3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Finanšu kapitāla un tirgus komisija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Kopš 2007. gada visa Komisijas darbība (gan tā, kas saistīta ar tirgus dalībnieku uzraudzību, gan tā, kas tieši ar to nav saistīta) tiekot finansēta vienīgi no tirgus dalībnieku maksājumiem. Plānojot nākamā gada ieņēmumus, tostarp aprēķinot tirgus dalībnieku maksājumu apmēru, Komisijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo ieņēmumu apmērs tiekot maksimāli tuvināts Komisijas izmaksu īpatsvaram pa uzraudzības segmentiem. Tomēr ne vienmēr esot iespējams viennozīmīgi noteikt konkrētu jomu, uz kuru attiecināmas izmaksas. Turklāt tirgus dalībnieki dažkārt darbojoties vairākos finanšu un kapitāla tirgus segmentos. Komisijas finansēšanas modelis un tirgus dalībnieku maksājumu maksimālais apmērs varot būt balstīts ne tikai uz tirgus dalībnieku vai to grupu uzraudzības faktiskajām izmaksām, bet arī uz citiem apsvērumiem. Piemēram, likumdevējs varot izšķirties par apzinātu labvēlīgāka režīma veidošanu kādai atsevišķai tirgus dalībnieku grupai. Atbilstoši likumdevēja noteiktajam Komisijas darbības nodrošināšana esot balstīta uz tirgus dalībnieku solidaritātes principu, un neesot pamatots Pieteikuma iesniedzējas arguments par to, ka katram tirgus dalībniekam jābūt spējīgam ar maksājumiem Komisijai pilnībā segt savas uzraudzības faktiskās izmaksas. Komisija atzīst, ka kredītiestādes sedz ne tikai savas uzraudzības izmaksas, bet arī citu tirgus dalībnieku uzraudzības izmaksas, tomēr līdzīgā situācijā esot arī apdrošināšanas tirgus dalībnieki. Vienīgi finanšu instrumentu tirgus dalībnieki iemaksājot Komisijas budžetā mazāk par šā segmenta uzraudzības izmaksu apmēru. Kredītiestāžu maksājumi 2019. gadā veidojot tikai 32 procentus no likumdevēja maksimāli pieļautā apmēra, taču vairums citu tirgus dalībnieku maksājumus veicot tiem noteiktajā maksimālajā apmērā vai tuvu tam. Turklāt likumdevējs kredītiestādēm noteikto pieļaujamo maksājuma apmēru neesot grozījis kopš tā pieņemšanas. Tādējādi kredītiestādēm uzliktais slogs neesot pārlieku liels. Apstrīdētā norma esot izdota, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību. Tā esot izsludināta un publiski pieejama, kā arī pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Komisijas tiesības izdot ārējos normatīvos aktus sniedzoties vien tiktāl, ciktāl tai šīs tiesības ir nodotas ar likumu. Komisija, izdodot Normatīvos noteikumus Nr. 198, esot rīkojusies likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma ietvaros. Normatīvie noteikumi Nr. 198 esot izstrādāti kopā ar Komisijas 2019. gada budžetu. Komisija tirgus dalībnieku maksājumu apmēru noteikusi, ņemot vērā konkrētās tirgus dalībnieku grupas reālās spējas segt faktiskās uzraudzības izmaksas, un ieņēmumu plānošanā ievērojusi arī piesardzības principu, citstarp to, ka kredītiestāžu aktīvi - tām nosakāmā maksājuma aprēķināšanas bāze - 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu varētu samazināties par 25 procentiem. Likumā noteiktais Komisijas finansēšanas modelis liedzot Komisijai saņemt finansējumu no tirgus dalībniekiem tieši proporcionāli to uzraudzībai veltīto resursu patēriņam. Taču bankas kā būtiskākā finanšu tirgus segmenta daļa esot visvairāk ieinteresētas, lai valstiskā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzība netiktu ierobežota resursu trūkuma dēļ un Komisija būtu spējīga pilnvērtīgi veikt tai likumā noteiktās funkcijas. Gan Normatīvo noteikumu Nr. 198, gan Komisijas 2019. gada budžeta projektu esot apspriedusi un atbalstījusi arī Komisijas konsultatīvā finanšu un kapitāla tirgus padome. Pret Komisijas 2019. gada budžetu neesot iebildusi arī biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija". Vērtējot to, vai kredītiestādes atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citiem tirgus dalībniekiem, esot jāņem vērā tas, ka Saeima gan ir noteikusi tirgus dalībniekiem vienotu pienākumu veikt maksājumus Komisijas darbības finansēšanai, tomēr dažādām tirgus dalībnieku grupām būtiski atšķiras gan maksājuma pieļaujamais apmērs, gan bāze un aprēķināšanas kārtība. Tātad likumdevējs jau esot radījis atšķirīgu tiesisko regulējumu attiecībā uz katru tirgus dalībnieku grupu un šis regulējums Komisijai vairs neļaujot attiecīgos subjektus vērtēt kā tādus, kas atrodas vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos. Tādējādi šajā situācijā kredītiestādes un pārējie tirgus dalībnieki neatrodoties salīdzināmos apstākļos. Apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis - nodrošināt Komisijas 2019. gada budžeta finansēšanu, vienlaikus arī saprātīgu un taisnīgu balansu starp to tirgus dalībnieku interesēm, kuriem ir pienākums veikt maksājumus Komisijas darbības finansēšanai, un tādējādi nodrošināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti. Komisijas lietotais līdzeklis, proti, kredītiestādēm noteiktā maksājuma apmēra procentuālā izteiksmē palielināšana, esot piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, turklāt arī nepieciešams un atbilstošs, lai Komisija varētu pilnvērtīgi darboties. Tādējādi esot ievērots arī samērīguma princips. Turklāt ne Pieteikuma iesniedzēja un lietā pieaicinātās personas, nedz arī Satversmes tiesa nevarot stāties atbildīgās valsts pārvaldes iestādes vietā un aizstāt tās apsvērumus ar savu viedokli. Kaut arī Komisijas noteiktie maksājumi uzraudzības izmaksu segšanai pēc to apmēra ir atšķirīgi, Komisija esot nodrošinājusi taisnīgāko sadalījumu starp tirgus dalībniekiem, ņemot vērā katra tirgus dalībnieka darbības specifiku, sniegto pakalpojumu apjomu un Komisijas faktiskās uzraudzības izmaksas katrā segmentā. Komisija lūdz Satversmes tiesu izvērtēt, vai nav pamata izbeigt tiesvedību lietā atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktam, jo pieteikums neatbilstot šā likuma 19.2 panta prasībām. Proti, apstrīdētā norma neradot konkrētu un tiešu Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu, un pieteikuma pamatā esot tādi argumenti, kas vērsti uz citu tiesību normu apstrīdēšanu. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Komisija atkārtoti norādīja, ka praksē nav iespējama tāda situācija, ka katrs tirgus dalībnieks segtu vienīgi savas uzraudzības izmaksas, jo daudzi tirgus dalībnieki darbojoties ne tikai vienā, bet vairākos finanšu un kapitāla tirgus segmentos. Visām Latvijā reģistrētajām 14 kredītiestādēm esot tiesības darboties arī finanšu instrumentu tirgū, neveicot papildu maksājumus kā šā tirgus segmenta dalībniekiem. Arī Pieteikuma iesniedzēja sniegusi šos pakalpojumus līdz brīdim, kad tās darbība tika apturēta. Komisija informē, ka tās 2020. gada budžetā plānots kredītiestādēm noteikt mazāku maksājuma apmēru procentuālā izteiksmē nekā 2019. gadā, jo prognozētais banku aktīvu apmērs ir pieaudzis. Komisija katru gadu no jauna izsverot finanšu un kapitāla tirgus rādītāju izmaiņas un attīstības tendences, lai pēc iespējas taisnīgāk sabalansētu budžetu.