7. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka visi tirgus dalībnieki, kuru darbības uzraudzību veic Komisija un kuriem likums nosaka pienākumu veikt maksājumus Komisijas darbības finansēšanai, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Ar apstrīdēto normu kredītiestādēm esot noteikts procentuālā izteiksmē lielāka apmēra maksājums nekā iepriekš, savukārt citiem tirgus dalībniekiem tas esot noteikts iepriekšējā apmērā. Tādējādi apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām personām. Neesot šaubu par Komisijas kompetenci izdot apstrīdēto normu un to, ka šī norma ir izdota pienācīgā kārtībā. Savukārt kredītiestāžu vidējā aktīvu līmeņa prognozi nevarot uzskatīt par leģitīmu mērķi atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret kredītiestādēm. Tomēr Komisija esot sniegusi matemātiskā loģikā un kredītiestāžu darbībā balstītu pamatojumu par šā apstākļa sasaisti ar nepieciešamību palielināt maksājuma apmēru kredītiestādēm un Tieslietu ministrija neesot kompetenta apšaubīt Komisijas sniegtos argumentus. Normatīvie akti nenosakot, ka konkrētas tirgus dalībnieku grupas maksājumi būtu izlietojami vienīgi tās uzraudzības nodrošināšanai. Komisijai, nosakot tirgus dalībnieku maksājumu apmēru, esot tiesības piemērot solidaritātes principu un konkrētai tirgus dalībnieku grupai noteikt tādu maksājumu, lai tiktu segts arī citu tirgus dalībnieku uzraudzības pašfinansējuma deficīts. Tomēr šāda lēmuma samērīgums esot atkarīgs no tā, vai Komisija lēmuma pieņemšanā ir ievērojusi tādus pašas norādītos apsvērumus kā konkrētas tirgus dalībnieku grupas spēja segt uzraudzības izmaksas ar faktiskajiem uzraudzības maksājumiem, katra tirgus dalībnieka darbības specifika, tirgus rādītāji, visu tirgus dalībnieku interešu saskaņošana.