekams pamats palielināt kredītiestādēm veicamo maksājumu apmēru, īpaši ņemot vērā to, ka, lai gan likumā noteiktais maksimālais apmērs nav sasniegts, citiem tirgus dalībniekiem veicamo maksājumu apmērs nav palielināts vai pat ir samazināts. Turklāt par kredītiestāžu vidējā aktīvu apmēra kritumu esot atbildīga arī pati Komisija, jo tā neesot pietiekami rūpējusies par finanšu tirgus stabilitāti un attīstību. Tādējādi samazināta vidējā kredītiestāžu aktīvu līmeņa prognoze neesot uzskatāma par leģitīmu mērķi kredītiestāžu maksājumu apmēra palielināšanai. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, normālos tirgus apstākļos katram tirgus dalībniekam vajadzētu būt spējīgam pašam segt savas uzraudzības izmaksas. Ja tas tomēr nav iespējams, tad Komisijai vajadzējis izvērtēt, vai nepastāv iespēja palielināt konkrētā tirgus dalībnieka maksājuma apmēru spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros. Komisija arī neesot rosinājusi grozīt attiecīgo tirgus dalībnieku darbību regulējošus normatīvos aktus, lai palielinātu tiem noteikto pieļaujamo maksājuma apmēru. Tādējādi apstrīdētajai normai neesot leģitīma mērķa. Pieteikuma iesniedzēja par tās tiesības mazāk ierobežojošu līdzekli konkrētajā situācijā uzskata proporcionālu maksājumu apmēra palielināšanu visiem tirgus dalībniekiem, ja nav sasniegts likumā pieļautais maksājuma apmērs. Maksimālie Komisijas darbības finansēšanas maksājumu apmēri vēl neesot sasniegti, piemēram, apdrošināšanas segmentā. Tāpat alternatīvs līdzeklis varētu būt savlaicīga ārēja funkciju audita veikšana nolūkā pilnveidot Komisijas darbību un izvērtēt tās izdevumu lietderību. Pieteikuma iesniedzēja neapšaubot nepieciešamību finansēt Komisijas darbību no tirgus dalībnieku maksājumiem un to, ka sabiedrība kopumā gūst labumu no Komisijas darbības pienācīgas finansēšanas, kas nepieciešama, lai Komisija varētu pilnvērtīgi veikt savas galvenās funkcijas. Tomēr neesot iespējams saskatīt nozīmīgas sabiedrības intereses tajā apstāklī, ka Komisijas darbības finansēšanas maksājumu apmērs ir palielināts vienīgi kredītiestādēm. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot arī samērīguma principam.