5. Article

Par Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) 5.1. Kāpēc Latvija ir pieļāvusi Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumā lietā SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - EK lēmums) norādītos pārkāpumus, tostarp: 5.1.1. kāpēc Latvija ir ilgstoši pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu; 5.1.2. kāpēc Latvija ir ilgstoši rīkojusies pretēji Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp 2001. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai; Kā liecina Valdis Dombrovskis9, 2009. gadā, kad viņš uzņēmās Ministru prezidenta pienākumus, šāda veida atbalsts ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netika uzskatīts par valsts atbalstu. Ņemot vērā, ka attiecīgais atbalsts netika maksāts no valsts budžeta, tika uzskatīts, ka šādi netiek ietekmēta tirdzniecība un konkurence Eiropas Savienības iekšējā tirgū un līdz ar to nebija nepieciešams šādus lēmumus skaņot. Šo viedokli apstiprināja arī Augstākā tiesa, 2010. gada 10. jūnija spriedumā lietā Nr. A42906709 konstatējot, ka atbalstā netika izmantoti valsts līdzekļi un, iztrūkstot valsts atbalsta vienam no kritērijiem, atzina, ka obligātais iepirkums nav uzskatāms par valsts atbalstu. Vēlāk, attīstoties Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Komisijas praksei, kā arī pēc Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, tas tika pielīdzināts valsts atbalstam un 2013. gadā tika uzsākta atbalsta shēmas saskaņošanas procedūra. Ar 2017. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. SA.43140 (2015/NN) Latvija - atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai, Eiropas Komisija minēto atbalstu saskaņoja, t.sk. atzīstot paziņoto atbalsta shēmu par atbilstošu prasībām, kas noteiktas attiecīgi 2001. gada Kopienas pamatnostādnēs un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēs. Minēto apliecina arī Jurijs Spiridonovs, kurš norāda, ka: "Kā es minēju, viena no lietām, ko mēs... ko... kas izveidojās no šī informatīvā ziņojuma, ko gatavoja tajā brīdī, kad gan Juris Pūce, gan Daniels Pavļuts bija ministrijā savās pozīcijās, bija tas, ka tika dots uzdevums saskaņot valsts atbalstu ar Eiropas Komisiju. Bet šeit ir jāprecizē - nebija dots uzdevums saskaņot visu valsts atbalstu. Tajā brīdī Ekonomikas ministrijas speciālisti, 2013. gada augustā, ir pieņēmuši, ka vienīgais, kas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ir fakts, ka valsts ar subsidēto elektroenerģijas nodokļa palīdzību daļēji finansēs obligātā iepirkuma komponentes maksājumus. Tikai šo daļu, nevis to, ka mēs vispār darbinām obligātā iepirkuma komponentes sistēmu, bet tikai to, ka valsts arī tajā piedalās."10. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16. pantu spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts, un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Komisija nevērtē tiesas kompetences robežas, lemjot par šāda rakstura jautājumiem. 5.1.3. kāpēc Latvija ir ilgstoši pieļāvusi, ka tiek diskriminēta no Igaunijas un Lietuvas importētā elektroenerģija? Komisijas darbības laikā uz šo jautājumu atbilde nav gūta. 5.2. Kādu informāciju (arī aprēķinus) Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai EK lēmuma sagatavošanas procesā? Vai Latvijas sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem Latvijā (jo īpaši attiecībā uz to, ka Latvijas iesniegtajos aprēķinos ir ņemts vērā viss elektroenerģijas ražotājiem sniegtais atbalsts visā to darbības periodā (elektrostaciju dzīves ciklā), kā arī to, ka Latvijā pirms 2007. gada pašmāju elektroenerģijas tirgus ir bijis slēgts konkurencei)? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 5.3. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas procesā? Par amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6. punktu. Par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas procesā atbildīgas bija Ekonomikas ministrijas amatpersonas. Konkrētas amatpersonas un to darbības periodi atspoguļoti ministru prezidenta ziņojumā. 11 5.4. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai? Nav konstatēta kādas institūcijas un amatpersonas vaina par nesavlaicīgu informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai - skat. atbildi uz 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktu. Komisijas rīcībā nav informācijas, ka Eiropas Komisijai nebūtu sniegta patiesa, pilnīga vai objektīva informācija. 5.5. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas par Latvijā īstenoto un plānoto atbalsta pasākumu ieviešanu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai? Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, kad kādas institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietā (skat. 6. jautājumu). 5.6. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu par Latvijas pieļautās diskriminācijas 80 miljonu euro apmērā kompensēšanu Igaunijai un Lietuvai? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus par šādas diskriminācijas kompensācijas risinājumiem (par šīs naudas summas ieguldīšanu projektos, kas nāktu par labu ārvalstu ražotājiem)? Vai šādi lēmumi atbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 5.7. Vai Latvija ir pilnībā un atbilstoši izpildījusi visus EK lēmumā minētos nosacījumus? Vai šajā sakarā Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai informāciju, kas ir patiesa, pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem Latvijā? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 5.8. Vai EK lēmumā konstatēto neatbilstību un pārkāpumu rezultātā Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma nekavējoša novēršana ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga? Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. Ņemot vērā Komisijas darba laikā noskaidroto, ir pamats uzskatīt, ka Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma novēršana ir uzsākta vēl pirms EK lēmuma pieņemšanas, bet tā nav bijusi pietiekama, mainoties valdībām, ir mainījusies izskatāmo jautājumu intensitāte. 5.9. Vai EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas lietotājiem? Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas lietotājiem. 5.10. Vai EK lēmumā konstatētās elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga? EK lēmumā konstatētā elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties nav Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga. Tomēr, šajā kontekstā jāskata arī iespēja šobrīd precīzi aprēķināt nodarītā kaitējuma apmērus - vēl nav pabeigti kriminālprocesi, nav veikts vispusīgs, komplekss un aptverošs, aprēķinos balstīts pētījums, lai precīzi aprēķinātu visu nodarīto kaitējumu. Tāpat, Komisija nav konstatējusi skaidru politisko gribu šādus kompleksus pētījumus veikt un, Komisija nav guvusi pārliecību par politisko nostāju kaut ko kompensēt Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd notiek diskusijas par OIK sistēmas sakārtošanu, maksājumu minimizēšanu vai likvidēšanu. Domas dalās, un viedokļi atšķiras. Latvijas valdībai nepieciešams uzņemties atbildību un konceptuāli vienoties par tālāko ceļu šajā jautājumā. 5.11. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par: 5.11.1. pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK lēmumu un tā sekām; Par pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK lēmumu un tā sekām atbildīga bija Ekonomikas ministrija. Par amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6.punktu. 5.11.2. lēmumu atteikties no EK lēmuma saņemšanas latviešu valodā; Skatīt 5.12 apakšpunktu. 5.11.3. savlaicīgu EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā sagatavošanu un publiskošanu? Skatīt 5.12 apakšpunktu. 5.12. Vai EK lēmuma nepubliskošana un atteikšanās no tā saņemšanas latviešu valodā, kā arī EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā savlaicīga nesagatavošana atbilst Latvijas sabiedrības interesēm? Kā izskanēja no uzaicināto personu skaidrojumiem, primāri netika pieprasīts EK lēmums latviešu valodā tā iemesla dēļ, lai lēmumu varētu saņemt ātrāk. Protams, ka sabiedrības interesēs bija saņemt lēmumu latviešu valodā, lai varētu ar to iepazīties, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas ažiotāžas un sabiedrības neizpratnes. Bet, valsts institūcijām, kuru uzdevums bija pēc iespējas ātrāk saņemt lēmumu, iespējams, prioritāte bija saņemt šo lēmumu pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt atbilstoši rīkoties. 5.13. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir savlaicīgi sniegušas patiesu, pilnīgu un objektīvu informāciju par EK lēmumu? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. EK nav izteikusi pretenzijas par informācijas sniegšanas kavējumiem. 5.14. Vai EK lēmuma iztulkošanā un piemērošanā, kā arī tajā norādīto neatbilstību un pārkāpumu novēršanā tiek samērīgi ņemtas vērā gan Latvijas lietotāju, gan atbalsta saņēmēju intereses? Nav iespējams konstatēt, jo EK lēmums šo jomu nevērtē, savukārt situācijas izvērtēšanai nepieciešams veikt apjomīgu pētījumu, ko nepieļauj komisijas resursi un atvēlētais laika ietvars.