20. Article

Papildināt likumu ar 36.4, 36.5 un 36.6 pantu šādā redakcijā: "36.4 pants. Dzelzceļa sistēmas dalībnieku loma dzelzceļa drošības pilnveidošanā un paaugstināšanā (1) Lai pilnveidotu un paaugstinātu dzelzceļa drošību, dzelzceļa sistēmas dalībnieki un valsts pārvaldes iestādes Latvijā atbilstoši kompetencei: 1) nodrošina dzelzceļa drošības uzturēšanu kopumā un, kad tas ir praktiski iespējams, pastāvīgi to paaugstina, ņemot vērā normatīvos aktus, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un starptautiskos noteikumus, kā arī zinātnes un tehnikas progresu un piešķirot prioritāti negadījumu novēršanai; 2) piemēro tiesību aktus atklāti un nediskriminējošā veidā, veicinot vienotas dzelzceļa transporta sistēmas attīstību; 3) nodrošina sistēmiskas pieejas ievērošanu dzelzceļa drošības pilnveidošanas un paaugstināšanas pasākumos. (2) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji: 1) ir atbildīgi par dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas drošību un ar to saistīto risku kontroli. Tie atbild katrs par savu sistēmas daļu tiešajiem lietotājiem, klientiem, attiecīgajiem darba ņēmējiem un citiem šā panta trešajā daļā minētajiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem, tostarp atbild arī par materiālu un pakalpojumu iegādi; 2) ievieš un īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus, izmantojot kopīgo riska novērtēšanas un izvērtēšanas metodi, attiecīgā gadījumā sadarbojoties savā starpā, kā arī ar citiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem; 3) ievieš drošības pārvaldības sistēmas, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar citu dzelzceļa sistēmas dalībnieku un trešo personu darbību; 4) attiecīgā gadījumā slēdzot līgumu, nodrošina, ka pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki, kuri minēti šā panta trešajā daļā un varētu ietekmēt drošu dzelzceļa sistēmas darbību, īsteno riska kontroles pasākumus; 5) piemērojot pārraudzības procesiem kopīgo drošības pārraudzības metodi, nodrošina, ka to līgumslēdzēji īsteno riska kontroles pasākumus un šīs prasības izpilde ir pierādāma ar noslēgtajiem līgumiem, kurus uzrāda pēc Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pieprasījuma. (3) Neskarot pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju atbildību, kas minēta šā panta otrajā daļā, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un visi pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki, kas varētu ietekmēt dzelzceļa sistēmas drošu darbību, tostarp privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, ražotāji, tehniskās apkopes un remonta nodrošinātāji, ritekļa turētāji, pakalpojumu sniedzēji, faktiskie pārvadātāji, kravas nosūtītāji, kravas saņēmēji, iekrāvēji, izkrāvēji un piepildītāji, kā arī jebkuri subjekti, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji: 1) īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārējiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem; 2) nodrošina apakšsistēmu, piederumu, ierīču un sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajām prasībām un lietošanas nosacījumiem tā, lai attiecīgie pārvadātāji, manevru darbu veicēji vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji tos varētu droši izmantot. (4) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un jebkurš šā panta trešajā daļā minētais dzelzceļa sistēmas dalībnieks, kas konstatē drošības risku vai tiek informēts par to saistībā ar defektiem un konstrukcijas neatbilstībām vai tehniskā aprīkojuma darbības traucējumiem, tostarp strukturālo apakšsistēmu defektiem, atbilstoši kompetencei: 1) veic visas nepieciešamās koriģējošās darbības, lai novērstu konstatēto drošības risku; 2) informē par šo risku attiecīgās iesaistītās puses, lai tās varētu veikt jebkuru nepieciešamo koriģējošo darbību un nodrošināt dzelzceļa sistēmas nepārtrauktu atbilstību drošības rādītājiem. (5) Ja starp pārvadātājiem vai manevru darbu veicējiem notiek ritekļu apmaiņa, jebkurš iesaistītais dzelzceļa sistēmas dalībnieks apmainās arī ar visu informāciju, kas nepieciešama to drošai ekspluatācijai, tostarp informāciju par attiecīgo ritekļu stāvokli un vēsturi, kā arī ar tehniskās apkopes un iekraušanas operāciju izsekojamības dokumentiem un pavadzīmēm. 36.5 pants. Drošības pārvaldības sistēmas (1) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji izveido savas drošības pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu to, ka dzelzceļa sistēma var sasniegt vismaz kopīgos drošības mērķus, atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktajām drošības prasībām un ka tiek piemērotas attiecīgās kopīgās drošības metodes un izpildītas nacionālās prasības, kas paziņotas saskaņā ar šā likuma 33.4 panta pirmo daļu. (2) Drošības pārvaldības sistēmu dokumentē visās attiecīgajās daļās un apraksta pienākumu sadalījumu pārvadātāja, manevru darbu veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja organizatoriskajā struktūrā. Tajā parāda, kā tiek nodrošināta kontrole dažādos vadības līmeņos, kā tiek iesaistīts visu līmeņu personāls un tā pārstāvji un kā tiek nodrošināta nepārtraukta drošības pārvaldības sistēmas uzlabošana. Drošības pārvaldības sistēmā skaidri norāda, ka tiks konsekventi piemērotas ar cilvēkfaktoru saistītās zināšanas un metodes. Izmantojot drošības pārvaldības sistēmu, pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji veicina savstarpējas uzticēšanās, paļāvības un mācīšanās kultūru, kas personālu mudina uzlabot drošību, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti. (3) Drošības pārvaldības sistēmas pamatelementus nosaka Ministru kabinets. (4) Drošības pārvaldības sistēmu pielāgo veicamās darbības veidam un apjomam, darbības telpai un citiem apstākļiem. Sistēma nodrošina visu to risku kontroli, kas saistīti ar pārvadātāja, manevru darbu veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību, tostarp tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu, neskarot šā likuma 35.2 pantā norādītos par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības pienākumus, materiālu sagādi un līgumslēdzēju pakalpojumu izmantošanu. Drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā arī riskus, kas izriet no darbībām, kuras veic citi šā likuma 36.4 pantā minētie dzelzceļa sistēmas dalībnieki. (5) Ikviens publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savā drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā dažādu pārvadātāju un manevru darbu veicēju darbības ietekmi uz tīklu un nodrošina to, ka visi pārvadātāji un manevru darbu veicēji spēj darboties saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kā arī to vienotā drošības sertifikāta nosacījumiem. (6) Drošības pārvaldības sistēmas uzdevums ir koordinēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ārkārtas situāciju procedūras ar visiem pārvadātājiem un manevru darbu veicējiem, kuri izmanto tā infrastruktūru, un ar ārkārtas situāciju dienestiem, lai veicinātu ātru glābšanas dienestu iesaistīšanos, un ar jebkādu citu pusi, kas varētu tikt iesaistīta ārkārtas situācijā. Attiecīgo pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju sadarbība paredz ārkārtas situāciju dienestu koordinēšanu un sagatavotību abās robežas pusēs. (7) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji katru gadu līdz 31. maijam iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai gada drošības pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu. Drošības pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets. 36.6 pants. Pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju uzraudzība (1) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga, lai pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji pastāvīgi pildītu pienākumu izmantot šā likuma 36.5 pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu. (2) Šai nolūkā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija piemēro principus, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada 16. februāra deleģētajā regulā (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas regulu (ES) Nr. 1077/2012, nodrošinot, ka uzraudzības darbībās jo īpaši pārbauda, kā pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji piemēro: 1) drošības pārvaldības sistēmu, lai pārraudzītu tās efektivitāti; 2) drošības pārvaldības sistēmas atsevišķus vai daļējus elementus, tostarp ekspluatācijas darbības, tehniskās apkopes un materiālu nodrošinājumu un līgumslēdzēju iesaisti, lai pārraudzītu šo elementu efektivitāti; 3) attiecīgās kopīgās drošības metodes. (3) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda, kā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības piemēro kopīgās drošības metodes. (4) Pārvadātāji un manevru darbu veicēji vismaz divus mēnešus pirms jebkuras jaunas darbības uzsākšanas informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, lai tā varētu ieplānot uzraudzības darbības. Pārvadātāji un manevru darbu veicēji sniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai informāciju arī par iesaistīto personālu un ritekļu tipiem. (5) Vienotā drošības sertifikāta turētājs nekavējoties informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju par jebkādām būtiskām izmaiņām šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā. (6) Pārraudzību par to, kā tiek ievēroti piemērojamo normatīvo aktu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumi par vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) darba, vadīšanas un atpūtas laiku, nodrošina Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. (7) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izdotā vienotā drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, tā pieprasa, lai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra minēto sertifikātu ierobežo vai atsauc. (8) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pati ir izdevusi vienoto drošības sertifikātu saskaņā ar šā likuma 34.1 panta piekto daļu un konstatē, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, tā, pamatojot savu lēmumu, ierobežo vai atsauc sertifikātu un informē par to Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru. (9) Vienotā drošības sertifikāta turētājam, kura sertifikātu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir ierobežojusi vai atsaukusi, ir tiesības saskaņā ar šā likuma 34.1 panta devīto un desmito daļu prasīt attiecīgā lēmuma pārskatīšanu un to pārsūdzēt. (10) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzraudzības laikā konstatē nopietnu drošības risku, tā jebkurā laikā var piemērot pagaidu drošības pasākumus, tostarp nekavējoties ierobežot vai apturēt attiecīgās darbības. Ja vienoto drošības sertifikātu izdevusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties par to informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un iesniedz pierādījumus, kas pamato tās lēmumu. (11) Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra ir lūgusi Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju pagaidu drošības pasākumus atcelt vai pielāgot, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu, ja nepieciešams, šajā procesā iesaistot arī vienotā drošības sertifikāta turētāju. Ja vienošanās netiek panākta, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmums par pagaidu pasākumu piemērošanu paliek spēkā. (12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu par pagaidu drošības pasākumiem var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, un pagaidu drošības pasākumus piemēro līdz brīdim, kad tiesvedības process ir pabeigts ar galīgo nolēmumu lietā. (13) Ja pagaidu drošības pasākumi tiek piemēroti ilgāk nekā trīs mēnešus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var rīkoties atbilstoši šā panta septītās vai astotās daļas prasībām. (14) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas un pieprasa, lai tās atbilstu pamatprasībām. Pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras uzraudzības darbības Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic, sadarbojoties ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vairs neatbilst drošības apliecības nosacījumiem, tā minēto drošības apliecību ierobežo vai atsauc, savu lēmumu pamatojot. (15) Neskarot šā likuma 36.4 panta otrajā daļā minētos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju pienākumus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, uzraugot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju drošības pārvaldības sistēmu efektivitāti, var ņemt vērā citu šā likuma 36.4 panta trešajā daļā minēto dzelzceļa sistēmas dalībnieku, tostarp mācību centru, veiktspējas ietekmi uz drošību. (16) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm, koordinējot uzraudzības darbības attiecībā uz vienotā drošības sertifikāta turētāju, kam darbības telpa ir Latvija, lai nodrošinātu jebkādas būtiskas informācijas par konkrēto vienotā drošības sertifikāta turētāju, jo īpaši par zināmiem riskiem un drošības rādītājiem, koplietošanu. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgās uzraudzības iestādes un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, ja atklāj, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs neveic nepieciešamos riska kontroles pasākumus. Minētā sadarbība nodrošina to, ka uzraudzība ir pietiekami plaša un tiek novērsta pārbaužu un revīziju dublēšanās. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm var izstrādāt kopīgu uzraudzības plānu, lai nodrošinātu periodisku revīziju un citu pārbaužu veikšanu, ņemot vērā pārvadājumu veidu un apjomu katrā attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī. (17) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sagatavo paziņojumus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus un vienotā drošības sertifikāta turētājus brīdinātu par to, ka tie neievēro šā panta otrās daļas prasības." 21. 37. pantā: papildināt septītās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pārvadātājs" ar vārdiem "manevru darbu veicējs"; papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: "(8) Ja pasažieru vai kravu pārrobežu pārvadājumi notiek uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti tālāk par 15 kilometriem no Latvijas valsts robežas, darba koplīgumā vai darba līgumā ietver arī noteikumus, kas ietverti Nolīgumā starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, vai labvēlīgākus darbinieku tiesiskā stāvokļa noteikumus." 22. 37.1 pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda "pārvadātāja" ar vārdiem "manevru darbu veicēja"; papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pārvadātājs" ar vārdiem "manevru darbu veicējs". 23. 40. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē notikusi smaga dzelzceļa avārija, nopietns negadījums, dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums vai starpgadījums."; papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā: "(12) Starpgadījums ir jebkāds cits notikums, kas nav dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums, nopietns negadījums vai smaga dzelzceļa avārija un kam ir vai var būt ietekme uz dzelzceļa satiksmes drošību." 24. 41. pantā: papildināt otro daļu pēc vārda "pārvaldītājam" ar vārdiem "manevru darbu veicējam"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Pēc smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma attiecīgi pārvadātājs vai manevru darbu veicējs sniedz palīdzību cietušajiem saistībā ar sūdzību procedūrām saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši regulu (EK) Nr. 1371/2007, neskarot citu personu pienākumus. Sniedzot šādu palīdzību, izmanto jebkurus saziņas līdzekļus, kā arī nodrošina psiholoģisku atbalstu dzelzceļa satiksmes negadījumā cietušajiem un viņu ģimenēm."