1. Article

Risinājums Elektronisks tiešsaistes Vēlētāju reģistrs Risinājums paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju reģistru un to, ka pārbaudes procedūrā vēlēšanu iecirknī atzīme par personas dalību vēlēšanās tiek izdarīta nevis personas pasē, bet tiešsaistes režīmā Vēlētāju reģistrā. Līdz ar to faktiski tiek saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība - personām ir saglabāta iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais personu apliecinošo dokumentu lietošanas ierobežojums, paredzēta atteikšanās no līdzšinējās pasu spiedogu lietošanas un nodrošināta iespēja balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošo dokumentu (pasi vai eID karti). Ņemot vērā, ka šobrīd pašvaldībās, kur tiek izvietoti vēlēšanu iecirkņi, ir dažāds tehniskais nodrošinājums, nepieciešams veikt plānveida darbības, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstošu tehniskā aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, kā arī apmācīt vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekus. Elektroniska tiešsaistes Vēlētāju reģistra ieviešana plānota, paplašinot esošo Vēlētāju reģistra infrastruktūru un tā darbība un uzturēšana tiks nodrošināta atbilstoši Vēlētāju reģistra likumam, kas paredz, ka Vēlētāju reģistra darbības metodisko vadību un uzraudzību veic CVK, savukārt tajā iekļautās ziņas apstrādā un Vēlētāju reģistru uztur PMLP. Turpmāk vēlētāja personas apliecinošais dokuments Saeimas vēlēšanās būs arī personas apliecība, tādējādi paredzot eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu jebkurā ar Saeimas vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu risināšanā. Tiek aizstāta līdzšinējā kārtība, kā vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis pārliecinās par personas tiesībām piedalīties Saeimas vēlēšanās un to, vai persona jau nav balsojusi. Atzīmes izdarīšana personas pasē tiek aizstāta ar atzīmes izdarīšanu tiešsaistes Vēlētāju reģistrā, līdz ar to arī pārbaude par to, vai persona jau nav balsojusi, tiek veikta Vēlētāju reģistrā tiešsaistes režīmā. Kad minētā pārbaude un atzīme ir veiktas, vēlētājs parakstās žurnālā par vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu. Risinājums paredz precizēt vēlēšanu komisijas rīcību, noslēdzot balsošanu, papildinot līdzšinējo kārtību ar atzīmes izdarīšanu Vēlētāju reģistrā par tā darbības beigšanu tiešsaistes režīmā, vēlēšanu kārtību ārvalstīs, nosakot vēlēšanu iecirkņu darbinieku rīcību ārvalstīs, nodrošinot vēlēšanas tiešsaistes režīmā, kā arī līdzvērtīgas iespējas izmantot gan pasi, gan eID karti vēlētāju tiesību īstenošanai ārvalstīs. Tiek nodrošināta piekļuve Vēlētāju reģistram tiešsaistes režīmā ieslodzījumu vietas administrācijai, lai varētu īstenot elektronisko balsotāju reģistrēšanu tiešsaistē ieslodzījumu vietās. Ieslodzījuma vietas administrācijai ir pienākums Vēlētāju reģistrā izdarīt atzīmes par ieslodzītajiem, kuri piedalījušies attiecīgajās Saeimas vēlēšanās, kā arī pienākums izdarīt attiecīgu atzīmi par Vēlētāju reģistra tālāku neizmantošanu tiešsaistes režīmā, kad balsošana ir beigusies. Balsošanai vēlētāja atrašanās vietā risinājums paredz vēlētāju reģistrēšanu, izmantojot vēlēšanu iecirkņa darbinieku līdzi paņemtas skenēšanas ierīces datu ielasīšanai no eID kartes vai pases, un rezerves variantu - sazināšanos ar vēlēšanu iecirkni. Tiek precizēts arī Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotās personas pienākums, nosakot atzīmes izdarīšanu tiešsaistes Vēlētāju reģistrā nevis pasē, un atbilstoši precizējama arī Vēlētāju reģistra slēgšana. Ja balsotājiem starptautiskajās misijās būtu apgrūtināta tiešsaistes balsotāju reģistra izmantošana, iespējams organizēt balsošanu reģistrācijas aploksnēs. Tiek paredzēta arī vēlētāju un iecirkņa komisijas rīcība gadījumos, ja notiek tiešsaistes režīma pārtraukums un nevar tikt izmantots elektronisks tiešsaistes Vēlētāju reģistrs. Vēlētāju reģistra tiešsaistes režīma darbības pārtraukuma gadījumā vēlētājs balso turpmāk paredzētajā kārtībā: 1) iecirkņa komisija, Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona vai ieslodzījuma vietas administrācija pēc personu apliecinošā dokumenta iepriekš pārliecinājusies, ka persona ir vēlētājs, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu; 2) vēlētājs vienatnē izdara Saeimas vēlēšanu likuma 23. pantā noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni atdod iecirkņa komisijai, kas to vēlētāja klātbūtnē ievieto reģistrācijas aploksnē, uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā, un reģistrācijas aploksni iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē; 3) kad tiešsaistes režīma darbības pārtraukums beidzies, iecirkņa komisija pārliecinās, vai tiešsaistes Vēlētāju reģistrā nav atzīmes par pārtraukumā balsojušo vēlētāju piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Ja tādas atzīmes nav, iecirkņa komisija tiešsaistes režīmā izdara Vēlētāju reģistrā atzīmi par šo personu piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Ja tāda atzīme ir un vēlētājs ir nobalsojis gan tiešsaistes režīma darbības laikā, gan, tā darbības pārtraukumā, iecirkņa komisija balsotāju sarakstā atzīmē, ka attiecīgais vēlētājs jau ir balsojis; 4) kad iecirkņa komisija balsu skaitīšanas laikā atver vēlēšanu kastes (Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta trešā daļa), tā sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās - derīgās un nederīgās reģistrācijas aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja attiecīgais vēlētājs jau ir balsojis vai, ja uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā. Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa komisija atver un skaita balsis saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma IV nodaļā noteikto. Pēc sistēmas darbības atjaunošanas tiek piemērota vispārējā Saeimas vēlēšanu likumā paredzētā vēlēšanu kārtība. Ārzemēs vēlēšanas notiek līdzīgi kā Latvijas teritorijā. Centralizēti konfigurētas skenēšanas ierīces vēlētāju datu ielasīšanai tiek piegādātas vēlēšanu iecirkņiem, kas izvietoti Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās. Plānots, ka vēlēšanu iecirkņos, kas izvietoti ārpus pārstāvniecību telpām, vēlētāju reģistrēšanai tiešsaistē tiek izmantoti datori vai vēlēšanu iecirkņu komisiju ar attiecīgu programmatūru aprīkoti viedtālruņi. Ja vēlētāju reģistrēšana tiešsaistē vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nav iespējama, balsošana notiek reģistrācijas aploksnēs. Papildus ārvalstīs plānots saglabāt esošo iespēju balsot pa pastu. Pieteikties pasta balsošanai iespējams noteiktu laiku pirms vēlēšanu dienas personīgi vai pa pastu pārstāvniecībās un CVK, kā arī PMLP e-pakalpojumā. Atbilstoši spēkā esošajam Vēlētāju reģistra likumam tā darbība nav attiecināma uz Vēlētāju reģistra izmantošanu Saeimas vēlēšanās tiešsaistes režīmā. Līdz ar to risinājuma ieviešanai nepieciešams grozīt Vēlētāju reģistra likumu, paredzot vēlēšanu iecirkņos nodrošināt atbilstošu tehnisko aprīkojumu, kā arī tiešsaistes pieejamību Vēlētāju reģistram. Tā kā PMLP saskaņā ar Vēlētāju reģistra likumu ir atbildīgā institūcija par Vēlētāju reģistrā iekļaujamo ziņu apstrādi un Vēlētāju reģistra uzturēšanu, tās pārziņā būs arī vēlēšanu komisijām attiecīgas, likumprojektā paredzētas, tiešsaistes režīma piekļuves nodrošināšana Vēlētāju reģistram. Paredzēts, ka Vēlētāju reģistrā tiks veikta pilna to personu uzskaite, kurām ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās. Vēlētāju tiešsaistes reģistrācija pieprasa nodrošināt daudz augstākas prasības pret sistēmas uzbūvi salīdzinot ar esošo Vēlētāju reģistra risinājumu. Līdz ar to ir jāpārstrādā Vēlētāju reģistra risinājuma arhitektūra, kas nodrošina augstu pieejamību, veiktspēju un mērogojamību, kas balstīta uz mikroservisu arhitektūru, nepārtrauktas piegādes procesu un sistēmas noturību. PMLP jānodrošina diennakts elektroniskā tiešsaistes Vēlētāju reģistra lietotāju atbalsta funkcija, bet CVK atbilstoši kompetencei organizēs tiešsaistes vēlēšanu procesu kopumā, nodrošinot metodisko vadību. Diennakts lietotāja atbalsta specifiku nosaka ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu atrašanās dažādās laika joslās, tādēļ tie darbosies un tiem būs nepieciešams profesionāls atbalsts arī laikā, kad vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs slēgti. Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, dati no eID kartēm un pasēm vēlētāju identificēšanai tiks ielasīti, izmantojot tehnisko nodrošinājumu, kas būs pieejams vēlēšanu iecirkņos, atstājot manuālu datu ievadi kā rezerves iespēju. Tādējādi tiks nodrošināta gan iespējami ātra datu apstrāde un vēlētāju reģistrēšana vēlēšanu iecirkņos, gan tiks maksimāli samazināta kļūdu iespējamība, kāda rodas, ievadot informāciju manuāli. Šobrīd vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu procesa nodrošināšanai tiek izmantota datortehnika, kas pieejama pašvaldībās, neatkarīgi no tās nolietojuma, tehniskajiem parametriem un drošības pakāpes. Saeimas vēlēšanas ir nozīmīgs ar valsts suverenitāti tieši saistīts process. Līdz ar to šādu tehniskā nodrošinājuma risinājumu nav ieteicams izmantot, ja vēlēšanu iecirkņos balsotāju reģistrēšanai tiek izmantots Vēlētāju reģistrs tiešsaistes režīmā un jānodrošina vēlēšanu procesa neietekmējamība un drošība. Tāpēc nepieciešams nodrošināt vienotu, drošu un atbilstošu tehnisko aprīkojumu vēlēšanu procesa nodrošināšanai, kā arī veikt apmācības vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekiem. Izvērtējot tehnoloģiskās iespējas, šī risinājuma īstenošanai tiek piedāvāti divi iespējami tehniskā nodrošinājuma varianti: 1.1 Pirmais tehniskā nodrošinājuma iespējamais variants paredz, CVK veicot publisku iepirkumu, centralizētas atbilstošas datortehnikas (ar tajā ietvertu personu apliecinošu dokumentu datu ielasīšanas tehnisko aprīkojumu) iegādi, kas tiks nodrošināta ar atbilstošu programmatūru, kā arī uzturēta un pārraudzīta. Paredzēts, ka datortehnika tiek nogādāta vēlēšanu komisijās, pēc kā komisiju pārstāvji to nogādā vēlēšanu iecirkņiem. Ņemot vērā iespējamus ar drošību saistītus riskus, iegādātie datori nevar tikt atkārtoti izmantoti nākamajās vēlēšanās, turklāt šobrīd nav rasts risinājums, kur un kādam nolūkam datorus varētu paredzēt turpmāk izmantot. Līdz ar to šāds tehniskā nodrošinājuma variants ir pretrunā ar finanšu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. 1.2 Otrs iespējamais vēlēšanu iecirkņu tehniskā nodrošinājuma variants paredz, ka mobilo sakaru operators nodrošina vēlēšanu iecirkņus ar attiecīgi konfigurētiem viedtālruņiem, kuros tiks uzstādīta atbilstoša aplikācija personu apliecinošu dokumentu nolasīšanai un datu automatizētai ievadei, kā arī nodrošina loģistiku, lietotāju atbalstu un administratīvos darbus. Saskaņā ar šādu tehniskā nodrošinājuma variantu viedtālruņi tiks īrēti no mobilo sakaru operatora uz katru vēlēšanu procesa periodu. Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais pirmais risinājuma variants paredz pilnībā elektronizētu vēlētāju reģistrācijas procesu, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt kiberdrošības risku pārvaldību gan pieejamības, gan konfidencialitātes, gan integritātes aspektos. Vērtējot minētos aspektus, tādus kā tīkla pārslodze, lietotāja kļūdas, iekārtu zudums, datus nopludina trešās puses lietotne, tiek pārtverta pārraidītā informācija, datorvīruss, secināms, ka abiem piedāvātajiem tehniskā nodrošinājuma variantiem iespējamie drošības riski ir vienlīdz iespējami un risināmi ar līdzvērtīgām metodēm, līdz ar to nepieciešams veidot tādu infrastruktūru un infrastruktūras pārvaldības pieeju, kas visefektīvākajā veidā mazina kiberuzbrukumu iespējas vai to radītās sekas. Lai veicinātu vienotu vēlēšanu procesu attīstību, plānots, ka ziņojumā piedāvātā pirmā risinājuma modelis, kas paredz elektroniska tiešsaistes Vēlētāju reģistra ieviešanu un automatizētu personu apliecinošu dokumentu nolasīšanu un datu ievadi, tiks izmantots ne tikai Saeimas vēlēšanās, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, kā arī likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" paredzētajos balsošanas gadījumos. Izmantojot šo risinājumu arī citās vēlēšanu un tautas nobalsošanu procedūrās tiks sekmēta ne tikai lietderīga cilvēkresursu un finanšu resursu izmantošana, bet arī ieviests mūsdienīgs tehniskais risinājums vēlēšanu un tautas nobalsošanas procedūru nodrošināšanai.