4. Article

Par atbalsta intensitāti 4.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši pēc savas iniciatīvas veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu: 4.1.1. objektīvi nepieciešamo minimālo atbalsta intensitāti (apmēru) elektroenerģijas ražotājiem, lai tie būtu motivēti uzsākt elektrostaciju, kur elektroenerģija tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem, un koģenerācijas elektrostaciju izveidi un pārdot šādās elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros; Nē. Komisija konstatēja, ka minimālais atbalsta slieksnis nav bijis noteikts. Tāpat, uzsākot atļauju izsniegšanu, nepieciešamās enerģijas apjoms (piemēram, kvotu veidā) nav bijis noteikts. Ja elektroenerģiju būtu uzsākuši ražot visi komersanti, kas saņēma atļauju to darīt, no AER ražotā enerģija pārsniegtu pieprasījumu. 4.1.2. maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti (apmēru) tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas elektrostacijās; Komisija konstatējusi, ka elektroenerģijas OI cenas veidošanas mehānisms nav caurskatāms un ar ekonomiskiem aprēķiniem pamatots, cenu ietekmējošie rādītāji nav pamatoti, tiem nav sasaistes ar elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER. 4.1.3. maksimāli pieļaujamo kopējo dažādu veidu atbalstu intensitāti (piemēram, atbalstu elektrostacijas būvniecībai, elektroenerģijas ražošanai, platību maksājumus u. tml.) tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas elektrostacijās? Ekonomikas ministrija savā 16.08.2019. vēstulē Nr. 3.3-1/2019/4983 ir norādījusi, ka SIA "EKODOMA" 2013. gadā pēc EM pasūtījuma izstrādāja pētījumu "Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk - SIA "EKODOMA" 2013. gada pētījums). Tā mērķis bija arī detalizēta esošā elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā koģenerācijā, atbalsta intensitātes izvērtējuma veikšana, vienlaikus nosakot optimālo atbalsta intensitāti, nodrošinot informatīvo bāzi kvalitatīva rīcības plāna izstrādei. Novērtējot elektroenerģijas ražošanas izmaksas, par pamatu tika ņemts SIA "EKODOMA" 2013. gada pētījums. Sekojoši Latvija izstrādāja pārkompensācijas novēršanas mehānismu, nosakot kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas (IRR) maksimālo robežu atbalsta saņēmējiem OI mehānisma ietvaros 9 % apmērā". Tāpat, kā norādīts EK lēmuma SA.43140 30. un 31.apsvērumā, saskaņā ar Latvijas iestāžu 2013. gadā pasūtīto ziņojumu pastāvēja ievērojams pārmērīgas kompensācijas risks hidroenerģijas, biomasas, biogāzes un dažu veidu koģenerācijas stacijām. Lai novērstu iespējamo pārmērīgo kompensāciju un ierobežotu atbalsta izmaksas atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas stacijām, no 2014. gada 1. janvāra Latvija ieviesa subsidētās elektroenerģijas nodokli, kas tika novirzīts OIK izmaksu daļējai segšanai. Valsts kontroles 13.02.2013. ziņojuma 11.6. punktā ir norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktā elektroenerģijas vienas megavatstundas vidējā cena obligātā iepirkumā no 2007. gada līdz 2011. gadam būtiski ir pārsniegusi "Nord Pool Spot" biržā noteikto vidējo cenu no 736 % jeb Ls 129,82 2007. gadā līdz 226 % jeb Ls 74,69 2011. gadā. Papildus, Valsts kontrole ir norādījusi, ka normatīvajos aktos nav noteikti apjoma ierobežojumi obligātajam iepirkumam no AER saražotai elektroenerģijai koģenerācijas stacijās. Savukārt, 52. punktā Valsts kontrole ir secinājusi, ka EM nevarēja iesniegt dokumentārus pierādījumus normatīvajos aktos (MK 24.07.2007. noteikumi Nr. 503, MK 24.02.2009. noteikumi Nr. 198 un MK 16.03.2010. noteikumi Nr. 262) noteikto no AER saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu formulu izveides un izvēles pamatojumu. Savukārt, Valsts kontroles ziņojuma 56. punktā tiek norādīts, ka revīzijā, veicot biomasa elektrostacijā saražotās elektroenerģijas ražošanas veidu investīciju atmaksāšanās modelēšanu, konstatēts, ka tās atmaksātos aptuveni četru gadu laikā. Izdarot grozījumus normatīvajos aktos (MK 07.09.2010. noteikumi Nr. 841 "Grozījumi MK 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 1.1. punkts) pusgadu pirms tam tika apturēts obligātā iepirkuma process no AER saražotai elektroenerģijai atbilstoši ETL 29. panta prasībām, tika nodrošināts neierobežots obligātais iepirkums koģenerācijas elektrostacijās no AER saražotai elektroenerģijai atbilstoši ETL 28. panta prasībām (Valsts kontroles 13.02.2013. ziņojuma 58.4. punkts). Par citiem pētījumiem un korektīvām darbībām Komisijai nav informācijas. 4.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā? Skatīt atbildi pie 4.1.1. apakšpunkta. 4.3. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām? Komisija konstatējusi, ka Ekonomikas ministrija savās atbildēs ir norādījusi, ka atsevišķs pētījums par OIK sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm nav veikts, vienlaikus norādot, ka valsts atbalsta sistēma ir veidota uz likumu un MK noteikumu pamata.4 Kopš 2012. gada Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vairākus informatīvos un konceptuālos ziņojumus, ar ko vērtēta obligātā iepirkuma mehānisma un tā izmaksu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un iespējamās tālākās rīcības. Kopš 2013. gada atbalsta shēmu izmaksu prognozēšana vidējā termiņa perspektīvā ir notikusi ikgadējā valsts budžeta un vidējā termiņa valsts budžeta sagatavošanas ietvaros. Normatīvo aktu anotācijas, ar ko izveidots OI mehānisms un OIK, ir primārais dokuments, kam jāatspoguļo attiecīgo pasākumu un mehānismu atbilstība sabiedrības interesēm.5 Komisija nekonstatēja šādu atspoguļojumu normatīvo aktu anotācijās. 4.4. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus? Komisijai neizdevās iegūt informāciju par to, ka kāds apzināti, mērķtiecīgi būtu vēlējies neveikt attiecīgos pētījumus. […] normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi un tā uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un pieņēma Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis" (spēkā no 2002. gada 1. jūnija līdz 2009. gada 1. martam) un Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" tika skaņoti ar citām institūcijām, tai skaitā ar ministrijām, starp kurām nozīmīgākās ir bijušas Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK noteikumi, ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents.6 4.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 4.6. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu. 4.7. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai? Nē. Komisija konstatējusi, ka atbildīgās institūcijas un amatpersonas nav sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai. 4.8. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas? Par 4.8. punktu - atbildi skatīt pie 4.1.3.apakšpunkta. 4.9. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi, kā arī to piemērošanu praksē? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai? Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, ka kādas institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietās (skat. 6. jautājumu). 4.10. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir veikti, vai tie ir ņemti vērā? Ja tie nav ņemti vērā, kādu iemeslu dēļ tas nav darīts? Kādas institūcijas un amatpersonas ir par to atbildīgas? Daļēji. Komisijai nav izdevies noskaidrot iemeslus, kādēļ kādi aprēķini nav ņemti vērā un kādu iemeslu dēļ tas ir darīts. Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 4.11. Vai Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši noteikusi ierobežojumus atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam atbalsta apmēram visā atbalsta sniegšanas laikā? Komisijas viedoklis, iepazīstoties ar visiem lietas materiāliem un uzklausot visas pieaicinātās personas, ir tāds, ka savlaicīgu un atbilstošu ierobežojumu atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam atbalstam visā atbalsta sniegšanas laikā nav bijis. 4.12. Ja šādi ierobežojumi ir bijuši noteikti vismaz kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika: 4.12.1. vai tie ir noteikti pēc Latvijas institūciju un amatpersonu iniciatīvas vai arī tikai pēc Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmuma saņemšanas; Ierobežojošie pasākumi uzsākti vēl 2011. gadā (moratorijs atļauju izsniegšanai). Ierobežojumi ir bijuši noteikti arī pirms Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmuma saņemšanas, bet tie ir bijuši kampaņveidīgi un, bieži vien, bet atbilstošiem aprēķiniem un pētījumiem. Ilgu gadu bezdarbības laikā problēmas bija samilzušas tik lielā apmērā un visos jautājumos, ka uzreiz tās atrisināt nebija iespējams. Būtiskākas un kardinālākas izmaiņas uzsāktas 2015. gadā, bet tās nav bijušas visaptverošas gan problēmu daudzuma un lieluma, gan cilvēkresursu trūkuma dēļ. 4.12.2. vai to ievērošana ir pilnībā un efektīvi uzraudzīta un kontrolēta; Komisija tās darbības laikā secināja, ka Ekonomikas ministrija savā darbībā nav nodrošinājusi pienācīgu uzraudzību un kontroli, uz ko savā ziņojumā ir norādījusi arī Valsts kontrole.7 Atbilde 4.12.2. apakšpunkts. 4.12.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par šādu ierobežojumu ievērošanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidi, kā arī šādas uzraudzības un kontroles efektīvu īstenošanu? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu. 4.13. Ja šādi ierobežojumi nav bijuši noteikti visā vai kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika vai arī to ievērošana nav efektīvi uzraudzīta un kontrolēta: Skatīt 4.12.2. apakšpunktu. 4.13.1. kāpēc tas nav ticis darīts; Iespējams, ka uz jautājumu, kāpēc nav tikusi nodrošināta pienācīga kontrole, varēs atbildēt pēc izmeklēšanas pabeigšanas krimināllietā (skat. 6. jautājumu). Komisija ir konstatējusi, ka Ekonomikas ministrijā kopumā ir bijušas organizatoriskas dabas problēmas un kapacitātes trūkums, kā arī ārkārtīgi plašs uzraugāmo jautājumu spektrs. 4.13.2. vai šāda situācija atbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm un Eiropas Savienības tiesību aktiem (arī ieteikumiem, vadlīnijām, pamatnostādnēm); Nē. Komisija secinājusi, ka šāda situācija neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm. Turpretī ES tiesību aktu prasības nereti pārspīlētas. 4.13.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus par to, ka šādi ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi uzraudzīt un kontrolēt; Komisija nav konstatējusi, ka būtu pieņemti lēmumi par to, ka ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi uzraudzīt un kontrolēt. Iespējams, ka šādas darbības varētu tikt konstatētas kriminālprocesa ietvaros, skatīt 5., 6. jautājumu. 4.13.4. kuras institūcijas un amatpersonas ir veikušas jebkuras citas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē, vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli? Komisija nav konstatējusi, ka kādas institūcijas un amatpersonas ir veikušas kādas apzinātas un mērķtiecīgas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli. Šīs funkcijas veikšanai likumdevēja līmenī netika pievērsta pietiekoša uzmanība līdz pat 2017. gadam. Ekonomikas ministrijai ilgstoši nav bijis pietiekamas kapacitātes - ilgstoši bijuši vakanti pat vadošo amatpersonu amati, kā arī trūcis speciālistu8.