11. Article

Ienākums no parādprasībām 1. Ienākumu no parādprasībām, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī. 2. Tomēr šādam ienākumam no parādprasībām var uzlikt nodokļus arī tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tas rodas, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja šā ienākuma no parādprasībām patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šāds nodoklis nepārsniedz 5 procentus no ienākuma no parādprasībām kopapjoma. 3. Neatkarīgi no šā panta 2. daļas noteikumiem ienākumu no parādprasībām, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, atbrīvo no nodokļu uzlikšanas šajā valstī, ja šādu ienākumu gūst un tā patiesais labuma guvējs ir: a) otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tostarp tās administratīvās vienības un pašvaldības; b) otras Līgumslēdzējas Valsts centrālā banka; c) jebkura finanšu iestāde, kas pilnībā pieder otras Līgumslēdzējas Valsts valdībai; d) sabiedrība (izņemot personālsabiedrību), kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents; vai e) jebkura persona, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, attiecībā uz vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts valdības garantētiem aizdevumiem. 4. Šajā pantā termins "ienākums no parādprasībām" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parādprasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav un vai tās dod tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē vai nē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tostarp prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Šajā pantā par ienākumiem no parādprasībām neuzskata soda naudas par nokavētiem maksājumiem. 5. Šā panta 2. un 3. daļas noteikumus nepiemēro, ja ienākuma no parādprasībām patiesais labuma guvējs - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā ienākums no parādprasībām rodas, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot šajā valstī izvietotu pastāvīgo bāzi, un parādprasība, no kuras tiek gūts šāds ienākums, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro šīs konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumus. 6. Ja ienākuma no parādprasībām maksātājs ir šīs valsts rezidents, uzskata, ka ienākums no parādprasībām rodas šajā līgumslēdzējā valstī. Tomēr, ja personai, kura izmaksā ienākumu no parādprasībām, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, saistībā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāts ienākums no parādprasībām, un ja šādu ienākumu no parādprasībām maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, uzskata, ka šāds ienākums no parādprasībām rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze. 7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp tiem abiem un kādu citu personu, ienākuma no parādprasībām summa, kas attiecas uz parādprasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu maksātājs un patiesais labuma guvējs būtu varējuši vienoties, ja tos nesaistītu minētās īpašās attiecības, tad šā panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā citus šīs konvencijas noteikumus.