6. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Tirgus dalībniekiem noteiktie maksājumi Komisijas darbības finansēšanai esot pielīdzināmi valsts noteiktai nodevai par tirgus dalībnieku darbības uzraudzību. Taču saskaņā ar normatīvajiem aktiem ne visiem tirgus dalībniekiem vajagot šādus maksājumus veikt. Tādējādi tirgus dalībnieku starpā un arī kredītiestāžu līmenī darbojoties solidaritātes princips un tiekot pieļauts tas, ka vienu tirgus dalībnieku uzraudzības izmaksas tiek segtas no citu tirgus dalībnieku maksājumiem Komisijas darbības finansēšanai. Turklāt Komisija esot kredītiestādēm radījusi labvēlīgākus apstākļus, nenosakot maksājumu likumdevēja pieļautajā maksimālajā apmērā. Tirgus dalībnieku uzraudzība esot komplekss pasākumu kopums, kas vērsts uz Komisijas likumā noteikto Komisijas darbības mērķu sasniegšanu. Tādējādi katram tirgus dalībniekam vai dalībnieku grupai neesot pilnībā jāsedz savas uzraudzības faktiskās izmaksas, bet gan visiem tirgus dalībniekiem kopā jāspēj nodrošināt Komisijas darbības nepārtrauktību un neatkarību. Komisijai, izdodot normatīvos noteikumus, ar kuriem tiek noteikts Komisijas darbības finansēšanai veicamo maksājumu apmērs, esot jāņem vērā tirgus dalībnieku darbību regulējošos likumos noteiktais pilnvarojums, pieļautais maksājuma apmērs un tā aprēķināšanas kārtība. Kredītiestādes un citi tirgus dalībnieki neatrodoties salīdzināmos apstākļos attiecībā uz maksājumiem Komisijas darbības finansēšanai, jo likumdevējs noteicis atšķirīgu normatīvo regulējumu katrai tirgus dalībnieku grupai. Tāpat esot jāņem vērā tas, ka kredītiestādes var būt ne tikai monetāro finanšu iestāžu jomas dalībnieces, bet, piemēram, arī finanšu instrumentu tirgus dalībnieces, taču šajā aspektā neveic maksājumus Komisijas darbības finansēšanai. Tādējādi ar apstrīdēto normu neesot pieļauta atšķirīga attieksme pret kredītiestādēm.