27. Article

Papildināt likumu ar VII1 nodaļu šādā redakcijā: "VII1 nodaļa. Prasības Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai 43.1 pants. Savstarpējas izmantojamības mērķis (1) Šīs nodaļas noteikumus ievēro, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību tā, ka būtu ievērotas Eiropas Savienības prasības dzelzceļa drošības jomā, lai varētu noteikt optimālu tehniskās harmonizācijas līmeni, kas ļautu veicināt, uzlabot un attīstīt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus Eiropas Savienībā un ar trešajām valstīm, kā arī sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas un pakāpeniskas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Minētie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas daļu projektēšanu, būvi, nodošanu ekspluatācijā, lieliem pārveidošanas darbiem, izmantošanu un tehnisko apkopi, kā arī uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas izmantošanu, tehniskajā apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un tam piemērojamiem veselības un drošības nosacījumiem. (2) Savstarpēja izmantojamība paredz prasības attiecībā uz apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem, saskarnēm un procedūrām, kā arī vispārējās savietojamības nosacījumiem, kas nepieciešami, lai panāktu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību. (3) Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas ļauj saglabāt esošās dzelzceļa sistēmas savietojamību, paredzot īpašus gadījumus katrai savstarpējas izmantojamības tehniskajai specifikācijai gan attiecībā uz tīklu, gan ritekļiem, gan arī gabarītu, sliežu ceļa platumu vai attālumu starp sliežu ceļiem un ritekļiem, kas kursē no trešajām valstīm vai uz tām. 43.2 pants. Apakšsistēmas (1) Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu veido strukturālās un funkcionālās apakšsistēmas. (2) Strukturālās apakšsistēmas ir: 1) infrastruktūras apakšsistēma; 2) energoapgādes apakšsistēma; 3) vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēma; 4) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma; 5) ritošā sastāva apakšsistēma. (3) Funkcionālās apakšsistēmas ir: 1) satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma; 2) tehniskās apkopes apakšsistēma; 3) telemātikas lietojumprogrammu pasažieru un kravu pārvadājumiem apakšsistēma. (4) Uz katru apakšsistēmu attiecas viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija. Ja nepieciešams, uz apakšsistēmu var attiecināt vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas un viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija var attiekties uz vairākām apakšsistēmām. (5) Stacionārās apakšsistēmas atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju stacionārās apakšsistēmas nodošanai ekspluatācijā. Ritekļi atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju ritekļa laišanai tirgū. Stacionāro apakšsistēmu un ritekļu atbilstību pastāvīgi nodrošina visā to izmantošanas laikā. (6) Mobilās apakšsistēmas, kas ir ritošā sastāva apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas, pretendents laiž tirgū tikai tad, ja apakšsistēmas ir projektētas, būvētas un uzstādītas atbilstoši pamatprasībām, to atbilstība ir novērtēta un par to sastādītas attiecīgas deklarācijas. (7) Strukturālās apakšsistēmas atļauts nodot ekspluatācijā Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā, ja tās projektē, būvē vai ražo un uzstāda atbilstoši pamatprasībām un attiecīgo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām, to atbilstība ir novērtēta un par to sastādītas attiecīgas deklarācijas. (8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atļaut pretendentam nepiemērot vienu vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas. (9) Prasības apakšsistēmu laišanai tirgū un to atbilstības novērtēšanai nosaka Ministru kabinets. 43.3 pants. Savstarpējas izmantojamības komponenti (1) Savstarpējas izmantojamības komponentus drīkst laist tirgū lietošanai Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā tikai tad, ja tie ļauj panākt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un atbilst pamatprasībām, ja tos lieto paredzētajā izmantošanas telpā, pienācīgi uzstāda un veic to tehnisko apkopi. Savstarpējas izmantojamības komponentus atļauts piedāvāt tirgū lietošanai ārpus Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas, kā arī izmantošanai citiem mērķiem. (2) Prasības savstarpējas izmantojamības komponentu laišanai tirgū un atbilstības novērtēšanai nosaka Ministru kabinets. 43.4 pants. Atļauja nodot ekspluatācijā stacionāras iekārtas (1) Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas atbilstoši pamatprasībām un ir saņemta attiecīga atļauja saskaņā ar šā panta trešo daļu. (2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauj nodot ekspluatācijā energoapgādes, infrastruktūras un vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas, kas atrodas vai tiek ekspluatētas Latvijas teritorijā. (3) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sniedz sīki izstrādātus norādījumus par to, kā saņemt šajā pantā minētās atļaujas. Pretendentam bez maksas dara pieejamu dokumentu ar norādījumiem pieteikuma iesniegšanai, kurā izklāstītas un izskaidrotas prasības minēto atļauju saņemšanai un norādīti iesniedzamie dokumenti. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru šādas informācijas izplatīšanā. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz, aptur un atsauc atļaujas nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas, nosaka Ministru kabinets. (4) Lai nodrošinātu Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) saskaņotu ieviešanu un savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionārajām lauka apakšsistēmām, kurās izmanto Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS) vai dzelzceļa globālās mobilo komunikāciju sistēmas (GSMR) aprīkojumu, pretendents iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai pozitīvu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 22. pantu, un dokumentus, kas apliecina atbilstību regulas (ES) Nr. 2016/796 30. panta 2. punktā minētās procedūras rezultātam, ja pēc pozitīva lēmuma saņemšanas ir mainīts publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts. (5) Mēneša laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pretendentu, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci un attiecībā uz ERTMS stacionārajām lauka iekārtām - atbilstību šā panta ceturtajā daļā minētajiem Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmumiem. Pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas un pārbaudes Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz atļauju stacionāro iekārtu nodošanai ekspluatācijā vai pieņem lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu un informē par to pretendentu. (6) Lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ pieņemto lēmumu. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 43.5 pants. Atļauja laist tirgū ritekli (1) Pretendents ritekli laiž tirgū tikai pēc tam, kad ir saņemta atļauja ritekļa laišanai tirgū, ko izsniegusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr. 2016/796 vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā. (2) Lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū, pretendents iesniedz attiecīgu iesniegumu, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. Iesniegumā norāda ritekļa izmantošanas telpu, kas ir tīkls, tīkli vai to daļas vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās ritekli paredzēts izmantot, un iesniegumam pievieno dokumentārus pierādījumus tam, ka ir pārbaudīta ritekļa un izmantošanas telpas tīkla tehniskā savietojamība. (3) Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus ne tikai Latvijā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesniegumu izskata un atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 20. pantu. (4) Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus tikai Latvijā, iesniedzējs iesniegumā var lūgt, lai atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Kārtību, kādā izdod, atjauno, groza vai atsauc atļauju ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū, atļaujas izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un piešķiršanas procedūras nosaka Komisijas 2018. gada 4. aprīļa īstenošanas regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību. Kārtību, kādā minētās regulas prasības tiek piemērotas Latvijā, nosaka Ministru kabinets. (5) Iesniegumu un dokumentu iesniegšana, visas informācijas pieprasīšana, aprite un lēmumu paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. (6) Mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz attiecīgu papildu informāciju. (7) Lai iegūtu dokumentārus pierādījumus par tehnisko savietojamību, izvērtējot iesniegumu par atļaujas saņemšanu ritekļa laišanai tirgū vai tad, ja rodas pamatotas šaubas, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var pieprasīt veikt ritekļa pārbaudes tīklā. Šādā gadījumā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pretendentam izsniedz pagaidu atļauju izmantot ritekli praktiskām pārbaudēm tīklā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pretendentu, veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu to, ka jebkādas praktiskās pārbaudes var notikt triju mēnešu laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic pasākumus, lai šīs pārbaudes notiktu. (8) Pēc tam kad pretendents iesniedzis visu prasīto informāciju, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū vai pieņem lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu un informē par to pretendentu. (9) Lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ritekļa laišanai tirgū Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ pieņemto lēmumu. (10) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (11) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai Latvijas teritoriju un ja nav piemērota viena vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz tikai pēc šā likuma 43.2 panta astotajā daļā minētās procedūras piemērošanas. (12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas izsniegtā atļauja ritekļa laišanai tirgū ir derīga bez izmantošanas telpas paplašināšanas ārpus Latvijas līdz robežas tuvumā esošajām stacijām Igaunijā vai Lietuvā, ja pretendents iesniegumā norādījis, ka paredzējis braukt līdz šīm stacijām, un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir apspriedusies ar iesaistīto valstu attiecīgajām institūcijām un saņēmusi attiecīgu apstiprinājumu. (13) Ja pretendentam ir atļauja ritekļa laišanai tirgū, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt izmantošanas telpu Latvijā, pretendents iesniedz iesniegumu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. (14) Ja pretendentam ir atļauja ritekļa laišanai tirgū, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt izmantošanas telpu ārpus Latvijas, pretendents iesniedz iesniegumu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. (15) Ja pretendents to pieprasa, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vienlaikus ar atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz ar to pašu ritekļa izmantošanas telpu saistītu atļauju ritekļa tipa laišanai tirgū. Iesnieguma iesniegšana, lai saņemtu atļauju ritekļa tipam, visas informācijas pieprasīšana un aprite, kā arī lēmumu paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. (16) Šo pantu nepiemēro trešo valstu lokomotīvēm vai pašgājējiem vilcieniem, kas iebrauc pa publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru iecirknī valsts robeža-Indra-Daugavpils, valsts robeža-Zilupe-Rēzekne vai valsts robeža-Kārsava-Rēzekne līdz stacijai, kas paredzēta pārrobežu operācijām, ja šādu ritekļu atbilstību pamatprasībām, ievērojot šā likuma 34.1 panta piecpadsmitās daļas nosacījumus, nodrošina iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu. (17) Ja ritekļa turētājs ir Latvijas fiziskā vai juridiskā persona, par atļauju laist tirgū 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagonus un pasažieru vagonus, kuri tiek lietoti kopīgi ar trešajām valstīm un kuriem izsniegta ritekļa atļauja kādā no šīm trešajām valstīm, lemj Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Šajā gadījumā nepiemēro šā panta pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, aptur, atjauno, groza vai atsauc atļauju 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagonu un pasažieru vagonu laišanai tirgū. (18) Ja ritekļa turētājs nav Latvijas fiziskā vai juridiskā persona, 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagoniem un pasažieru vagoniem, kuri tiek lietoti kopīgi ar trešajām valstīm un kuriem izsniegta ritekļa atļauja kādā no šīm trešajām valstīm, šo pantu nepiemēro, ja minēto ritekļu atbilstību pamatprasībām nodrošina iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu. 43.6 pants. Ritekļa reģistrācija pirms tā izmantošanas (1) Pirms ritekli izmanto pirmo reizi un pēc tam, kad saskaņā ar šā likuma 43.5 pantu ir piešķirta atļauja tā laišanai tirgū, ritekli reģistrē šā likuma 36.1 panta 3.1 daļā minētajā ritošā sastāva valsts reģistrā. (2) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai Latvijas teritoriju, to reģistrē Latvijā. (3) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver ne tikai Latvijas teritoriju, bet arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis, to reģistrē Latvijā vai citā attiecīgajā dalībvalstī. (4) Lai pārbaudītu ritekļa un tīkla tehnisko savietojamību, atļaujā ritekļa laišanai tirgū norādītās parametru vērtības izmanto apvienojumā ar parametru vērtībām, kas norādītas dzelzceļa infrastruktūras reģistrā. 43.7 pants. Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas dalībnieku pienākumi pirms atļauto ritekļu izmantošanas (1) Pirms iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs izmanto ritekli tajā izmantošanas telpā, kas norādīta atļaujā tā laišanai tirgū, tas pārbauda: 1) vai riteklim ir atļauja laišanai tirgū saskaņā ar šā likuma 43.5 pantu un vai tas ir reģistrēts saskaņā ar šā likuma 43.6 pantu, izņemot gadījumu, kad riteklim atļauja pirmo reizi piešķirta trešajā valstī un tā izmantošanai Latvijā nav nepieciešama atļauja laišanai tirgū saskaņā ar šā likuma 43.5 panta sešpadsmitās vai astoņpadsmitās daļas nosacījumiem un pārvadātājam vai manevru darbu veicējam kādā trešās valsts ritekļu reģistrā ir pieejami attiecīgie ritekļa dati, vismaz ritekļa turētāja dati, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības dati un dati par ritekļa izmantošanas ierobežojumiem; 2) vai riteklis ir savietojams ar maršrutu, pamatojoties uz infrastruktūras reģistru, attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai jebkuru citu attiecīgu informāciju, ko bez maksas mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ja šāda reģistra nav vai tas ir nepilnīgs; 3) vai riteklis ir pienācīgi integrēts vilciena sastāvā, kurā to paredzēts ekspluatēt, ņemot vērā šā likuma 36.5 pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu un savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas par satiksmes nodrošināšanu un vadību. (2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, pārvadātājs vai manevru darbu veicējs var veikt pārbaudes sadarbībā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pārvadātāju vai manevru darbu veicēju, nodrošina, ka jebkādas pārbaudes var notikt triju mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas. (3) Pirms katra ritekļa izmantošanas tīklā nosaka par tā tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību un šo struktūrvienību saskaņā ar šā likuma 43.6 pantu reģistrē ritošā sastāva valsts reģistrā. 43.8 pants. Ritekļa vai ritekļa tipa neatbilstība pamatprasībām (1) Ja pārvadātājs vai manevru darbu veicējs ekspluatācijas laikā konstatē, ka tā izmantotais riteklis neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, tas veic ritekļa atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos korektīvos pasākumus. Turklāt tas var informēt Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un jebkuras citas iesaistītās valsts attiecīgās institūcijas par veiktajiem pasākumiem. Ja pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir pierādījumi, ka neatbilstība bija jau laikā, kad tika izdota atļauja ritekļa laišanai tirgū, tas informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un jebkuras citas iesaistītās valsts attiecīgās institūcijas. (2) Ja Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, veicot šā likuma 36.6 pantā paredzēto uzraudzību vai citādi kļuvis zināms, ka riteklis vai ritekļa tips, kura laišanai tirgū atļauju devusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un kuru izmanto paredzētajiem mērķiem, neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pārvadātāju vai manevru darbu veicēju, kurš izmanto ritekli vai ritekļa tipu, un pieprasa, lai tas veic ritekļa atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos korektīvos pasākumus. (3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos pārvadātāja vai manevru darbu veicēja veiktie korektīvie pasākumi nenodrošina atbilstību piemērojamām pamatprasībām un šāda neatbilstība rada nopietnu drošības risku, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija saskaņā ar šā likuma 36.6 panta desmito daļu var piemērot pagaidu drošības pasākumus atbilstoši saviem uzraudzības uzdevumiem. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr. 2016/796 var piemērot ritekļa tipa atļaujas pagaidu apturēšanu. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kas izsniegusi atļauju, pēc tam, kad ir pārskatīta jebkādu nopietna drošības riska novēršanai veikto pasākumu efektivitāte, var pieņemt lēmumu par atļaujas atsaukšanu vai grozīšanu, ja ir pierādīts, ka atļaujas izsniegšanas laikā nebija ievērota kāda pamatprasība. Minētajā nolūkā lēmums par atļaujas ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū atsaukšanu vai grozīšanu tiek paziņots turētājam, norādot minētā lēmuma pamatojumu. Atļaujas turētājs mēneša laikā pēc Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras vai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma saņemšanas var lūgt lēmuma pārskatīšanu. Minētajā gadījumā lēmumu par atļaujas atsaukšanu uz laiku aptur. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ savu lēmumu. Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nepanāk vienošanos par vajadzību ierobežot vai atsaukt atļauju, izmanto procedūru, kas paredzēta regulā (ES) Nr. 2016/796. Ja šādas procedūras rezultātā ritekļa atļauja nav ne jāierobežo, ne jāatsauc, atceļ šā panta trešajā daļā minētos pagaidu drošības pasākumus. (5) Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs var to pārsūdzēt regulā (ES) Nr. 2016/796 noteiktajā kārtībā. Ja Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs divu mēnešu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas var lūgt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija to pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (6) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū, tā par savu lēmumu informē Valsts dzelzceļa administrāciju. Valsts dzelzceļa administrācija izdara attiecīgu ierakstu ritošā sastāva valsts reģistrā. (7) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atsaukt atļauju ritekļa tipa laišanai tirgū, tā par savu lēmumu informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pārvadātājus un manevru darbu veicējus, kuri Latvijā izmanto tāda paša tipa ritekļus kā tie, attiecībā uz kuriem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra pieņēmusi lēmumu atsaukt atļauju ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū. Pārvadātāji un manevru darbu veicēji vispirms pārbauda, vai pastāv tāda pati neatbilstība, piemērojot šajā pantā paredzēto procedūru. (8) Ja ir atsaukta atļauja ritekļa laišanai tirgū, attiecīgo ritekli vairs neizmanto un tā izmantošanas telpa netiek paplašināta. Ja ir atsaukta atļauja ritekļa tipa laišanai tirgū, ritekļi, kas būvēti saskaņā ar to, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tiek atsaukti. Šādu ritekli vai ritekļa tipu var laist tirgū tikai ar jaunu atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 43.5 panta prasībām. (9) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos neatbilstība pamatprasībām skar tikai daļu no attiecīgā ritekļa izmantošanas telpas un šāda neatbilstība pastāvēja jau laikā, kad tika izsniegta atļauja to laist tirgū, atļauju groza, lai tajā nebūtu iekļautas attiecīgās izmantošanas telpas daļas."