9. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Banka - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Komisijas finansēšanas modelis esot vērtējams, ievērojot budžeta veidošanas tiesiskajam regulējumam raksturīgos principus, kā arī Satversmes tiesas judikatūru nodokļu jomā, jo tirgus dalībnieku maksājumi Komisijas darbības finansēšanai esot līdzvērtīgi valsts nodevai. No normatīvajiem aktiem neizrietot tas, ka tirgus dalībnieku maksājumiem būtu jebkādā veidā jāatbilst to izdevumu apmēram, kuri Komisijai radušies saistībā ar konkrēta tirgus dalībnieka vai dalībnieku grupas uzraudzību. Komisijas budžeta mērķis esot vispārējs - segt ar pienācīgiem ieņēmumiem izdevumus, kas Komisijai rodas, pilnvērtīgi īstenojot visas tai likumā noteiktās funkcijas un savu darbību kopumā. Tādējādi Komisijas budžets esot tās darbības finanšu plāns, kurā ieņēmumi un izdevumi tiekot plānoti tā, lai nodrošinātu Komisijas spēju pildīt visas tās funkcijas atbilstoši attiecīgajā gadā paredzētajām prioritātēm un ekonomiskajai situācijai sabiedrības kopējā labuma vārdā. Attiecībā uz to, vai kredītiestādes un pārējie tirgus dalībnieki atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, Latvijas Banka norāda, ka dažādu nozaru pakļaušana vienam vai vairākiem regulatoriem primāri ir politiska izšķiršanās un to apliecina arī citu Eiropas valstu prakse uzraudzības kompetenču noteikšanā. Tirgus dalībnieku pakļautība vienam regulatoram nenozīmējot, ka šāda politiskā izšķiršanās būtu notikusi tādēļ, ka visi tirgus dalībnieki ir savstarpēji salīdzināmi. Tieši tirgus dalībnieku darbības specifikācijai esot izšķiroša nozīme, identificējot, nošķirot un salīdzinot dažādas personu grupas vienlīdzības principa kontekstā. Kredītiestādes būtu salīdzināmas ar citiem tirgus dalībniekiem tikai tiktāl, ciktāl to sniegtie finanšu pakalpojumi ir aizvietojami un ciktāl tās konkurē ar citiem tirgus dalībniekiem. Piemēram, starp kredītiestādes un apdrošināšanas tirgus dalībnieka sniegtajiem pakalpojumiem esot tik būtiska atšķirība, ka tie neesot savstarpēji aizvietojami, - tātad šie tirgus dalībnieki veicot komercdarbību atšķirīgos tirgos un savstarpēji nekonkurējot. Tā kā kredītiestādes licence dod tiesības sniegt arī tādus finanšu pakalpojumus, kurus citi tirgus dalībnieki var sniegt vienīgi tad, ja ir saņēmuši speciālu licenci šo pakalpojumu sniegšanai, kredītiestādes ar šiem tirgus dalībniekiem varot salīdzināt daļēji. Kredītiestādei šie pakalpojumi būtu tikai daļa no visiem tās sniegtajiem pakalpojumiem, turpretī tirgus dalībnieki ar speciālo licenci sniegtu tikai šos konkrētos finanšu pakalpojumus. Tomēr tirgus dalībniekiem noteikto maksājumu apmērs esot piesaistīts tirgus dalībnieku darbības nozarei, nevis sniegto finanšu pakalpojumu veidiem. Vērā esot ņemama arī tirgus dalībnieku uzraudzības jomai raksturīgā risku pieeja, atbilstoši kurai uzraudzība tiekot veikta ne tikai konkrētu finanšu pakalpojumu sniedzēju dalījumā, bet arī institucionāli saistītu finanšu pakalpojumu sniedzēju grupu ietvaros. Komisijai neesot pienākuma individualizēt maksājumu apmēru pa finanšu pakalpojumu veidiem, jo tai esot rīcības brīvība maksājumu apmēra noteikšanā. Tādējādi kredītiestādes kā tirgus dalībnieki neatrodoties salīdzināmos apstākļos ar citiem tirgus dalībniekiem, kuri pakļauti Komisijas uzraudzībai un veic maksājumus tās darbības finansēšanai.