20. Article

Saskaņā ar Komisijas likuma 2. panta pirmo daļu Komisija atbilstoši tās darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību. 20.1. Komisija savu darbību uzsāka 2001. gada 1. jūlijā, pārņemot Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas tiesības, pienākumus un saistības, kā arī Latvijas Bankas tiesības, pienākumus un saistības kredītiestāžu uzraudzības jomā. Tādējādi Komisija tika izveidota, apvienojot triju tādu institūciju funkcijas, kuras iepriekš veica atsevišķu finanšu un kapitāla tirgus segmentu uzraudzību. Komisijas likuma 4. pants noteic, ka tirgus dalībnieki ir emitenti, ieguldītāji, kredītiestādes, apdrošinātāji, apdrošināšanas starpnieki, pārapdrošinātāji, pārapdrošināšanas starpnieki, privātie pensiju fondi, regulētā tirgus organizētāji, depozitāriji, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras), alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Tirgus dalībnieku grupas darbojas atšķirīgos finanšu un kapitāla tirgus segmentos, tām ir savi darbības principi un mērķi, un to darbības tiesiskos pamatus regulē atsevišķi likumi, piemēram, Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums. Tomēr visus tirgus dalībniekus vienojošā pazīme ir tā, ka tie darbojas īpaši regulētā tirgū, proti, finanšu un kapitāla tirgū. Turklāt likumdevējs visa šā tirgus un tā dažādo segmentu uzraudzību ir nodevis vienas institūcijas - Komisijas - kompetencē. Atbilstoši Komisijas likuma 22. panta pirmajai daļai Komisijas darbība tiek finansēta no tirgus dalībnieku maksājumiem Komisijas padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz likumā noteikto apmēru. Tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas kontā Latvijas Bankā un ir izmantojami vienīgi Komisijas darbības finansēšanai. Tādējādi Latvijā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību pilnībā finansē tirgus dalībnieki un Komisija valsts budžeta līdzekļus nesaņem. 20.2. Saskaņā ar Komisijas likuma 23. panta pirmo daļu maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic šādi tirgus dalībnieki: apdrošinātāji, privātie pensiju fondi, kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, regulētā tirgus organizētāji, depozitāriji, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, krājaizdevu sabiedrības, pārapdrošinātāji, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieki. Tātad saskaņā ar likumdevēja noteikto atsevišķi tirgus dalībnieki, piemēram, emitenti, maksājumus Komisijas darbības finansēšanai neveic. Ievērojot konkrētā tirgus segmenta un attiecīgo tirgus dalībnieku darbības specifiku, likumdevējs katras tirgus dalībnieku grupas darbību regulējošajā likumā ir noteicis atšķirīgu Komisijas darbības finansēšanai veicamā maksājuma pieļaujamo apmēru un tā aprēķināšanas kārtību, tostarp bāzi, no kuras maksājums tiek aprēķināts. Piemēram, kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām noteikts pienākums veikt maksājumus līdz 0,033 procentiem no iestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī (sk. Kredītiestāžu likuma 100.1 panta pirmo daļu un Krājaizdevu sabiedrību likuma 26.3 panta pirmo daļu). Apdrošināšanas segmentā maksājumi tiek aprēķināti no ceturksnī saņemto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju kopsummas (sk. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 14. panta otro un trešo daļu). Savukārt finanšu instrumentu segmentā tirgus dalībnieku maksājumi Komisijas darbības finansēšanai tiek aprēķināti gan no tirgus dalībnieku pārvaldījumā esošajiem aktīviem, gan no darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem un ir noteikts minimālais maksājumu apmērs (sk., piemēram, Finanšu instrumentu tirgus likuma 147.3 panta otro, trešo un ceturto daļu un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 78.1 pantu). Tātad vairumam tirgus dalībnieku grupu attiecīgajos likumos ir noteikts pienākums veikt obligātus maksājumus Komisijas darbības finansēšanai, bet šo maksājumu pieļaujamais apmērs un aprēķināšanas kārtība atšķiras. 20.3. Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka nodokļu maksāšanas pienākuma aspektā attiecīgā nodokļa maksātāji atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos arī tad, ja normatīvie akti noteic atšķirīgu šā nodokļa maksāšanas kārtību (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 22.2. punktu un 2018. gada 29. jūlija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 12. punktu). Lai arī tirgus dalībnieku maksājumi Komisijas darbības finansēšanai nav uzskatāmi par nodokli likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 1. punkta izpratnē, tomēr arī šie maksājumi ir obligāti un noteikti ar likumu. Ievērojot izskatāmās lietas apstākļus, kā arī līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru, par galveno tirgus dalībniekus vienojošo pazīmi ir atzīstams pienākums veikt obligātus maksājumus likumdevēja noteiktā mērķa labad, proti, Komisijas darbības finansēšanai. Savukārt tas apstāklis, ka atšķiras tirgus dalībnieku darbības mērķi un principi, kā arī to veicamo maksājumu pieļaujamais apmērs un aprēķināšanas kārtība, neliedz tirgus dalībnieku grupas salīdzināt šo maksājumu veikšanas pienākuma kontekstā. Līdz ar to visi finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, kuriem ir pienākums veikt maksājumus Komisijas darbības finansēšanai, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.