503. Article

Tika veikts pirmais solis, lai pārtrauktu absolūti nesaprotamo AER atbalsta intensitātes piesaisti dabasgāzes tirdzniecības cenām. Taču daļējā atsaite no dabasgāzes nenodrošināja obligātā iepirkuma cenu samazināšanos; taisni otrādi, jaunās formulas nodrošināja plānotu iepirkuma cenu lēcienveidīgu pieaugumu visa veida elektrostacijām (zīm. 12.). Zīm. 12. MK Noteikumu Nr. 198 un Nr.486 radītās obligātā iepirkuma cenu izmaiņas 2009.g. MK Noteikumu Nr. 198 Paskaidrojuma rakstā tiek uzsvērts, ka "neviena veida elektrostacijām atbalsta mehānismi netiek pasliktināti, bet lielākajai daļai gluži pretēji - ievērojami uzlaboti", kas atbilst patiesībai. Vidējās obligātā iepirkuma cenas tika paceltas par 11% - 57%, īpaši atbalsts tika palielināts biogāzes elektrostacijām ar uzstādīto jaudu zem 2 MW (vairāk nekā divkārtīgi). Acīmredzot EM uzskatīja, ka atbalsts elektroenerģijas ģenerēšanai no AER vēl nav pietiekams. Atzīts, ka visiem komersantiem īstenojot projektus un izmantojot piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, saistītajiem elektroenerģijas lietotājiem (resp. mājsaimniecībām) būs līdz 29% liels gala tarifu izmaksu pieaugum. Pēdējais paliek kā konstatējums, nekādi risinājumi pieauguma bremzēšanai nav paredzēti. Var secināt, ka, neraugoties uz spēcīgo ekonomikas kritumu krīzes rezultātā, mājsaimniecību pirktspēja tiek uzskatīta par pietiekami augstu elektroenerģijas cenu lēcienveidīgam paaugstinājumam. EM skaidrojums par tarifu celšanu un paši Noteikumos apstiprinātie tarifi izskatās īpaši nesaprotami ES analītiskās informācijas gaismā. Atruna, ka tarifi atspoguļojot analogas cenas Rietumeiropas valstīs, neiztur kritiku, piem., vēja stacijas jau tāpat bija salīdzinoši pārsubsidētas29. Eiropas Vēja enerģijas asociācijas sniegtā informācija30 rāda, ka kopējās ekonomiski pamatotās vēja enerģijas ģenerācijas izmaksas ir robežās 6 -7 c€/kWh (zīm. 13.); sekojoši lielākā daļā ES valstu iekšzemes teritorijās iepirkuma tarifs ir robežās 0,06 - 0,10 EUR/kWh. Zīm. 13. Kopējās vēja elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Avots EWEA. Biomasas un biogāzes stacijām tiek saglabāta piesaiste pie dabasgāzes cenām, turklāt biogāzes stacijām cenas paceltas par vidēji 38%. Analogi no biogāzes ražotās elektroenerģijas iepirkuma tarifi 2009. - 2012. gadā svārstās robežās 0,085 - 0,22 EUR/kWh31, kas viennozīmīgi parāda, ka atbalsta intensitātes palielinājums nav pamatots. Arī Latvijas pētnieku aprēķini rāda pašas biogāzes ražošanas un bagātināšanas kopējās izmaksas zem 0,05 EUR/kWh32. Kopumā var secināt, ka jau Noteikumos Nr. 503 iepirkuma cenas bija noteiktas daudz augstākas salīdzinājumā ar ES valstīm, tāpēc vēl jo vairāk nav saprotams patiesais tālākā cenu paaugstinājuma iemesls. Formulas paredz pieaugošu atbalstu pirmajos 10 ekspluatācijas gados inflācijas kompensēšanai un krītošu nākamajos 10 gados, no kā var secināt par 20 gadu ilgu terminētu atbalsta periodu. Joprojām nav terminējuma mazajām HES, kurām paredzēts atbalsta pieaugums neierobežotu laiku un līdz ar to neierobežotā apjomā. Jau ļoti drīz tiek pieņemti MK Noteikumi Nr. 486 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (pieņemti 26.05.2009.). Tika konstatēts, ka jau iepriekšējos gados notikušais dabasgāzes tirdzniecības cenu pieaugums bija pacēlis obligātā iepirkuma cenas līdz ļoti atraktīvam līmenim. Kopumā ar Noteikumos Nr. 198 noteikto iepirkuma cenu pieaugumu tas bija izsaucis milzīgu komersantu aktivitāti pieteikumu iesniegšanā (skat. sadaļu 2.5.). Kļuva iespējams palielināt no AER saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomus vienlaikus, samazinot ļoti augsto kopējo atbalsta intensitāti (zīm. 12.), tādējādi pašreizējā brīdī nepalielinot kopējo izmaksu slogu elektroenerģijas galalietotājiem. Redzams, ka šajā ietvarā vēja izmantošanai atbalsts ir samazinājies, kamēr biogāzes stacijas paliek vinnētājos. Obligātā iepirkuma formulas tika vienkāršotas, ikgadējo iepirkuma cenu izmaiņu vietā tika atkal noteikts 10 gadu periods. Iepirkuma cena no biomasas un biogāzes stacijām joprojām paliek lineāri piesaistīta dabasgāzes cenai. Kopumā notikušās divas obligātā iepirkuma cenu formulu un apjomu izmaiņas trīs mēnešu laikā skaidri parāda neziņu, kā tālāk virzīt atbalsta politiku AER izmantošanā. 2.5.AER elektroenerģijas ražošanas apjomu normatīvie stimuli MK Noteikumi Nr. 503 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (pieņemti 24.07.2007.) atbilstoši likuma uzstādījumam nosaka formālus juridiskos, ekonomiskos un finansiālos kvalifikācijas kritērijus un nosacījumus obligātā iepirkuma atļauju saņemšanai. Vienlaikus arī MK Noteikumi Nr. 921 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā (pieņemti 06.11.2006.) attiecas uz koģenerāciju, kurā izmanto AER. Komersantiem tagad ir iespēja izmantot atbalstu atbilstoši vieniem vai otriem Noteikumiem pēc savas izvēles, jo nosacījumi atbalsta saņemšanai abos Noteikumos ir atšķirīgi. Noteikumi nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā vai izmantojot AER, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Abi Noteikumi nosaka prasības pēc mērinstrumentu sistēmas patērētā kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas uzskaitei. To pēc tam izmanto obligātā iepirkuma apjoma aprēķinam. Taču attiecībā uz koģenerācijas procesa efektivitāti pieeja gan ir principiāli atšķirīga: • Noteikumos Nr. 921 kritēriji vērsti uz koģenerācijas procesa efektivitātes nodrošināšanu: tiek ieviests lietderīgās siltumenerģijas kritērijs salīdzinājumā ar katlumāju un definēts minimālais primāro energoresursu ietaupījums, kāds nepieciešams, lai kvalificētos obligātajam iepirkumam; • Noteikumos Nr. 503 uzsvērti tikai formālie juridiskie, ekonomiskie un finansiālie kvalifikācijas kritēriji un nosacījumi; ja komersants pamatojas uz šiem Noteikumiem un izmanto biomasu vai biogāzi, ražojot elektroenerģiju koģenerācijas procesā, efektivitātes kritēriji Noteikumos 921viņam nav saistoši. Noteikumi Nr. 921 izvirza arī prasību pēc lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas līguma vai nodomu protokola. Pēdējā opcija kļuva populāra koģenerācijas staciju pieteikumos, jo nodomu protokols kā neobligāts dokuments viegli var tikt neīstenots33. Šo iespēju ekspluatācijas laikā gan stipri mazina prasība vēlāk iesniegt lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas līguma kopiju. Taču Noteikumi Nr. 503 analogas prasības pat neizvirza un pilnā mērā atver iespēju negodīgam komersantam pie pietiekami liela atbalsta pat nerūpēties par siltuma realizāciju. Ja komersants pamatojas uz šiem Noteikumiem un izmanto biomasu vai biogāzi, ražojot elektroenerģiju koģenerācijas procesā, viņam nav saistoši Noteikumos Nr. 921 minētie koģenerācijas efektivitātes kritēriji un prasība pēc lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas līguma vai nodomu protokola par pārdošanu. Nosakot apjomus elektroenerģijas ražošanai no AER sadalījumā pa gadiem un dažādām tehnoloģijām, lai sasniegtu Saeimas noteikto līmeni 49,3% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, 2010. gadā ir noticis apzināts vai kļūdains pavērsiens, kura iemeslus šodien nav iespējams noskaidrot: likumā noteiktā procentuālā daļa no kopējā elektroenerģijas patēriņa (bruto patēriņa) ir nomainīta ar tādu pašu procentuālo daļu no galalietotāju kopējā patēriņa (neto patēriņa). Ar to normatīvais uzdevums ir samazināts vairāk nekā par 10%, kas krasi atvieglina obligātā iepirkuma apjoma uzdevumus. Kopējā elektroenerģijas galapatēriņa prognozēšana ir ticamāka, jo tā vērtības ir statistiski ticamas (zīm. 14.). Nav zināms MK Noteikumu autoru pieņēmums par kopējo elektroenerģijas patēriņu 2010. gadā šeit izmantots CSP sniegtais patiesais patēriņš. Izmantojot aprēķinos galapatēriņu, lielo HES izstrāde veido lielāku daļu no kopējā patēriņa salīdzinot ar Likumā noteikto un mērķis 49,3 % ir sasniedzams ar mazāku subsidētās elektroenerģijas ražošanu. Zīm. 14. Kopējais elektroenerģijas galapatēriņš un tā prognoze Kopš 1990-to gadu vidus galapatēriņš ir audzis vidēji par 3,9% gadā (izņēmums ir 1999. gadā Krievijas defolta izsauktā recesija Latvijā, bet ekonomiskās krīzes pazīmes vēl nav vērojamas). Šīs tendences tieša ekstrapolācija rāda galapatēriņa pieaugumu vismaz līdz 7600 GWh 2010. gadā. Tajā laikā energoefektivitātes pasākumi tika uzsākti, taču pārsvarā vispārēju ideju līmenī. Var paredzēt tikai pirmos mazos ieguvumus šajā jomā. Precīzu prognozi noteikt nevar, taču ar lielāku nekā 100 GWh ekonomiju 2010. gadā nevarētu rēķināties, tas samazina 2010. gada galapatēriņa prognozi līdz 7500 GWh. Taču jebkurā gadījumā jāsasniedz vairāk nekā pieckārtīgs ražošanas pieaugums, izmantojot tās AER izmantojošās tehnoloģijas, kurām ir paredzēts atbalsts obligātā iepirkuma veidā (tab. 4.). Turklāt mazo HES ģenerēšanas jaudu pieauguma iespējas ir ļoti nelielas, tātad pārējo primāro enerģijas avotu (vējš, biomasa, biogāze) kopējā ražība ir jāpalielina no 87 GWh 2004. gadā līdz 767 GWh 2010. gadā. Tabula 4. Elektroenerģijas izstrāde no atjaunojamiem energoresursiem 2004.g. (CSP) 2010.g. (Prognoze) Kopējais elektroenerģijas patēriņš, GWh 6956 7500 No atjaunojamiem resursiem iegūtā daļa, % 45,96 49,3 No atjaunojamiem resursiem iegūtā elektroenerģija, GWh 3197 3697 Lielo HES saražotā elektroenerģija, GWh 3040 2860 Atbalstāmo mazo staciju saražotā elektroenerģija, GWh 157 837 Noteikumi rāda, ka tieši izmantojot vēja un biomasas ģenerāciju ir paredzēts sasniegt milzīgo jaudu un izstrādes pieaugumu (zīm. 15.). Nepieciešamība strauji audzēt no AER ģenerējošās jaudas arī ir uzskatāma par reālo pamatu tam, ka Elektroenerģijas tirgus likuma uzstādījums par ekonomiskā pakāpeniskuma principu iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas to ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, šajos Noteikumos ir izvērsts tikai attiecībā uz vēja elektrostacijām ar jaudu virs 0,25 MW. Tas ir pamatots ar to, ka joprojām "... vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā sistēmas operatoriem rada būtiskas balansēšanas prasības un atstāj ietekmi uz elektroenerģijas gala cenu vēja izmantošanu nevar attīstīt neierobežoti"34. Komersantiem, kuri izmanto citas AER tehnoloģijas, ir izvirzīti tikai administratīvie noteikumi. Izsniegtās atļaujas ir beztermiņa. Zīm. 15. MK Noteikumos Nr. 503 plānotā un reālā elektroenerģijas ražošana no AER. Kopumā Noteikumos uzstādītais grafiks neizskatās reāls pat pie lielā un augošā atbalsta un atklāti vājās atbalstāmo elektrostaciju darbības kontroles nākamajos gados. Neierobežota licenču izsniegšana un praktiski nekontrolēta elektrostaciju darbība, ekonomiski nepamatoti liels un strauji augošs atbalsts elektroenerģijas ražošanai uz elektroenerģijas patērētāju rēķina bija inicializēti Elektroenerģijas tirgus likumā ar ģenerācijas apjoma uzstādījumu. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (stājās spēkā 15.05.2008.) atceļ uzdevumu rīkot arī vienīgo uz minimālo cenu orientēto konkursu, kurš paredzēts Noteikumos Nr. 503. Iemesls, visticamāk (šis grozījums tika inicializēts Saeimā likumprojekta apspriešanas laikā), ir tas, ka no AER ražotās subsidētās elektroenerģijas ražošanas apjomi nepalielinās plānotajos apjomos (jo vajadzīgs laiks, lai komersanti realizētu elektrostaciju būves projektus). Grozījumi paredz, ka no ražotāja, kurš elektroenerģiju ražo izmantojot AER, kurš vēlas izmantot tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā un kura elektrostacija atbilst MK noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par MK noteikto cenu. MK Noteikumi Nr. 198 Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (pieņemti 24.02.2009.) nemainot kopējo no AER iegūto elektroenerģijas daļu kopējā patēriņā, paredz mazāku daļu ģenerēt lielajos HES, optimistiski par 80% palielinot mērķa rādītāju ģenerācijai mazajos HES un par 8% ģenerācijai izmantojot biogāzi. Noteikumi, atbilstoši Likuma grozījumiem, aizstāj konkursa procedūru iepirkumam no vēja elektrostacijām ar jaudu virs 0,25 MW ar cenas noteikšanas formulām saražotās elektroenerģijas obligātam garantētam iepirkumam. jo "konkursa pamatā esošais zemākās cenas princips varētu radīt dempinga risku un tādējādi aizkavēt vēja elektrostaciju izplatību"35. Faktiski šāda pieeja ir klajā pretrunā ar atvērtā elektroenerģijas tirgus pamatprincipiem. Noteikumi neparedz termiņa ierobežojumus obligātā iepirkuma atļaujām. Komersanti nekavējās izmantot politisko uzstādījumu par straujo subsidētās AER izmantošanas pieaugumu mazas jaudas elektrostacijās, kā arī ļoti atraktīvās noteiktās obligātā iepirkuma cenas. Uz 2009. gada 22. maiju EM bija saņēmusi 187 komersantu iesniegumus par tiesību piešķiršanu pārdot obligātā iepirkumā no AER saražoto elektroenerģiju36, uz 35 no tiem jau izdotas atbilstošas atļaujas; to sadalījums pa tehnoloģijām redzams zīm. 16. Acīmredzot iepriekšējos gados notikušais dabasgāzes tirdzniecības cenu pieaugums bija pacēlis obligātā iepirkuma cenas līdz ļoti atraktīvam līmenim. Zīm. 16. Komersantu iesniegumi un piešķirtās atļaujas obligātajam iepirkumam uz 22.05.2009.g. Vadoties no iesūtīto pieteikumu daudzuma un struktūras un acīmredzami neiedziļinoties komersantu faktiskajās intelektuālajās un finansiālajās spējās, piešķirtās atļaujas izmantot (ko skaidri parāda ļoti lielais neizmantoto atļauju daudzums nākamajos gados), EM iesniedza un MK pieņēma MK Noteikumus Nr. 486 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (pieņemti 26.05.2009.). Noteikumi bez īpašiem paskaidrojumiem novērsa Noteikumos Nr. 503 pielaisto neatbilstību likumam attiecībā uz ģenerēšanas apjomu izmantojot AER. Tika palielināts apjoms elektroenerģijas ražošanai no AER, tai sasniedzot jau "2010. gadā un turpmākajos 10 gados" 54,57% no kopējā galalietotāju elektroenerģijas patēriņa, kas apmēram atbilst likumā noteiktajai AER proporcijai. Ieraksts Noteikumos ir nesaprotams, jo ar to ir paredzēta stagnācija 10 gadu garumā. Iespējams, ka dēļ jau redzamās reālās neiespējamības sasniegt 2010. gadam likumā uzstādīto līmeni, parādījies šāds divdomīgs gala termiņa traktējums. Saglabājot Noteikumos Nr. 503 paredzēto vēja un biomasas ģenerācijas pieaugumu, šoreiz papildus uzsvars ir likts uz strauju biogāzes staciju jaudu pieaugumu (zīm. 17a.). Zīmīgi, ka nākošajos divos mēnešos pēc šo Noteikumu pieņemšanas uz to pamata tika apmierināti iepriekš minētie komersantu pieprasījumi un izsniegts liels daudzums obligātā iepirkuma atļauju (zīm. 17b.). Salīdzinājumam redzams, ka komersantu vēlme izmantot efektīvās koģenerācijas aspektā stingrāko Noteikumu Nr. 221 iespējas (skat. sadaļu 2.6.) ir nesalīdzināmi mazāka. Ir grūti precīzi vērtēt MK Noteikumos paredzēto ieejas kontroles noteikumu reālo izpildi, jo nav zināms atteikumu skaits, taču viennozīmīgi atļauju izsniedzēji ir bijuši ļoti labvēlīgi noskaņoti. Zīm. 17. MK Noteikumos Nr 503 un 486 paredzētais elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunojamiem resursiem (zīm. 17a.) un izsniegto obligātā iepirkuma atļauju skaits 2009.g maijā - augustā (zīm. 17b.). Reāli līdz 2010. gadam tika nodotas ekspluatācijā 10 MW jaudas atbalstāmajās ražotnēs, kopā atbalstāmajās AER stacijās 2010. gadā tika ģenerēts 171 GWh elektroenerģijas. Statistiku vēl lielā mērā glāba Daugavas caurtece, kas bija lielāka par vidējo; kopā no AER saražotā elektroenerģijas daļa bija 48,47% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, nodrošinot kaut ne plānoto un ne pastāvīgu, bet tomēr progresu. MK Noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (pieņemti 16.03.2010.) nomainīja tikai gadu atpakaļ pieņemtos Noteikumus Nr. 198. Atkal tiek atjaunota konkursu rīkošana, lai komersants kvalificētos tiesību iegūšanai pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tiesības pārdot hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek piešķirtas bez konkursa pēc iesniegumu izvērtēšanas; tas vēlreiz apliecina, ka plānotais ģenerācijas apjomu pieaugums mazajās HES ir visai apšaubāms, jo pieejamie hidroenerģijas resursi jau ir praktiski apgūti; labs būs ikviens pieteikums. Konkursa atjaunošanu EM pamato ar to, ka komersantu iesniegumos pēc atļaujām obligātajam iepirkumam norādītais saražotās elektroenerģijas daudzums summāri ievērojami pat pārsniedz MK Noteikumos Nr. 198 paredzēto no AER saražojamo kopējā elektroenerģijas patēriņa daļu (54,57%); šī daļa netiek mainīta. Iesniegumi formāli apmierina noteiktās prasības un izvirzītos kritērijus, vienlaikus iesniegumu kvalitāte un uzticamība tiem ir visai atšķirīgi. Iesniegumu daudzums dod iespēju izvēlēties labākos, tam nolūkam tiks organizēti ikgadēji konkursi uz ģenerācijas apjomu, kurš nepieciešams, lai sasniegtu šajos Noteikumos atkārtoto kopējās AER daļas sadalījumu pa tehnoloģijām. Konkurss netiek organizēts, lai sasniegtu mazāko atbalsta līmeni (jo ir noteiktas konkrētas obligātā iepirkuma cenas (zīm. 18.37)), bet, lai izvērtētu iesniegumus pēc dažādiem kritērijiem noteikto punktu summas. Taču ir ļoti iespējams, ka augošo obligātā iepirkuma cenu dēļ iesniegumu skaits bija kļuvis tik liels, ka bija vajadzīgs normatīvs instruments, kas atļautu likumīgi apmierināt tikai daļu no pareizi noformētiem pieteikumiem. Tālākie notikumi tieši norāda uz šādu iespējamību. Zīm. 18. Obligātā iepirkuma cenas atbilstoši Noteikumiem Nr. 262 salīdzinājumā ar elektroenerģijas tirgus cenu 2011.g. Par dažādiem kritērijiem iegūstamo punktu skaits rāda, ka konkursantu vērtējumā noteicošā loma ir stacijas uzbūvēšanai. Tā saņemta būvatļauja biogāzes projektam dod 14 punktus, izziņa par esošām finansēm/kredītu pat 18 punktus. Tai pašā laikā par pārtikas un lopkopības atkritumu lietošanu biogāzes stacijā, kas ir noteicošais faktors biogāzes ieguvei vispār, var saņemt tikai 2-10 punktus atkarībā no daudzuma kopējā izejvielā. Faktiski tieši šeit tiek ielikts pamats vēlākajai plaši piekoptajai kukurūzas audzēšanas un pūdēšanas praksei biogāzes ieguvē. Šāda EM interese tiek nostiprināta ar Noteikumos paredzēto konkursa komisijas sastāvu: četri pārstāvji no EM, viens pārstāvis no Zemkopības ministrijas, viens pārstāvis no Vides ministrijas un viens pārstāvis no SPRK; tātad balsojuma rezultāts praktiski ir iepriekš noteikts. 2.6.Efektīvas koģenerācijas normējums Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma nosacījumiem, MK Noteikumi Nr 921 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā (pieņemti 06.11.2006.) nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Kritēriji vērsti uz koģenerācijas procesa efektivitātes nodrošināšanu. Tiek ieviests jēdziens lietderīgā siltumenerģija - koģenerācijas iekārtā saražotā siltum enerģija, ko komersants pārdod siltumenerģijas lietotājam. Aprēķinos par koģenerācijas procesa efektivitāti ņem vērā tikai lietderīgo siltumenerģiju; komersants gada pārskatam pievieno lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas līguma kopiju. Lietderīgās siltumenerģijas kritērijs definēts salīdzinājumā ar katlumāju kurai neto lietderības koeficients ir ne mazāks kā 92% izmantojot gāzi un ne mazāks par 80% izmantojot biomasu. Ir definēts minimālais primāro energoresursu ietaupījums, kāds nepieciešams lai kvalificētos obligātajam iepirkumam. Ieviests pašpatēriņa jēdziens. Noteikumi Nr. 921 nosaka arī prasības pēc mērinstrumentu sistēmas patērētā kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas uzskaitei; to rādījumus pēc tam izmanto obligātā iepirkuma apjoma aprēķinam. Arī MK Noteikumi Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā (pieņemti 10.03.2009.), nomainot Noteikumus Nr. 921, saglabāja kā efektivitātes, tā uzskaites prasības. Jāatzīmē, ka ir neizskaidrojama joprojām saglabātā atšķirība pieejā koģenerācijas efektivitātei, izmantojot AER atkarībā no tā, vai komersants izvēlas saņemt atbalstu, definējot savu ražotni kā efektīvas koģenerācijas vai atbalstāmas AER elektrostaciju. Komersantam, pamatojoties uz MK Noteikumiem Nr. 503 un tos nomainījušajiem Noteikumiem Nr. 198, izmantojot biomasu vai biogāzi elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, iepriekš minētie efektivitātes kritēriji nav saistoši. Rezultātu skaidri parāda zīm. 17b. 2.7.Maksa par uzstādīto jaudu: jauns atbalsta instruments Nekavējoties pēc MK Noteikumu Nr. 503 pieņemšanas tiek iesniegti Saeimā Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (iesniegti Saeimā 2007. gada 30. augustā, stājās spēkā 2008. gada 15. maijā). To pieņemšanas gaita zīmīgi parāda gan Saeimas līdzdalību jaunu atbalsta veidu ieviešanā, gan arī EM aktīvus centienus iekļaut likumā arvien plašākas atbalsta normas, pat apejot MK (zīm. 19.). Zīm. 19. Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu pieņemšanas secība. Likumprojekta iesniegtajā (MK atbalstītajā) versijā ir juridiski precizējumi strīdu risināšanai elektroenerģijas tirgus dalībnieku starpā, kā arī sīki nenozīmīgi papildinājumi regulējumam. Taču 2. lasījumam 2007. gada 8. novembrī tiek iesniegts deputāta priekšlikums, kas iedibinātu jaunu atbalsta veidu lielajām koģenerācijas stacijām TEC1 un TEC2: "Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā ar jaudu virs 100 megavatiem, var iegūt tiesības pārdot koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu pārvades sistēmas operatoram. Pārvades sistēmas operators atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās jaudas apjomus un izmaksas, kuras tiek iekļautas pārvades tarifos". Nav zināms pamatojums, kāpēc tas ierosināts un kāds no tā ieguvums tiek prognozēts. Priekšlikums tiek noraidīts. 3. lasījumam 2008. gada 10. aprīlī EM iesniedz jaunu līdzīgu priekšlikumu, taču ar būtiski samazinātu atbalsta slieksni un skaidru norādi par arī šo izmaksu uzlikšanu visiem elektroenerģijas patērētājiem: "Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir, sākot ar 20 megavatiem, var iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu (šajā gadījumā atbalstam kvalificējas arī "Rīgas Siltuma" koģenerācijas stacija Imanta). Garantētā maksa par uzstādīto elektrisko jaudu tiek iekļauta pārvades tarifos. Pārvades sistēmas operators atsevišķi uzskaita saskaņā ar šā panta trešo daļu veikto maksājumu apjomus. Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji". Noteikti nosacījumi garantētās maksas saņemšanai, deleģējot kritēriju noteikšanu MK. Papildus tam EM iesniedz vēl vienu priekšlikumu par vēl vienu atbalsta veidu, atkal jaunās izmaksas novirzot uz visiem elektroenerģijas galalietotājiem: "Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo elektrostacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata, izmantojot biomasu vai biogāzi, var iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Garantētā maksa par uzstādīto elektrisko jaudu tiek iekļauta pārvades tarifos. Pārvades sistēmas operators atsevišķi uzskaita saskaņā ar šā panta trešo daļu veikto maksājumu apjomus. Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji". Kopumā šis jaunais atbalsta veids rāda, ka EM joprojām uzskata par nepieciešamu vēl vairāk subsidēt elektroenerģijas ražošanu, sadārdzinot tās cenu galapatērētājiem. Parādās jauns aspekts - tendence noslēpt subsīdijas citos galalietotājiem vairāk pieņemamos maksājumos, šajā gadījumā pārvades tarifos. MK Noteikumos Nr. 198 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (pieņemti 24.02.2009.) un Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā (pieņemti 10.03.2009.) ir iekļauts regulējums, kas izpilda Elektroenerģijas tirgus likuma normējumu par tiesībām saņemt garantētu maksu par dabasgāzes, biomasas un biogāzes koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu. Noteikts garantētās maksas saņemšanas periods līdz 15 gadiem, kā arī kritēriji saskaņā ar kuriem ražotāji var iegūt tiesības saņemt garantēto maksu. Noteikta formula maksas aprēķinam par uzstādīto jaudu ražošanai koģenerācijā, ņemot par pamatu garantēto maksu par 1 MW uzstādīto elektrisko jaudu 18 705 EUR/gadā izmantojot cietos atjaunojamos resursus (lasīt biomasu) vai 11 350 EUR/gadā izmantojot dabasgāzi. Nav atrasti nekādi pamatojumi un aprēķini tieši šādam atbalsta apmēram. MK Noteikumi Nr. 841 Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (pieņemti 07.09.2010.) padara jaudas maksājuma saņemšanu vēl draudzīgāku ražotājiem. Proti, "Komersants, kas .. ir ieguvis tiesības pārdot koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, var pretendēt uz kvalificēšanos garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši 2010. gada 31. oktobrī spēkā esošajiem nosacījumiem par kvalificēšanās kritērijiem garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu". Tiek radīta dubultā subsidēšanas sistēma ar t.s. enerģijas komponenti (par saražoto elektroenerģiju) un jaudas komponenti (par uzstādīto elektrisko jaudu). Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (stājās spēkā 01.01.2014.) pazemina minimālo uzstādītās elektriskās jaudas robežu, no kuras dabasgāzes koģenerācijas stacijas var saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu: "Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, var iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu". Šī izmaiņa dod iespēju arī Juglas jaudai (uzstādītā elektriskā jauda - 14,9 MW) saņemt šo maksu. Atbilstoši noteikumu izmaiņām, elektrostacijām garantētās maksas tiesības piešķirtas uz dažādu laiku (tabula 5.) Tabula 5. Elektroenerģijas ražotāju tiesību saņemt garantēto maksu par uzstādīto jaudu laika grafiks Elektrostacija Atbalsta sākums Atbalsta beigas TEC1 01.08.2008.g. 2020.g. TEC2 24.09.2013.g. 2028.g. SC Imanta 01.10.2008.g. 2020.g. Juglas jauda 28.05.2007.g. 2027.g. Fortum Jelgava 24.09.2013.g. 2028.g. Tiek izmainīti arī garantētās maksas norēķini. Atvērtā elektroenerģijas tirgus apstākļos un atdalot pārvades tīklu operatoru AS Augstsprieguma tīkls no Latvenergo (publiskā tirgotāja) vairāk nevarēja paslēpt pārvades tarifos garantēto jaudas maksājumu. Tas tiek iekļauts kopējā OIK: "... Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam...". Jaudas maksa laikā no 2014. gada līdz 2017. gadam bija ievērojama samērā stabila naudas izteiksmē, bet tās īpatsvars kopējā OIK apjomā samazinājās no 36,6% līdz 34,9%, pateicoties AER atbalsta straujam pieaugumam. Jāatzīmē, ka pie lielām uzstādītajām jaudām optimālam koģenerācijas režīmam būtu jābūt rentablam bez subsīdijām, citādi to nevar vērtēt kā augsti efektīvu koģenerāciju, kura ir atbalstāma atbilstoši likumam. Tika izvirzīts vispārējs uzstādījums, ka lielās koģenerācijas stacijas "kalpo ne tikai lokālās siltumenerģijas un elektroenerģijas pieprasījumu segšanai, bet iekļaujas arī pārvades sistēmas operatora dispečervadības grafikā (saskaņā ar Tīkla kodeksu ģenerētājvienības ar jaudu 15 MW pilda dispečervadības operatīvos rīkojumus) un piedalās drošas un sabalansētas elektroapgādes nodrošināšanā. Līdz ar to, nosakot koģenerācijas staciju ar jaudu 15 MW un vairāk ekonomisko pamatojumu, ir jāvērtē arī to ietekme uz visu Latvijas elektroapgādes sistēmu"38. Tikai pēdējā laikā ir parādījušies skaidrāki norādījumi par jaudas maksājumu saņemošo staciju iespaidu uz apgādes drošību, avārijas jaudas rezervēm un elektroenerģijas cenu stabilitāti Nord Pool Spot Latvijas cenu zonā, tā novēršot elektroenerģijas cenu strauju pieauguma risku. Realitātē no minētajām elektrostacijām šīs prasības spēj nodrošināt tikai TEC2, kura spēj ilgstoši darboties kondensācijas režīmā, kā arī izpilda tādus kritērijus kā ātra jaudas uzņemšana līdz 100 MW, darbības nodrošināšana vismaz 24 h, nosacījumi atbilstoši BRELL (Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas pārvades sistēmu operatoru) nolīgumam39. Kvantitatīvs Latvijas galapatērētāju ieguvumu izvērtējums no TEC2 jaudas maksājuma tikai elektroenerģijas cenu stabilizācijas aspektā Latvijā (zīm. 20.) rāda, ka kopējais ieguvums pateicoties sasniegtajam cenu pazeminājumam 2018. gadā. ir bijis 47,8 milj. EUR. Jāatzīmē, ka formāli samazinātais jaudas maksājums TEC2 2018. gadā bija 21,3 milj. EUR, iepriekšējos gados pēc SEN nomaksas tas bija apm. 72,2 milj. EUR gadā. Šie dati rāda, ka TEC2 saņemtā jaudas maksājuma pozitīvais iespaids detalizēti jāizvērtē, ir pilnīgi iespējams, ka tas nav uzskatāms par zaudējumus nesošu arī pie pilna maksājuma. Līdz šim nav skaidri parādīts iemesls un mērķis garantētajai maksai par uzstādīto elektrisko jaudu, nav zināmi ieguvumi no šīm subsīdijām. Jau no jaudas maksājuma izveides, tas bija lielākā OIK kopējā maksājuma sastāvdaļa (zīm. 21.). Zīm. 20. TEC2 darbība kondensācijas režīmā 2018.g., iespaids uz elektroenerģijas cenām. Avots: Latvenergo. Koģenerācijas stacijās saražoto siltumu galvenokārt izmanto centrālās siltumapgādes sistēmās, kuras raksturo lielas atšķirības siltuma patēriņā ziemas un vasaras sezonās. Tāpēc orientieris koģenerācijas procesam tiek pieņemts 3000 stundas/gadā, šis lielums ir arī likts pamatā Noteikumos Nr. 221 kā minimums kvalifikācijas tiesībām saņemt maksu par uzstādīto jaudu. Tikmēr Noteikumi Nr. 198 šo tiesību saņemšanai piemēro minimālo slieksni 8000 stundas/gadā. Protams šī iespēja netiek izmantota, visi jaudas maksājuma saņēmēji ir saistīti ar Noteikumiem Nr. 221. Zīm. 21. OIK kopējā maksājuma sastāvdaļas 2011. - 2013.g. Taču Noteikumu Nr. 221 redakcija ir neskaidra: maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu var saņemt, ja "koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā pārsniedz 3000 stundu". Nav skaidrs, vai tikai koģenerācijas režīma laiks tiek ierēķināts minētajās 3000 stundās (ja ir tehnoloģiska iespēja arī citam režīmam) un vai 3000 stundas ir jāstrādā ar pilnu noslodzi. Dažādām tehnoloģijām attiecība starp uzstādīto elektrisko un siltuma jaudu (skat. Noteikumu Nr. 221. 4. pielikumu) ir dažāda robežās 0,45 - 0,95, tātad visām tehnoloģijām tā ir mazāka par 1. Tas nozīmē, ka optimāla koģenerācijas procesa laikā tiek saražots vairāk siltumenerģijas kā elektroenerģijas. Taču 2010. gada statistika rāda, ka valstī augstas efektivitātes gāzes koģenerācijas stacijās elektroenerģija ir saražota vairāk kā siltumenerģija (zīm. 22.)40; tas savukārt rāda, ka apm. 20% no kopējā laika darbība varētu būt kondensācijas režīmā, pie tam koģenerācijas režīma darba laiks varētu būt arī mazāks par 3000 stundām gadā. Zīm. 22. Uzstādītās jaudas un saražotās enerģijas augsti efektīvās koģenerācijas stacijās 2010.g. Uz pārdomām vai lielo jaudas maksājumu saņemšanā viss ir atbilstoši normatīvajiem aktiem vedina arī vēlāk pieņemtie MK Noteikumi Nr. 604 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (pieņemti 28.08.2012.). 3000 stundu kritērijs tika mākslīgi atvieglināts ar atļauju summēt kopā vienam komersantam piederošo staciju darba stundas, ja tās strādā vienā centralizētās siltumapgādes zonā; pamatojumam, ka tādā gadījumā tās piedalās kopēja siltumapgādes pieprasījuma segšanā, ir visai vāja saistība ar ģenerācijas efektivitāti. Viss tas kopā vedina uz domām par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt 3000 stundu kritērija izpildi. 2.8.Secinājumi: džins ir izlauzies no pudeles un strauji pieņemas spēkā Ar Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanu 2005. gadā tika ieviests jauns, atšķirīgs regulējums attiecībā uz AER izmantošanas un efektīvas koģenerācijas atbalstu, kurš izrādījās par pamatu atbalsta maksājumu apmēra (t.i., OIK) straujai izaugsmei. Galvenie pieauguma virzītāji bija: • likumā noteiktais no AER saražotās elektroenerģijas sasniedzamais īpatsvars attiecībā pret kopējo elektroenerģijas patēriņu - ne mazāk kā 49,3%; tā izpildei ir vajadzīgas atraktīvas iepirkuma cenas un mīksta, atbalstoša (iesaistoša) regulējošā vide; • obligātā iepirkuma cenu (arī no AER ražotajai elektroenerģijai) lineāra piesaiste SPRK apstiprinātajam dabasgāzes tirdzniecības gala tarifam tā strauja pieauguma periodā (tarifs laikā no 2006. gada līdz 2013. gadam pieauga 2,3 reizes); papildus tam tika ieviesta garantētā maksa par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas elektrostacijām. Kopumā laika posmā līdz 2012. gada 28. novembrim tika izdoti un bija spēkā 824 lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par kopējo plānoto vai uzstādīto elektroenerģijas jaudu 2073 MW un elektroenerģijas ražošana apjomu 9756,8 GWh41. Laimīgā kārtā lielākā daļa projektu nav tikuši īstenoti. Tomēr 10 gadu periods (2003. - 2013.) iezīmējās ar izkliedētās elektroenerģijas ģenerēšanas atbalsta maksājuma desmitkārtīgu pieaugumu galalietotāju rēķinos obligātā iepirkuma apjoma un cenu paaugstināšanas dēļ pie praktiski konstantas vidējās elektroenerģijas cenas. Ja 2003. gadā SPRK apstiprinātā vietējo neatkarīgo elektroenerģijas ražotāju komponente bija 0,2817 c€/kWh42, tad 2008. gadā OIK komponente bija sasniegusi 0,93 c€/kWh43, bet 2013. gadā jau 2,69 c€/kWh (zīm. 23.). Zīm. 22. Elektroenerģijas cenas sastāvdaļas galalietotāju rēķinos. Likuma uzstādījums par "droši un kvalitatīvi piegādātu elektroenerģiju visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām" tika aizmirsts. Latvijas energopolitika šajā periodā ir vērtējama, kā ne vienmēr pamatota ar ekonomiskiem aprēķiniem, haotiska ar neskaitāmām turp-atpakaļ stila izmaiņām obligātā iepirkuma atļauju konkursu (ne)rīkošanā, cenu formulu maiņās un atļauju terminējumā. Tikai 2013. gadā EM atzina, ka "kopumā Latvijā obligātā iepirkuma tarifi ir vieni no augstākajiem, salīdzinot ar Eiropas valstīm, kurās atbalsts veidots pēc obligātā iepirkuma (feed-in) principa"44 (tab. 6.). Integrējot visus tarifus (izņemot sauli) var atrast, ka faktiski Latvijā tie ir otri augstākie Eiropā (tikai Šveicē ir uzskatīts, ka nepieciešams lielāks atbalsts), īpaši esam apsteiguši mūsu tuvākos ekonomiskos konkurentus Lietuvu, Slovākiju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju, Horvātiju. Tabula 6. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma feed-in tarifi Eiropā (c€/kWh) Valsts Biogāze Biomasa Hidro Saule Vējš (sauszemes) Austrija 5 - 20 6 - 20 3 - 11 17 - 20 9 Bulgārija 6 - 24 9 - 15 5 - 10 9 - 20 5 - 8 Horvātija 15 - 19 12 - 17 8 - 16 15 - 35 9 - 10 Čehija 11 - 17 6 - 19 5 - 15 22 - 65 9 - 14 Francija 8 - 14 12 6 - 10 11 - 46 3 - 11 Vācija 6 - 25 6 - 17 3 - 13 14 - 20 5 - 9 Grieķija 10 - 22 15 - 23 9 - 11 30 - 33 9 - 25 Ungārija 4 - 12 4 - 12 5 - 12 5 - 11 4 - 12 Īrija 8 - 15 9 - 14 8 - 7 Latvija 19 - 21 15 - 21 17 - 20 43 10 - 17 Lietuva 12 - 19 11 - 14 6 - 8 12 - 46 8 - 11 Luksemburga 12 - 15 11 - 15 9 - 11 37 - 42 8 Malta - - - 20 - 28 - Portugāle 10 - 13 10 - 13 9 - 13 26 - 38 7 - 26 Slovākija 9 - 15 11 - 17 6 - 11 12 8 Slovēnija 6 - 16 19 - 25 8 - 11 14 - 29 10 Spānija 7 - 15 6 - 18 8 - 9 12 - 27 7 - 8 Šveice līdz 20 15 - 38 10 - 30 18 - 36 11 - 18 Turcija 10 - 13 10 - 12 6 - 7 10 - 17 6 - 9 Apvienotā Karaliste 12 - 8 - 6 - 27 9 - 19 6 - 45 3.OIK samazināšanas mēģinājumi: risinājumi un/vai imitācija Pretrunīgu uzskatu un pieeju dažādība par vides, tiesiskajiem, finansiālajiem aspektiem izkliedētajā elektroenerģijas ražošanā bija vērojama jau no atbalstīšanas sākuma. Taču sajūta, ka atbalsta sistēma ir tālu no optimālas, pakāpeniski pārņem visas iesaistītās puses, kaut gan, protams, paužot diametrāli pretējus viedokļus. 3.1.Mazie HES: enerģētika vai vides degradācija Pirmie netiešās darbības pret pārspīlēto atbalstu AER izmantošanai uzsāk tajā laikā ļoti aktīvie vides aizstāvji. MK Noteikumi Nr. 27 Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus (pieņemti 15.01.2002.) ir pirmais vides aktīvistu mēģinājums regulēt subsidētās elektroenerģijas ražošanas ekspansiju Latvijas upēs. Noteikumi 214 Latvijas upes (upju posmus) pasargā no aizdambēšanas un jauno mazo HES uzbūves. Šī ir Zemkopības ministrijas iniciatīva, kas ir saistīta ar lauksaimnieku un vides organizāciju rūpēm novērst (vai vismaz mazināt) mazo upju samērā barbarisku pārveidošanu, uzpludinot ūdenskrātuves, un lielos apmēros mainot appludinātās teritoriju lielumu atkarībā no ūdens pieplūduma45. Papildus tādām pozitīvām iezīmēm kā bijušo dzirnavezeru un ūdenskrātuvju sakārtošana un kaut nedaudzām jaunām darbavietām, tiek minēta virkne vidi degradējošu aspektu: dabīgā hidroloģiskā režīma izmaiņas, kam seko gruntsūdeņu izmaiņas apkārtējās teritorijās pēc uzpludināšanas un ūdens līmeņu regulārām svārstībām, ekoloģiskās ekspertīzes neesamības rezultātā tiek traucēta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzība, ūdenskrātuvju līmeņu maiņas rezultātā palielinās potenciāli appludināmā zona un pārpurvojas piekrastes, caurplūdes svārstības izsauc ledus sastrēgumus un krastu izskalošanu, utml. Vides organizācijas ir konstatējušas, ka dēļ traucējumiem Latvijas upēs savvaļas lašu populācija pēdējo gadu laikā ir samazinājusies par divām trešdaļām. Šim solim vēl nav ar OIK saistītu ekonomisku cēloņu un mērķu, taču nenoliedzami tas ir pasargājis no vairāku desmitu mazu HES uzbūvēšanas un ievērojamām subsīdijām to atbalstam. Bet vides problēmas faktiski arī šodien nav atrisinātas, arī esošās 243 subsidētās mazās HES turpina atstāt savu iespaidu. To īpašnieki, neskatoties uz lielajām subsīdijām, nevēlas investēt vides aizsardzības pasākumos. 3.2.Dabasgāzes cenas ietekmes vājināšana Izpratne, ka nepieciešamas ekonomiska rakstura aktivitātes OIK tālāka nekontrolēta pieauguma apturēšanai, radās daudz vēlāk. Arī Valsts kontrole, veicot revīziju EM par obligātu elektroenerģijas iepirkumu, norādīja, ka aprēķināmais atbalsts ievērojami pārsniedz izdevumus, kas nepieciešami veikto kapitālieguldījumu atmaksai46. Šādā rakursā dabasgāzes tirdzniecības cenas noteikti ir jāvērtē kā būtisks OIK apjoma pieauguma virzītājs. To iespaids ir izpaudies divos veidos: • dabasgāzes koģenerācijas stacijas ražotās elektroenerģijas obligātais iepirkums par paaugstinātu cenu un garantētā maksa par uzstādīto jaudu; • AER izmantojošo elektrostaciju atbalsta lieluma tieši proporcionāla sasaiste ar dabasgāzes tirdzniecības cenām. Tāpēc ir tikuši veikti abu faktoru mazināšanas mēģinājumi. MK Noteikumi Nr 841 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (pieņemti 07.09.2010.) fiksēja subsidētu dabasgāzes koģenerācijas staciju būvēšanas izbeigumu, ja "elektrostacijas nav jau ieviestas vai tās nav plānots ieviest Elektroenerģijas tirgus likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā", t.i., ja no pārvades sistēmas operatora sagatavotā gadskārtējā novērtējuma ziņojuma izriet, ka valsts elektroapgādes drošumu apdraud elektroenerģijas ražošanas jaudu nepietiekamība. Tika noteikts, ka pretendēt uz tiesību iegūšanu pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētās maksas saņemšanai par uzstādīto jaudu var tikai tie komersanti, kuri elektroenerģijas ražošanai izmanto vai plāno izmantot AER. Komersanti, kas līdz 2010. 31. oktobrim bija ieguvuši tiesības pārdot dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, saglabā minētās tiesības. Protams, komersanti nekavējoties aktivizējās; 2010. gada septembrī un oktobrī EM izsniedza 68 obligātā iepirkuma atļaujas dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar 15 gadu termiņu uz Noteikumu Nr. 221 pamata. Šī lēmuma iespaids parādās tikai pēdējos gados (zīm. 23.). Pēc minēto staciju nodošanas ekspluatācijā 2011.- 2013. gadā. un stabilitātes dažu gadu garumā, 2017. - 2019. gadā atbalsta periods ir beidzies 38 dabasgāzes koģenerācijas stacijām. Subsidētā dabasgāzes koģenerācijas staciju elektroenerģijas tarifa iespaidu uz centralizētās siltumapgādes cenām beidzot ir pamanījusi arī EM: "... atsevišķās pašvaldībās, tajā skaitā Rīgā un citās lielākajās pilsētās, obligātā iepirkuma mehānisma ietekmē ir zemāki siltumenerģijas tarifi, kas daļai mājsaimniecību mazina izdevumus par siltumenerģiju."47 Nav konstatēts, ka ne tikai mājsaimniecībām, bet arī valsts un pašvaldību iestādēm un birojiem ir nepamatoti lētāka siltumenerģija; nav arī pateikts, ka tas ir uz visas Latvijas OIK maksātāju rēķina. Simboliskā tante Bauskā, kura silda savu mājokli ar malku, vienlaikus apmaksā Rīgas iestādēm lētāku siltumu. Daļai centralizētās siltumapgādes operatoru subsidētās dabasgāzes siltumenerģijas atcelšanas radīto izmaksu pieaugumu mīkstināja lielā siltuma katlos ražotā siltumenerģijas daļa, daža ir uzstādījusi biomasas katlus. Šī pirmā šāda veida pieredze rāda, ka reāli centralizētās siltumapgādes cenas, likvidējot obligāto maksājumu, izmainās niecīgi. Vienīgā plaši izskanējušā Valmieras siltumenerģijas cenu pieauguma 2017. gadā galvenais patiesais iemesls ir kopš 2013. gadā uzkrātais visu izmaksu pieaugums. Līdz ar to nav nepieciešams paredzēt speciālus atbalsta mērus sagaidot atlikušo dabasgāzes koģenerācijas staciju atbalsta atļauju beigu termiņus 2020.. - 2024.gados. Zīm. 23. Dabasgāzes koģenerācijas staciju (< 4 MW) skaits un saražotā subsidētā elektroenerģija. AER izmantošanas atbalsta piesaiste dabasgāzes tirdzniecības cenai iepriekšējos gados jāvērtē kā viens no galvenajiem OIK apjoma pieauguma virzītājiem. Maksimumu sasniegušās dabasgāzes tirdzniecības cenas 2009. gadā pateica priekšā pirmo soli, lai pārtrauktu absolūti nesaprotamo AER atbalsta intensitātes piesaisti dabasgāzes tirdzniecības cenām. Tas tika veikts ar MK Noteikumiem Nr. 198 par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (pieņemti 24.02.2009.). Beidzot tika atzīts, ka "saules, vēja un hidroenerģijas cenas nav atkarīgas no procesiem fosilo energoresursu tirgū", tāpēc obligātā iepirkuma cenas ir jāatsaista no dabasgāzes cenas48. Acīmredzot, turpinot lineāro sasaisti ar dabasgāzes cenu, biomasa un biogāze pēc noklusējuma joprojām tiek uzskatīti par resursiem, kas saistīti ar fosilo energoresursu tirgu. Atbalsta aprēķina formulās saules, vēja un hidroenerģijai lineārā atkarība no dabasgāzes cenām tika nomainīta ar skaitliskām formulām. To galvenais virzītājs ir "konstants lielums, kas atspoguļo elektroenerģijas iepirkuma cenu citās ES dalībvalstīs"49. Nav norādes, kuras ir minētās valstis un atsauces uz avotiem; nav arī sasaistes ar ekonomiski pamatotiem izdevumiem ražošanai. Pēc ekonomiskās krīzes izsauktais dabasgāzes cenu kritums 2010. - 2011. gadā radīja mānīgu mieru un bija nepieciešams kārtējais cenu pieaugums līdz nākošajam maksimumam, lai sāktos aktivitātes atbalsta intensitātes mazināšanai. Tikai 2014. gada sākumā EM konstatēja, ka "... OIK un līdz ar to elektroenerģijas kopējās cenas turpmāks pieaugums atstās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju; nepieciešams ieviest tādas politikas izmaiņas, kas nodrošinātu, ka Latvijā efektīvi apgūst AER potenciālu un ražo elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī vienlaikus nodrošina ekonomikas attīstību un novērš iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos"50. 2014. gada 22. aprīlī sinhroni tika pieņemti MK Noteikumi Nr. 208 Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr.209 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību". EM atsaucās uz Pētījuma51 secinājumu, ka esošā atbalsta piesaiste dabasgāzes cenai atjaunojamos energoresursus izmantojošām elektrostacijām un biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijām nav pamatota. Lai nodrošinātu obligātā iepirkuma cenu tālāku nepalielināšanos dabasgāzes tirdzniecības cenas pieauguma rezultātā, tiek ierobežota obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļautās dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa mainība, nosakot tā maksimālo robežvērtību 2014. gada marta dabasgāzes tirdzniecības cenas (277,46 EUR/tūkst. kubm) līmenī. Ierobežojums ir noteikts tuvu atbalsta vēsturiskajam maksimumam; netika izmantotas iespējas ieviest kādu ekonomiskā pamatojuma faktoru obligātā iepirkuma cenu formulās. Ja dabasgāzes tarifs samazinās zem noteiktās robežvērtības, formulās aprēķiniem tiek izmantots reālais SPRK apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības tarifs. Faktiski koģenerācijas atsaiste no dabasgāzes cenas netika veikta, taču tika uzlikti augšējie griesti tālākam atbalsta pieaugumam šī faktora dēļ. Tikai vēl pēc diviem gadiem MK sēdē 05.07.2016.g. tika pieņemti MK Noteikumi Nr. 443 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr. 444 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību". Abi Noteikumi pilnīgi atsaistīja no dabasgāzes cenām atbalsta intensitāti atjaunojamos energoresursus izmantojošām elektrostacijām, atstājot šo atkarību tikai dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar uzstādīto jaudu < 4 MW. Paradoksāli, bet faktiski joprojām fiksējot dabasgāzes tirdzniecības cenai atbilstošu koeficientu formulās, EM definēja mērķi "nodrošināt obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma rezultātā"52. Nepieciešamā līmeņa aprēķini nav Anotācijā parādīti un nav pieejami. Anotācijā ir atzīts, ka šīs rūpes bija izsaucis dabasgāzes cenu ievērojamais kritums, kā rezultātā II pusgada dabasgāzes tirdzniecības cena bija 156,52 EUR/tūkst. kubm. Taču, atbalstu fiksējot, obligātā iepirkuma cenas tika aprēķinātas pie pusotras reizes augstākas dabasgāzes tirdzniecības cenas 234,77 EUR/tūkst. kubm. (kas atbilst "vidējai dabasgāzes tirdzniecības cenai laika periodā no 2007. gada augusta, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2007. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 503 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus", līdz 2012. gada septembrim, kad komersanti vairs nebija tiesīgi kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros"53), un Noteikumos formulās ierakstīti attiecīgi koeficienti. Tas ir laika periods, kad dabasgāze Latvijai tika pārdota par visdārgākajām cenām54 (zīm. 24.). Zīm. 24. Gazprom piegādātās dabasgāzes gada vidējo iepirkuma cenu dinamika. Noteikumi bija jāsaskaņo EK, kam bija vajadzīgs gandrīz gads, tāpēc tie stājās spēkā tikai 01.05.2017.g. Zīm. 25. parādītas vidējās obligātā iepirkuma cenas dažādām tehnoloģijām salīdzinājumā ar 2017. gada vidējo elektroenerģijas tirgus cenu; kā redzams, dažām tehnoloģijām ražotājiem maksātā subsidētā cena pat sešas reizes pārsniedz vidējo elektroenerģijas tirgus cenu. Šajā brīdī, fiksējot cenas atbilstoši aktuālajām dabasgāzes cenām, obligātā iepirkuma cenas būtu pusotras reizes zemākas. Zīm. 25. Vidējās obligātā iepirkuma cenas dažādām tehnoloģijām no 01.05.2017.g. 3.3.Obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas moratorijs Atraktīvās obligātā iepirkuma cenas un visai formālais ieejas mehānisms turpināja stimulēt aktīvo iesniegumu pieplūdumu, piesakoties uz obligātā iepirkuma tiesībām; konkursa sistēmas daļēja ieviešana to nespēja apturēt. Jau 2011. gada sākumā EM konstatēja, ka "ieviestie atbalsta mehānismi ir komersantiem bijuši pietiekami motivējoši, lai tie uzsāktu projektu plānošanu un domātu par investēšanu elektroenerģijas ražošanā, izmantojot AER"55. Pamatojoties uz MK Noteikumos Nr. 262 noteikto procedūru, ir izsniegtas obligātā iepirkuma atļaujas atbalstāmajām AER stacijām ar kopējo paredzēto summāro elektroenerģijas ražošanu, kas ievērojami pārsniedz direktīvās prasības attiecībā uz 2020. gada mērķiem AER izmantošanā. Lai stabilizētu un verificētu atļauju pieprasīšanas un izsniegšanas procesu MK Noteikumi Nr. 365 Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (pieņemti 17.05.2011.) nosaka, ka "no 2011. gada 26. maija līdz 2013. gada 1. janvārim EM neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu". Tiek ieviests t.s. moratorijs, kurš ir pieteikts kā pārejas regulējums līdz jaunas atbalsta sistēmas izveidei un ieviešanai, nosakot ekonomiski pamatotu atbalsta periodu un intensitāti AER izmantošanai. Taču turpinājās aktīva obligātā iepirkuma atļauju izsniegšana saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 221 (vidēji vairāk nekā 10 atļaujas mēnesī līdz 2012. gada maijam (zīm. 26.)). Projektus, kuriem atļaujas obligātajam elektroenerģijas iepirkumam ir izsniegtas pirms moratorija izsludināšanas, arī turpina īstenot. Zīm. 26. EM izsniegtās atļaujas obligātajam iepirkumam saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 221. Kopumā laika posmā no 2007. gada līdz 2012. gada 23. maijam ir izdoti 445 lēmumi par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ar komersantu plānotajām vai uzstādītajām jaudām 522 MW apmērā56. Pēc EM aprēķiniem, ja visi izdotie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek īstenoti pilnā apmērā, tad ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielināsies līdz 4,25 c€/kWh. Uz 2012. gada 23. maiju gan mazāk nekā trešā daļa pieteikto jaudu (167 MW) ir īstenota, turklāt vairumā gadījumu vairākkārt pagarinot ekspluatācijā nodošanas termiņus (zīm. 27.). Zīm. 27. EM izsniegtās īstenotās un neīstenotās atļaujas obligātajam iepirkumam 2007. - 23.05.2012.g. Informatīvais ziņojums tika uzsaukts Valsts sekretāru sanāksmē 2012. gada 29. martā, bet izskatīts MK sēdē tikai 2012. gada 28. augustā. Protams, ka komersanti sajuta regulējošās vides izmaiņas un aktivizēja pieteikumu iesniegšanu atbilstoši MK Noteikumiem Nr. 221. Savukārt EM šajos mēnešos uzstādīja rekordus atļauju izsniegšanā (zīm. 26.). Piecu mēnešu laikā no 2012. gada 1. jūnija līdz 2012. gada 31. oktobrim tika izsniegtas 263 atļaujas (vairāk nekā 2 atļaujas katru darba dienu). Tā kā bija zudušas cerības, ka līdz paredzētajam datumam 2013. gada 1. janvārim būs izveidots jaunais atbalsta mehānisms AER izmantošanai, vienlaikus ar informatīvā ziņojuma izskatīšanu prognozētās normatīvas izmaiņas arī tika veiktas. Ar MK Noteikumiem Nr. 606 Grozījumi MK 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (pieņemti 28.08.2012.) obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas moratorijs tika pagarināts līdz 2016. gada 1. janvārim. Vienlaikus tika pieņemti MK Noteikumi Nr.604 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā". Tie paredzēja analogu pieeju koģenerācijas atbalstam: "No 2012. gada 10. septembrim līdz 2016. gada 1. janvārim komersants nav tiesīgs kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu". Acīmredzot dēļ minētās komersantu aktivizēšanās pieteikumu iesniegšanai, un, ņemot vērā tālu ne vienmēr veiksmīgo projektu īstenošanu, arī šie Noteikumi paredzēja maksimālos termiņus koģenerācijas elektrostaciju projektu īstenošanai, ja EM lēmumā tāds nav norādīts: • 10.09.2014., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 1 MW; • 10.09.2015., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 4 MW; • 10.09.2016., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 20 MW; • 10.09.2017., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā uzstādāmā elektriskā jauda pārsniedz 20 MW. Noteikumi Nr. 221 jau pamata redakcijā noteica termiņus subsidētās elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai AER elektrostacijās. Subsidētās elektroenerģijas ražotāji, protams, nebija apmierināti ar šādām izmaiņām. Moratorija noteikšana jau 2012. gadā tika pārsūdzēta Administratīvajā tiesā, jo pēc iesniedzēju domām MK neesot bijis likumā noteikta pilnvarojuma papildināt Noteikumus Nr. 262 ar apstrīdēto normu un tādējādi apturēt atbalsta mehānisma - obligātā elektroenerģijas iepirkuma - piemērošanu līdz jauna atbalsta mehānisma ieviešanai. Pēc rajona tiesas un apgabaltiesas iesniedzējam nelabvēlīgiem lēmumiem57 lieta nonāca Augstākajā tiesā, kura savukārt griezās Satversmes tiesā ar lūgumu atzīt MK pieņemto normu par neatbilstošu Satversmei. Satversmes tiesas 205. gada 14. oktobra spriedums58 bija "atzīt Ministru kabineta 2010. gada 16. marta Noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 100. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam". Vienlaikus Satversmes tiesa ir secinājusi, ka lai gan Ministru kabinets ir tiesīgs uz terminētu periodu apturēt obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu, tas nav pilnvarots to apturēt uz neierobežotu laiku. Kas attiecas uz virkni uzsāktajiem tiesas procesiem par individuālajiem tiesību piešķiršanas lēmumiem, tad komersantiem pozitīvu tiesas lēmumu gadījumā attiecīgās atļaujas tika izsniegtas arī moratorija laikā. Kaut arī obligātā iepirkuma cenas nepieaug un jaunas atļaujas obligātajam iepirkumam vairāk neizsniedz, turpinās elektrostaciju nodošana ekspluatācijā. Līdz ar to turpina pieaugt ģenerētās subsidētās elektroenerģijas apjoms un ražotājiem izmaksātās subsīdiju summas (zīm. 28.). EK ir paredzējusi no 2016. gada 1. janvāra būtiski atšķirīgus nosacījumus jaunam atbalstam enerģijas ražošanai no AER59, cita starpā izstrādājot atbalsta mehānismus atjaunojamās enerģijas veicināšanai. Piem., visam jaunajām atbalsta shēmām attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtām sākot no 0,5 MW piemēro sekojošus kumulatīvos nosacījumus: • atbalstu piešķir kā piemaksu papildu elektroenerģijas tirgus cenai un ražotāji pārdod elektroenerģiju tieši tirgū (resp., feed-in-premium atbalsta principa ieviešana); • uz atbalsta saņēmējiem attiecas balansēšanas pienākumi; • tiek nodrošināts, ka ražotāji elektroenerģiju neražo par negatīvām cenām (skat., Windau piemēru sadaļā 2.3.). Zīm. 28. Ražotās subsidētās elektroenerģijas daudzums (zīm. 28a.) un subsīdiju apjoms virs elektroenerģijas tirgus cenas (zīm. 28b). Tas nozīmētu, ka esošā valsts atbalsta mehānisma darbību, kuras ietvars izveidots ar Elektroenerģijas tirgus likumu, MK noteikumiem Nr.262 un Nr.221 pēc 2016. gada 1. janvāra nebūtu iespējams turpināt, un nebūs iespējams iegūt jaunas tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas ražota no AER vai augstas efektivitātes koģenerācijā. Ņemot vērā arī arvien pieaugošo nepieciešamību ierobežot OIK pieaugumu un stabilizēt elektroenerģijas kopējo cenu galapatērētājiem, kā arī iepriekš minēto Satversmes tiesas spriedumu ir sagatavoti attiecīgi grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (atbalstīti MK 24.11.2015.., iesniegti Saeimā 03.12.2015.). Grozījumi paredz attiecīgo Likuma pantu spēka izbeigšanos no 2016. gada 1. janvāra un līdz ar to obligātā iepirkuma esošajā formā izbeigšanu60. Tomēr pastāvēja risks, ka sagatavotie grozījumi Likumā līdz 2016. gada 1. janvārim nestājas spēkā. Tādā gadījumā tiktu turpināts spēkā esošais atbalsta mehānisms jauniem ražotājiem, kas papildus radītu jaunas EK tiesvedības iespējas pret valsti, kā arī atstātu būtisku ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju un mājsaimniecību maksātspēju turpinoties elektroenerģijas kopējās cenas nesamērīgam pieaugumam. Tāpēc EM izstrādāja MK Noteikumu Mr. 221 un 262 grozījumu projektus61, kas paredz, ka arī pēc 2016. gada 1. janvāra jauni ražotāji nevarēs kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. MK 15.12.2015.g pieņēma MK Noteikumus Nr. 741 Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un MK Noteikumus Nr. 742 Grozījums MK 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" ar kuriem obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas moratorijs tika vēlreiz pagarināts līdz 2020. gada 1. janvārim. Laiks parādīja likumdošanas procedūras ieilguma radītā riska izvērtējuma pamatotību. Saeima pieņēma iepriekš pieminētos atbilstošos Grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (pieņemti 19.05.2016.), taču tie stājās spēkā tikai 2016. gada 22. jūnijā. Pilnīga obligātā iepirkuma un garantētās maksas tiesību piešķiršanas komersantiem izbeigšana, protams, ir loģisks moratorija noslēgums. Grozījumi neparedzēja izmaiņas attiecībā uz tiem ražotājiem, kas jau saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu; tas izsauktu daudzas valstij ļoti riskantas tiesvedības, atsaucoties uz tiesiskās paļāvības principu. Tāpēc jaunu subsidējamo jaudu nodošana ekspluatācijā turpinājās atbilstoši jau izsniegtajām obligātā iepirkuma atļaujām (zīm. 29.) arī pēc 2016. gada. Zīm. 29. Summārā uzstādītā elektriskā jauda Ņemot vērā to, ka jaunas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros turpmāk netiks piešķirtas, bet jau piešķirto elektroenerģijas obligātā iepirkumu tiesību apjoms ir noteikts EM izdotajos administratīvajos aktos, vairs nepastāv nepieciešamība noteikt kopējo elektroenerģijas iepirkuma apjomu, kas būtu jāiepērk obligātā iepirkuma ietvaros un kas būtu nepieciešams, lai noteiktu brīvo apjomu, par kuru attiecīgajā gadā būtu piešķiramas jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības (hidroelektrostacijām līdz 5MW) vai rīkojams konkurss saules, vēja, biogāzes vai biomasas stacijās saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai. Tāpēc Likumā tika svītrota norma par noteiktu daļu no kopējā elektroenerģijas patēriņa, kas ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota izmantojot AER. Jāatgādina, ka nekāda atvērtam tirgum atbilstoša atbalsta sistēma tā arī līdz šim nav izveidota. Subsidētie elektroenerģijas ražotāji turpina baudīt ekskluzivitātes labumus. 3.4.Subsidētās elektroenerģijas nodoklis 2013. gada 13. augusta MK sēdē tika pieņemts zināšanai EM Informatīvais ziņojums "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai"62. Tajā tika atzīmēts, ka, pateicoties moratorijam, jauni lēmumi par obligātā iepirkuma tiesībām vairāk netiek piešķirti; taču tiek nodotas ekspluatācijā un uzsāk elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros arvien jaunas stacijas, kuras ir saņēmušas attiecīgās tiesības pirms moratorija izsludināšanas. Tā, piem., tikai 2013. gada 1. pusgada laikā atbalsta sistēmā ienāca 25 jauni komersanti (tab. 7.). Minētajā informatīvajā ziņojumā tika prognozēts OIK maksājumu tālākais palielinājums no 0,0175 EUR/kWh 2012. gadā līdz 0,0313 EUR/kWh 2014. gadā un 0,0371 EUR/kWh 2017. gadā, pēc tam nedaudz samazinoties, jo izbeigsies jauno ražotņu nodošana ekspluatācijā, un sāks izbeigties atbalsta saņēmēju obligātā iepirkuma atļauju darbības laiki. EM minētajā informatīvajā ziņojumā norāda: "Pēc rūpniecības uzņēmumu vērtējuma 2013. gadā OIK līmenim (t.i., EM prognozētajam 0,02679 EUR/kWh) nevajadzētu pieaugt, lai saglabātu tautsaimniecības konkurētspēju". Realitāte gan izrādījās nedaudz skarbāka, tekošajā 2013. gadā OIK sasniedza 0,0269 EUR/kWh. Turpmāks OIK pieaugums turpinās samazināt uzņēmumu konkurētspēju un palielināt mājsaimniecību izdevumus par mājokļa uzturēšanu. Tai pašā laikā EM norāda, ka, "saglabājot OIK 2013. gada līmenī, netiktu nodrošināts nepieciešamais atbalsta apjoms elektroenerģijas ražotājiem, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto jaudu". Nekādi aprēķini par nepieciešamā atbalsta apjoma lielumu nav atrasti. Tabula 7. Elektrostacijas, kas laika posmā no 01.01.2013.g. līdz 01.07.2013.g. ir uzsākušas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros Skaits Kopējā uzstādītā jauda, MW Dabasgāzes stacijas 8 10,599 Biogāzes stacijas 11 6,026 Biomasas stacijas 6 8,536 Tika izvēlēts risinājums, kas noslēpj tālāko lielo OIK maksājumu pieaugumu valsts budžetā, tādējādi paņemot tos vienkārši no citas mājsaimniecību un uzņēmumu maciņa iedaļas un samazinot publiskos izdevumus citām budžeta pozīcijām. "EM ieskatā optimāls risinājums OIK turpmāka pieauguma radīto seku novēršanai, kas pilnībā iekļautos valsts rīcības brīvības robežās, ir atsevišķa mehānisma, kurā attiecīgi saplūstu gan lietotāju maksājumi, gan maksājumi no valsts budžeta, izveidošana". MK 2013. gada 13. augusta sēdē atbalstīja šādu EM piedāvāto OIK finansēšanas modeli ar mērķi saglabāt OIK galalietotājiem 0,02679 EUR/kWh līmenī63, 2014. gada budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvarā 2014.- 2016. gadam, izdalot attiecīgus budžeta līdzekļus. Arī nākamajos gados, pieņemot valsts budžetu, 2013. gads maksājumu līmenis galalietotājiem tika saglabāts, izdalot budžeta līdzekļus64. Ar definēto mērķi "ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādejādi nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību, kā arī nodrošinātu valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem, kas ļautu finansiāli nodrošināt elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu"65, atsaucoties uz dažu citu valstu pieredzi (Čehija, Spānija), Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (atbalstīts MK 17.09 2013.., stājās spēkā 01.01.2014.) ieviesa terminētu subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) laika periodam, kurā tika prognozēts OIK tālāks pieaugums - no 2014. gada līdz 2017. gada beigām. SEN tiek piemērots komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot no AER vai koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, tādējādi reāli samazinot galapatērētāju obligātos maksājumus. SEN likme tika noteikta, ņemot vērā stacijā izmantotā energoresursa veidu. Enerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, saņemtais atbalsts tiek aplikts ar SEN 15% apmērā, savukārt to enerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto AER, tiek aplikts ar SEN 10% apmērā. Stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru SEN likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam, tiek piemērota samazināta SEN likme 5% apmērā. Likumprojekta apspriešanas gaitā Saeimā 5% likme tika piemērota vēl virknei komersantu, kas izmanto biogāzi un biomasu, kā arī apkurina siltumnīcas. Faktiski šis risinājums attiecīgi samazina atbalsta intensitāti ražotājiem uzliktā nodokļa apmērā (par 8,5% līdz 11% dažādām tehnoloģijām dažādos gados), juridiski nemainot atbalsta lielumu (zīm. 30.). Protams, ka šāds risinājums nesajūsmināja komersantus, kuri saņem atbalsta maksājumu. Satversmes tiesā tika iesniegti 90 subsidētās elektroenerģijas ražotāju 26 pieteikumi, kuros iesniedzēji uzskatīja SEN par pārmērīgu slogu tā maksātājiem, kā arī, ka tas ieviests, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, resp., Satversmi. Pieteikumos "ietvertie prasījumi un juridiskais pamatojums pēc būtības ir līdzīgi un galvenokārt balstās uz vieniem un tiem pašiem apsvērumiem"66. Pieteikumus tiesa apvienoja vienā lietā "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1.punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Zīm. 30. SEN izsauktais reālais atbalsta intensitātes samazinājums Vērtējot atbilstību, Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 105. pantā noteikto pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu; ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība. Izraudzītie līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšana, apstrīdētais ierobežojums atbilst samērīguma principam. Līdz ar to apstrīdētās normas, resp., attiecīgie SEN likuma panti atbilst Satversmes 1. un 105.pantam, un nodoklis nav atzīsts par nesamērīgu slogu tā maksātājiem. Zīm. 31. Prognozētie un faktiskie SEN ieņēmumi Tika prognozēti kopējie ieņēmumi četros gados no nodokļa 150 milj. EUR apmērā, taču prognozes izrādījās pārāk optimistiskas. Jau 2014. gadā SEN ieņēmumi izrādījās mazāki par plānotajiem; kopumā 4 gadu laikā SEN ieviešana samazināja atbalsta maksājumus par 121,374 milj. EUR. Dabasgāzes cenu samazinājums un zemāko 5% likmi maksājošo komersantu proporcijas palielinājums, likumprojektu pieņemot, var daļēji izskaidrot atšķirību starp prognozētajiem un faktiskajiem ieņēmumiem no SEN (zīm. 31.). Iegūtā SEN pieredze rāda, ka atbalsta samazinājums apm. 10% apmērā nevienam ražotājam nav licis bankrotēt. 3.5.AS Latvenergo iesaiste OIK maksājumu segšanā SEN ieņēmumi nebija pietiekami OIK stabilizācijai 2013. gada līmenī, tas kļuva skaidrs jau 2014. gadā. Tāpēc EM izvirza nākamo priekšlikumu, ka Latvenergo veic iemaksas valsts budžetā no kapitālsabiedrības tīrās peļņas tādā apmērā (līdz 90%), kas ļautu noturēt OIK līmeni 0,02679 EUR/kWh67. Ideja tika īstenota diezgan ātri. MK Rīkojums Nr. 567 Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (17.09.2015.) uzdeva "Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektus "Par valsts budžetu 2016. gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam", paredzēt valsts budžetā ikgadēju finansējumu obligātās iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā". Vienlaikus ir skaidri norādīts līdzekļu avots: "... valsts budžeta programmas "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" finansējumam solidāri tiek izmantoti subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi un akciju sabiedrības Latvenergo dividendes". Izcili precīzs prognožu aprēķins (8 zīmīgi cipari!) rāda, cik lielas dividendes no Latvenergo peļņas šim mērķim jānodrošina (tab. 8.). Tabula 8. Nepieciešamās Latvenergo dividendes OIK stabilizācijai Dividendes (EUR) Rīkojums (2015.g.) Rīkojums (2016.g.) Rīkojums (2017.g.) 2016.g. 23 665 609 2017.g. 48 009 955 35 391 835 2018.g. 60 352 620 70 648 431 35 987 866 2019.g. 51 120 916 47 406 416 2020.g. 51 684 672 Analogi MK Rīkojums Nr. 572 Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (04.10.2016.) un MK Rīkojums Nr. 530 Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (22.09.2017.) satur līdzīgus uzstādījumus, gan ar krietni izmainītiem (jo bija jau prognozēts neliels OIK kopējo izmaksu kritums 2016. gadā ar sekojošu tālāku pieaugumu 2017.g.68, savukārt 2018. gadā vairāk nebūs SEN ieņēmumu), bet joprojām ļoti precīziem skaitļiem. Protams, kopējais valsts budžeta līdzfinansējums, lai saglabātu OIK 26,79 EUR/kWh līmenī, nepārtraukti palielinās, joprojām pieaugošo uzstādīto jaudu dēļ. (zīm. 32.). SEN situāciju neglābj, ja nesamazina subsīdiju apmēru. Zīm. 32. Nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums, lai saglabātu OIK 26,79 EUR/kWh līmenī Ar MK Rīkojumu Nr. 530 Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (22.09.2017.) tika pieņemts konceptuāls lēmums par valsts garantētās maksas saistību samazināšanu par koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu lielajām koģenerācijas stacijām (ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW, resp., TEC1 un TEC2) ar mērķi tālāk īstenot pasākumus kā elektroenerģijas maksājumu pieauguma risku mazināšanai, kas ir būtiski tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai un iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai, tā arī valsts budžeta atslogošanai. Tam nolūkam tika izstrādāts unikāli sarežģīts finansiāls mehānisms. Atbalstītais risinājums paredz nosacījumu precizēšanu attiecībā uz kārtību kādā veicama garantētā maksa par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu kopsakarā ar kārtību kādā komersanti var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu nolūkā samazināt atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām un vienlaikus līdz atbalsta perioda beigām (līdz 2020. gada 30. oktobrim TEC1 un līdz 2028. gada 23. septembrim TEC2) šīm stacijām saglabājot līdzšinējos darbības nosacījumus. Tas dotu iespēju būtiski samazināt valsts budžeta līdzekļus OIK finansēšanas vajadzībām, lielāku līdzekļu daļu novirzot vispārējām budžeta vajadzībām, pie tam samazinot vidējo OIK līdz 25,79 EUR 2018.-2019. gados un 24,92 EUR 2020. gadā. (tātad attiecīgi par 3,73% un 3,38%). MK Noteikumi Nr. 608 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (pieņemti 03.10 2017.) Rīkojuma Nr. 530 izpildei nosaka kārtību, kādā komersanti var pieteikties valsts garantētās maksas saistību samazināšanai par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (stacijās ar uzstādīto jaudu virs 100 MW), saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu, Vienlaikus ražotājs apliecina, ka pēc vienreizējā maksājuma saņemšanas visā atlikušajā atbalsta periodā koģenerācijas elektrostacija turpinās darbību atbilstoši tiem nosacījumiem, kas uz to ir attiekušies līdz pieteikuma iesniegšanas dienai. AS Latvenergo iesniedza attiecīgu pieteikumu. Sekojoši ar MK Rīkojumu Nr.685 "Par garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanu AS Latvenergo" (21.11.2017.) nolēma par 75% samazināt atbalstu AS Latvenergo Rīgas TEC1 un Rīgas TEC2 stacijām (jau no pirmās darba stundas), tādējādi formāli nodrošinot OIK izmaksu samazināšanu līdz Rīkojumā Nr. 530 uzstādītajiem 25,79 EUR/MWh gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri. Maksājums tiek segts samazinot AS Latvenergo pamatkapitālu par 454 milj. EUR69. Pēc 2015. gadā akcionāra uzdevumā organizētā neatkarīgā starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, Latvenergo koncerns varētu uzņemties papildus saistības 350-550 milj. EUR apmērā, kas varētu tikt piesaistītas un izmantotas papildu kapitālieguldījumu finansēšanai un/vai pamatkapitāla samazināšanai. Līdz ar to nebūtu pamata uzskatīt, ka valsts saistību samazināšana pret AS Latvenergo, samazinot tā pamatkapitālu, varētu radīt kādus būtiskus riskus uzņēmuma tālākai darbībai. Šādu finanšu transakciju rezultātā TEC1 un TEC2 ikgadējie jaudas maksājumi tiek formāli samazināti par 75% visā atlikušajā atbalsta periodā. Atliek cerēt, ka tuvākajā laikā nekas slikts nenotiks Daugavas HES dambjos, kas varētu prasīt milzu ieguldījumus. Tā kā šādas regulējuma izmaiņas skar valsts atbalsta jautājumus, attiecīgais MK lēmums tiek pieņemts pēc pozitīva EK atzinuma saņemšanas. Sarunās ar EK netiek saņemti pirmšķietami iebildumi par izstrādāto mehānismu, jo tas pamatā atbilst saskaņotās, atbalsta lietas SA.43149 (2015/NN) - Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem - pamatprincipiem. Vienlaikus nav skaidrs, vai EK visu šo darījumu neiekļaus valsts budžeta deficīta aprēķinos. 2017. gada lielais nokrišņu daudzums bija cēlonis gandrīz dubultam ģenerētās elektroenerģijas daudzumam Daugavas HES un līdz ar to lielai Latvenergo peļņai. Uz šī pamata pieņemtais MK Rīkojums Nr. 202 Par elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu (pieņemts 07.05.2018.) paredzēja to izmantot budžeta finansējuma palielināšanai un galalietotāju tiešo OIK maksājumu straujākai samazināšanai no 2018. gada 1. jūlija (zīm. 33.). Zīm. 33. Tiešo OIK maksājumu vidējais plānotais un faktiskais apmērs Kaut arī tiešie OIK maksājumi galalietotājiem šādā veidā samazinās pat nedaudz vairāk nekā sākumā bija plānots, kopumā atkārtotu Latvenergo iesaisti OIK maksājumu shēmās nevar vērtēt kā reālu maksājumu samazināšanos. Latvenergo dividenžu izmantošana, protams, tikai noslēpj daļu no OIK maksājumiem, nekādi nesamazinot ražotājiem izmaksājamo atbalstu. Maksā faktiski tāpat galalietotājs, šajā gadījumā nesaņemot budžeta finansētos izglītības, veselības aizsardzības, kultūras un citus pakalpojumus maksājuma vērtībā. Latvenergo pamatkapitāla samazinājums faktiski ir valsts aktīvu samazinājums, tātad sabiedrība ir daļēji samaksājusi par OIK ar savā īpašumā esošajiem aktīviem. Kopumā OIK maksājumus subsidētās elektroenerģijas ražotājiem šādā veidā nesamazina, bet to segšanai izmanto citus finanšu instrumentus, kurus tāpat sedz sabiedrība un uzņēmumi. Ne jau velti Saeima savā 2019.g. lēmumā pasvītro, ka "izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainīt attiecīgo maksājumu nosaukumu" (sīkāk skat sadaļu. 4.2.). 3.6.Pārkompensācijas novēršana Lai saņemtu EK lēmumu par elektroenerģijas ražošanas atbalsta pasākumu atbilstību ES iekšējam tirgum, EK vairākkārt pieprasīja Latvijai iesniegt "detalizētu aprakstu kādā veidā Latvija novērsīs pārkompensāciju tām elektrostacijām (kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā), kurām tas ir konstatēts, visā dzīves cikla ietvaros"70. Faktiski tikai EK spiediena rezultātā tika ieviests pārkompensācijas novēršanas mehānisms, jo pretējā gadījumā saskaņā ar EK procedūrām attiecībā uz nelikumīgi izsniegtu valsts atbalstu tiktu ierosināta lieta pret Latviju. Nebūtu jau problēma, ka tās rezultātā komersantam būtu jāatmaksā piešķirtais finansējums, kas pārsniedz starpību starp elektroenerģijas ražošanas izmaksām un elektroenerģijas tirgus cenu no pirmās izmaksātā atbalsta dienas. Taču, tā kā šādās elektrostacijās bija investējuši arī ārvalstu investori, pastāvēja pamatots risks, ka šie investori vērsīsies pret Latviju starptautiskajās tiesās saistībā ar ieguldīto investīciju atgūšanu, kas rezultēsies ekonomikas problēmās. MK sēdē 2016. gada 5. jūlija sinhroni tika pieņemti MK Noteikumi Nr. 443 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr. 444 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", kuri ieviesa pārkompensācijas novēršanas normas. Kā ieviesto normu leģitīmais mērķis tika definēta sabiedrības labklājības veicināšana, kas izpaužas kā izmaksu par OIK ierobežošana un valsts atbalsta līdzekļu efektīva izmantošana, t.sk., valsts budžeta izdevumu samazināšana. Grozījumi paredz novērst pārsubsidācijas risku, izmantojot iekšējās peļņas normas (turpmāk - IRR) aprēķinu un nosakot, ka projektu IRR atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9%. Pretējā gadījumā obligātā iepirkuma cenas formulā tiek ieviests koeficients, kurš samazina atbalsta intensitāti. Attiecībā uz kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas (turpmāk - IRR) un cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai aprēķina metodiku un līmeņatzīmju vērtībām EM atsaucas uz SIA Prudentia Energy Markets pētījumu; diemžēl, neskatoties uz solījumu to ievietot EM tīmekļa vietnē, pētījums nav atrodams, līdz ar to nav pieejami pamatojumi 9% robežvērtības izvēlei. Arī anotācijā norādītais Fraunhofer ISI pētījums71 tikai pakārtoti var tikt attiecināms uz kritiskās IRR vērtības noteikšanu. Pārkompensācijas mehānismā tika ielikta pretruna par aprēķinos izmantojamo atbalsta periodu: no vienas puses "... veic aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam". No otras puses "par atbalsta perioda sākumu ir uzskatāms brīdis, kad ražotājs sācis izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu". Šī pretruna deva iemeslu pārkompensācijas mehānismu pārsūdzēt Satversmes tiesā. Taču šoreiz atšķirībā no iepriekšējām reizēm sūdzētāji nebija ražotāji (jo pārkompensācijas metodika un robežlikme taču bija viņiem izcili labvēlīgas), bet Saeimas deputāti, kas uzskatīja, ka jāņem vērā viss atbalsts, ko ražotāji tiešām saņēmuši visā atbalsta periodā. Satversmes tiesa lēma72, ka arī Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktais tirgus atvēršanas brīdis varēja tikt izvēlēts par pārkompemnsācijas aprēķina sākuma brīdi. Lēmums nebija vienbalsīgs, divi satversmes tiesas locekļi73 uzskatīja, ka pārkompensācijas formula paredz izdevumos iekļaut visus komersanta vēsturiskā perioda izdevumus, bet ieņēmumos - tikai to atbalstu, kas saistīts ar sākotnējām investīcijām. Tāda aprēķina kārtība, iespējams, neatbilst pamatotas cenas jēdzienam, tomēr spriedumā šis jautājums nav analizēts. Arī SPRK uzskatīja, ka jāņem vērā viss attiecīgajai elektrostacijai sniegtais atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties gan uz Elektroenerģijas tirgus likumu, gan Enerģētikas likumu; tātad jāvērtē elektrostacija visā tās darbības laikā, kā to prasīja EK. Lai nodrošinātu objektīvu kopējo kapitālieguldījumu IRR novērtējumu stacijām, kas darbojas obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros, EM paredz nākotnē "paplašināt kopējo kapitālieguldījumu IRR novērtējumu, iekļaujot arī to atbalstu, kas sniegts pirms uzsākts izmantot saskaņā ar ETL piešķirtās tiesības, nereti no 1995. gada atsevišķām biokoģenerācijas un dabasgāzes koģenerācijas stacijām, vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtām, un hidroelektrostacijām, ja atbalsts sniegts tai pašai elektrostacijai"74. Pagaidām tas netiek īstenots, pārnesot šādu vīziju no viena ziņojuma nākošajā. Arī ekonomikas ministra priekšlikums Saeimā 2. lasījumā pieņemtajiem Grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā bija: "... ražotāja elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma visam atbalsta periodam nepārsniedz kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas līmeni 9% apmērā, ja vien Ministru kabinets nav noteicis zemāku pieļaujamās kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas līmeni. Ja ražotājam pirms iepriekš minēto tiesību piešķiršanas ir piešķirts cita veida atbalsts elektroenerģijas ražošanai, to ieskaita elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā."75 Izvēlētajai IRR robežvērtībai faktiski būtu jābūt vienādai ar t.s. šķēršļu likmi (hurdle rate), pie kuras investīciju projekts kļūst peļņu nesošs. Šīs likmes vērtējums ir atkarīgs no virknes riska faktoru projekta īstenošanai76. Mūsu gadījumā galvenie riska faktori ir ļoti zemi: garantēts visas ģenerētās elektroenerģijas iepirkums, definēts no tirgus situācijas neatkarīgs tarifs, valsts noteikta normatīvā vide, pietiekami gari subsidēšanas termiņi, mīksts kontroles režīms; tātad arī kopumā var orientēties uz zemu riska līmeni (tab. 9.). Projekcija uz 2030 gadu iezīmē apm. 0,6% lineāru likmes pieaugumu 15 gadu periodā; no tā atvasināta 2020.g. likme. Arī minētajā Fraunhofer ISI pētījumā vairākkārt norādīts uz zemu riska līmeni pielietojot feed-in atbalsta sistēmu. Tabula 9. Zema riska šķēršļu likme AER izmantošanā elektroenerģijas ražošanai AER Zema riska šķēršļu likme (2015.g.) Zema riska šķēršļu likme (2020.g.) Vējš iekšzemē 6,1% 6,3% Hidroenerģija 6,4% 6,6% Atkritumi (poligoni) 7,1% 7,3% Biomasas koģenerācija 11,7% 11,9% Minētā avota metodika rada vismaz divus jautājumus, kuri prasa pēc daudz detalizētākas ekonomiskās analīzes: • redzams, ka avots rekomendē likmi, kas par apm. 2 procentpunktiem zemāka salīdzinot ar pašlaik Latvijā noteikto; • avota metodika rāda dažādas šķēršļu likmes dažādām tehnoloģijām, kamēr Latvijā noteiktā likme visām tehnoloģijām vienāda pretstatā. EM vēlākos informatīvos ziņojumos un diskusijās mēdz uzsvērt, ka 9% likme ir saskaņota ar EK un tāpēc nav izmaināma. Faktiski EK vēstule77 tikai fiksē faktu, ka likme ir noteikta kā AER izmantošanas, tā efektīvas koģenerācijas atbalstam, nav atrodama ne 9% likmes akceptēšana, ne iebildumi pret to. Šiem jautājumiem būtu nepieciešama kompetenta juridiskā ekspertīze, lai korekti varētu palielināt pārkompensācijas novēršanas pašlaik zemo efektivitāti. Tā 2019. gada sākumā cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai tika piemērots 64 elektrostacijām, taču 2019. gadā provizoriskais šīm elektrostacijām izmaksājamā atbalsta samazinājums varētu būt tikai 3,7 milj. EUR (t.i., 2,3 % no kopējās obligātā iepirkuma summas 2018. gadā), salīdzinot ar atbalstu, ja tas tiktu izmaksāts pilnā apmērā. Kā 9% likmes pazemināšana, tā pilna stacijas darba cikla iekļaušana aprēķinos aptvers daudz lielāku elektrostaciju skaitu, ievērojami paaugstinot pasākuma efektivitāti. Jāatgādina, ka tieši šie paši Grozījumi MK Noteikumos fiksēja obligātā iepirkuma cenas pie pusotras reizes augstākām dabasgāzes tirdzniecības cenām, kā tās bija Grozījumu pieņemšanas brīdī (sk. sadaļu. 3.2.), tādējādi nodrošinot ražotājiem pusotras reizes augstākas obligātā iepirkuma cenas. 3.7.Pārkāpējiem saudzīgs kontroles un uzraudzības režīms Normatīvajā regulējumā ietvertais komersantu kontroles režīms jau no pirmsākumiem bija izteikti saudzējošs pret komersantiem, kuri saņem subsīdijas. Pirmo reizi panti par subsidētās elektroenerģijas ražotāju kontroli parādījās MK Noteikumos Nr. 29 Elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus (pieņemti 15.01.2002.). Noteikumi paredzēja tikai brīdinājumu komersantam, ja pārkāpums oficiāli konstatēts pirmo reizi. Ja elektrostacijas neatbilstība oficiāli konstatēta atkārtoti, jānosaka triju mēnešu pārtraukumu elektroenerģijas iepirkumam par paaugstināto cenu. Ja ražotājs arī tagad nenovērš trūkumus, elektrostacija tiek svītrota no atbalstāmo elektrostaciju saraksta. Tātad faktiski nenoteiktu laiku ražotājs varēja pārkāpt Noteikumus un pārdot saražoto elektrību par paaugstināto cenu, nelikumīgi saņemtās subsīdijas viņam nebija jāatmaksā. Šāda ražotājiem izteikti labvēlīga pieeja dažādās variācijās ir saglabāta visos sekojošos MK Noteikumos līdz šodienai. MK Noteikumi Nr. 921 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā (pieņemti 06.11.2006.) un MK Noteikumi Nr. 503 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu izmantojot atjaunojamos energoresursus (pieņemti 24.07.2007.) atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam ievada daļā definē, ka tiek noteikta obligātā iepirkuma uzraudzības kārtība; pieeja ir atšķirīga, taču nesaprotami mīksta un labvēlīga komersantam-pārkāpējam, īpaši atjaunojamo resursu izmantošanā (zīm. 34.): · Noteikumi Nr. 921 nosaka EM pienākumu pārbaudīt koģenerācijas staciju ikgadējās atskaites; kādu nosacījumu un/vai parametru pārkāpumu gadījumā komersants saņem tikai brīdinājumu par iespēju zaudēt tiesības pārdot koģenerācijā ražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, sešu mēnešu laikā komersantam pārkāpums jānovērš. Vienlaikus viņam ne tikai nav pienākums atmaksāt nelikumīgi saņemto atbalstu, minēto sešu mēnešu laikā komersants turpina saņemt paaugstināto obligātā iepirkuma cenu; tikai pēc sešiem mēnešiem tiek otrreiz lemts par atbalsta pārtraukšanu, ja pārkāpumi nav novērsti. · Vēl labvēlīgāka ir uzraudzības kārtība ir komersantiem, kuri izmanto Noteikumos Nr. 503 paredzētās iespējas. Uzraudzība šo Noteikumu izpratnē paredz tikai un vienīgi ikgadējo atskaišu iesniegšanu, nekādas kontroles procedūras un soda sankcijas vispār nav paredzētas. Un komersants turpina saņemt paaugstināto obligātā iepirkuma cenu, neraugoties uz pārkāpumiem; kā rāda pieredze, tas notiek gadiem ilgi. Zīm. 34. MK Noteikumos Nr. 503 un Nr. 921 paredzētā komersantu kontroles kārtība Joprojām spēkā esošie MK Noteikumi Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā (pamata redakcijā pieņemti 10.03.2009.) un MK Noteikumi Nr. 262 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (pamata redakcijā pieņemti 16.03.2010.) to darbības laikā ir piedzīvojuši daudzus grozījumus arī kontroles un uzraudzības jautājumos. Ir daudzkārt mainīts dažādo brīdinājumu izteikšanas formāts, palielināti un samazināti pārkāpumu novēršanas laiki, taču tikai 2018. gada Noteikumu grozījumos78 parādījās nosacījums, ka par dažiem pārkāpumiem pēc daudzkārtējiem brīdinājumiem par pārkāpumiem "komersantam tiek noteikts pienākums mēneša laikā atmaksāt tirgotājam visu atbalstu, kas pārsniedz tirgus cenu, par elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros vai maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, ko tirgotājs izmaksājis visā periodā kopš brīdinājuma saņemšanas". Nav atrodama informācija par negodīgo ražotāju atmaksātajām summām. Turpretim par citiem pārkāpumiem komersantam joprojām ir iespēja saņemt vairākus brīdinājumus par vienu un to pašu pārkāpumu, riskējot tikai saņemt ministrijas lēmumu, "ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās tiesības pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu". 7 stacijām 2018. gadā tika izteikts brīdinājums par pašpatēriņa normatīvu pārkāpumiem, lielāks sods pat nelikumīgi subsīdiju saņemšanu nav piemērots. EM sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru 2019. gada jūnijā vairāk nekā 300 OIK elektrostacijām izvērtēja principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām. Atklājās, ka pārkāpumi ir masveidīgi. Izvērtējot visas pieslēguma shēmas, 147 elektrostacijās principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas tika atzītas par neatbilstošām noteiktajām prasībām. Tas nozīmē, ka nav zināms, vai ilgstoši obligātā iepirkuma ietvaros ir pārdota tikai tā elektroenerģija, kas ir saražota virs nepieciešamā pašpatēriņa, vai nav notikusi krāpniecība pašpatēriņam pastarpināti, iepērkot elektroenerģiju. Līdz brīdim, kamēr netiks novērstas neatbilstības, šīm stacijām ir apturēts valsts atbalsts. Konstatēto pārkāpumu rezultāts būtu OIK neizmaksāšana 23 milj. EUR apmērā79, taču, iespējams, nelikumīgi saņemtais atbalsts nav jāatmaksā. 2019. gada beigās tika paziņots, ka ir identificēta viena koģenerācijas elektrostacija, kura obligātā iepirkuma ietvaros pārdevusi elektroenerģijas apjomu, kas ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu (salīdzinot ar augstākminētajiem 147 pārkāpējiem šajā paša aspektā) . EM atcēla tiesības saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī noteica pienākumu atmaksāt visu atbalstu, kas pārsniedz tirgus cenu, par elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, kopumā sastāda 1,6 miljoni eiro. Taču ir viegli identificējams, ka ir virkne koģenerācijas staciju, kurām pašpatēriņš 2018. gadā bija mazāks par 2% un pat mazāks par1% no saražotās elektroenerģijas daudzuma, kas tehnoloģiski nav iespējams. Kopš Noteikumu Nr. 221 pieņemšanas ir saglabāts pants: "Tirgotājs pārtrauc maksāt par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, ja koģenerācijas elektrostacija vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta nepārtraukti ilgāk nekā sešus mēnešus nav darboties spējīga. Tirgotājs atjauno maksu par koģenerācijas elektrostacijas uzstādīto elektrisko jaudu no brīža, kad komersants pierāda, ka koģenerācijas elektro stacija vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta ir darboties spējīga". Nav atrodami skaidrojumi, kāpēc attiecībā pret negodīgiem subsidētās elektroenerģijas ražotājiem ir pilnīgi atšķirīga pieeja pārkāpumu gadījumos salīdzinājumā ar negodīgiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem nekādus brīdinājumus par pārkāpumiem neizsaka, bet uzreiz pārrēķina maksu par elektroenerģiju par periodu arī pirms pārkāpuma atklāšanas80. Jāatzīmē, ka Saeimā 2. lasījumā pieņemtajos Grozījumos Elektroenerģētikas tirgus likumam ir paredzēts nesalīdzināmi plašākas aptvērums negodīgo ražotāju sodīšanai: "Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde organizē to elektroenerģijas ražotāju, kuri izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, darbības uzraudzību un kontroli, nodrošinot pārkompensācijas novēršanu, atbalsta apturēšanu pārkāpumu gadījumā, nepamatoti izmaksātā atbalsta atgūšanu un šā likuma 2. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. Elektroenerģijas ražotāju darbības kontrolei tiek pieaicināti neatkarīgi un atbilstoši sertificēti tehniskie eksperti"81. Taču pašlaik likuma virzība Saeimā ir apturēta. Tika secināts, ka EM kapacitāte attiecībā uz obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību ir nepietiekama. Tāpēc sinhroni pieņemtie MK Noteikumi Nr. 631 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr. 621 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (pieņemti10.12.2019.) visas EM īstenotās obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzības un kontroles funkcijas nodeva Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Tā kā arī BVKB nav pietiekamu materiālo un cilvēkresursu jauno uzdevumu veikšanai82, Saeimā tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", kurā precizēts: "... BVKB ir nepieciešams papildu finansējums, tostarp 410 tūkst. EUR paredzami tikai elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības īstenošanai 2020. gadā un 351 tūkst. EUR turpmākajos gados (atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem un kapitālizdevumiem)"83. Arī BVKB cilvēkresurss ir būtiski jāpalielina. Nodoto funkciju finansēšanai Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (pieņemti 13.11.2019.) ieviesa "elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodevu". Nodevu maksās elektroenerģijas ražotājs, kurš pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu; nodevas gada likme ir 0,40 EUR par katru uzstādīto kilovatu. Kopumā esošais kontroles un uzraudzības režīms ir jāvērtē kā ļoti mīksts un subsīdiju saņēmējiem labvēlīgs. Papildus tam 2018. gadā PricewaterhouseCoopers konstatēja problēmas un trūkumus EM darbībā84 kā obligātā iepirkuma atļaujas izsniedzot, tā arī uzraugot atbalsta saņēmējus. Laiks rādīs, vai iecerētā politikas uzraudzības nodalīšana no tās veidošanas rezultēsies būtiskā kontroles efektivitātes pieaugumā. 3.8.Valsts sociāla līdzdalība OIK maksājumos, aizsargātais lietotājs Latvijas mājsaimniecību izdevumu par mājokli aug visos aspektos, taču maksa par elektroenerģiju pieaug īpaši strauji; šo maksājumu īpatsvars kopējos izdevumos palielinās, sasniedzot 2015.gadā vidēji uz mājsaimniecību 462 EUR/gadā pēc PPS85 un pārsniedzot 3% no mājsaimniecības kopējiem izdevumiem (zīm. 35.). Papildus jāņem vērā zemais elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās (58% no ES28 vidējā patēriņa 2015. gadā), un vairāk nekā divas reizes mazākie ienākumi 1. kvintiles mājsaimniecībām. Ar to arī ir izskaidrojama mājsaimniecību enerģētiskā nabadzība un nespēja norēķināties par siltumenerģiju, elektroenerģiju un citiem ar mājokli saistītiem izdevumiem. Līdz 2013. gadam pastāvēja vairāki sociālā atbalsta instrumenti attiecībā uz izmaksām par elektroenerģiju, kas tika pilnībā uzturēti no AS Latvenergo līdzekļiem: • kompensācija izmaksām starp Starta tarifu un Pamata tarifu; starta tarifs tiek piemērots par pirmajām patērētajām 1200 kWh gada laikā, bet pamata tarifs tiek piemērots mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņam, sākot ar 1201 kWh; pēc Latvenergo aplēsēm kompensācijas apjoms ir aptuveni 25,6 milj. EUR gadā. • elektroenerģijas norēķinu karšu izsniegšana lietotājiem ar zemu ienākumu līmeni aptuveni par 1,07 milj. EUR gadā; • papildus atbalsts daudzbērnu ģimenēm, apmaksājot 2400 kWh pēc starta tarifa - 0,7 milj. EUR gadā. Zīm. 35. Maksa par elektroenerģiju kā procentuālā daļa no mājsaimniecības kopējiem izdevumiem. Atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām no 2015. gada, šādu instrumentu uzturēšana komersantam, kurš strādā brīvā tirgus apstākļos, vairāk nav pieņemama. Piedevām paredzams, ka elektroenerģijas cena brīvajā tirgū būs lielāka nekā administratīvi regulētā cena mājsaimniecībām (starta tarifs). Tai pašā laikā OIK elektroenerģijas rēķinos 2013. gadā ir sasniedzis 0,0269 EUR/kWh, pastāvot esošajai sistēmai tiek prognozēts tās tālākais iespējamais pieaugums līdz 0,0371 EUR/kWh 2017. gadā. Ir vajadzīgs sociālais instruments no valsts budžeta līdzekļiem, kas aizvietos Latvenergo sociālās palīdzības instrumentus. Tam nolūkam tiek izveidots aizsargātā lietotāja statuss ( trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes (personas), kā arī ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu), pieņemot Grozījumus elektroenerģijas tirgus likumā (pieņemti 18.09.2014.g.) un saistītos MK Noteikumus Nr. 681 Kārtība, kādā sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu un atbildīgās institūcijas sniedz informāciju par aizsargātā lietotāja statusu (pieņemti 01.12.2015.). Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu pārejas posmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim vēl nodrošina AS Latvenergo sava budžeta ietvaros, savukārt no 2016. gada 1. janvāra šo pakalpojumu nodrošinās elektroenerģijas tirgotājs, kuru izvēlas EM konkursa kārtībā un kurš piedāvājis nodrošināt minēto pakalpojuma sniegšanu ar viszemāko valsts budžeta līdzfinansējumu86. Tika paredzēts no 2015. gada 1. janvāra tirgot elektroenerģiju par pazeminātu fiksētu cenu 0,0131 EUR/kWh trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm (līdz 100 kWh) un daudzbērnu ģimenēm (līdz 300 kWh). Apjoms ir jāvērtē kā pietiekams, saskaņā ar AS Latvenergo informāciju 2015. gada pirmajā pusē maznodrošinātās un trūcīgās personas vidēji patērēja 60 kWh mēnesī un daudzbērnu ģimenes - 250 kWh mēnesī. Pēc sadales tarifu paaugstināšanas MK Noteikumi Nr. 459 Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas, obligātā iepirkuma komponentes un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība (pieņemti 12.07.2016.) papildus detalizē OIK un tīkla pakalpojuma izmaksu samazinājumus aizsargātajiem lietotājiem. Vēlāk izmaiņas atspoguļoja fiksētās OIK daļas aprēķinu aizsargātajiem lietotājiem. Kopumā, piem., 2017. gadā pakalpojumu saņēma vairāk nekā 80 tūkst. ģimenes (personas), valsts budžeta kompensācijas apmērs vairāk nekā 4,37 milj. EUR. Diemžēl pakalpojuma sniedzējs var būt tikai viens, jo to izraugās EM konkursa rezultātā atbilstoši Publisko iepirkumu likumam; tas nozīmē, ka aizsargātajam lietotājam obligāti jāizvēlas šis elektroenerģijas tirgotājs. Tāpēc EM apsver iespēju vienkāršot smagnējo administratīvo procedūru, kā arī padarīt pakalpojumu neatkarīgu no konkrētā elektroenerģijas tirgotāja87. 3.9.OIK maksājumu pārdalīšana: galalietotāju nevienlīdzība Elektroenerģijas tirgus likuma pamatversijā bija definēts elektroenerģijas galalietotāju vienlīdzības princips attiecībā pret subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un maksājumiem par uzstādīti jaudu: "... izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam". Kārtējie Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (konkrētais punkts stājās spēkā 01.07.2015.) iedibināja pretrunu likumā. Saglabājot augstākminētās proporcionālās maksāšanas tēzi, Saeimas deputāti likumprojekta apspriešanas gaitā principiāli papildināja MK akceptēto likumprojektu. Tika ierosināts un pieņemts pants: energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi atbilstoši MK noteiktajai kārtībai (t.sk., kvalifikācijas kritērijiem) var iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību to izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam. Deputātu motivācija šāda panta iekļaušanai likumā nav zināma. Nav arī skaidrojuma, kādā veidā var saglabāt likumā deklarēto visu galalietotāju maksājumus proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, ja daļai galalietotāju ir iespējams maksāt mazāku daļu; tas automātiski nozīmē, ka citiem savukārt jāmaksā vairāk. EM vēlāk definēja instrumenta ieviešanas mērķi: mazināt OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tādās kā, metālrūpniecība, šķiedras ražošana, būvmateriālu ražošana88. Vēl pēc gada EM detalizēja pamatojumu. jo "pēdējā gada laikā pašmāju ķīmijas, kokapstrādes un būvmateriālus ražojošie energoietilpīgie uzņēmumi ir aktualizējuši jautājumu par savu turpmāko darbību valstī gan attiecībā uz esošo jaudu izmantošanu, gan jauniem investīciju lēmumiem. Situācijai neuzlabojoties attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām energoietilpīgiem uzņēmumiem, ir lielas bažas par to, ka pārskatāmā nākotnē tie varētu samazināt savu saimniecisko darbību Latvijā, tādējādi ietekmējot gan konkrēto nozaru, gan tautsaimniecības attīstību kopumā" 89. Taču šī instrumenta izmantošana nekādi netika un līdz šim nav savietota ar energoietilpīgā apstrādes rūpniecības uzņēmuma energoefektivitāti un mērķtiecīgu darbību tās uzlabošanai, ar iepriekšēju un regulāru uzņēmuma energoauditu. MK Noteikumi Nr. 395 Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam (pieņemti 14.07.2015.) precizē maksājuma samazinājuma saņemšanas nosacījumus: • noteiktas nozares, uz kurām attiecas samazinājums; • samazinātā līdzdalība iespējama no obligātā iepirkuma komponentes, kas aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju, izmantojot AER; • uzņēmuma elektroenerģijas izmaksu intensitāte ir vairāk nekā 20%; • noteikts samazinājuma apjoms - 85% no minētās komponentes; • samazinājums darbojas laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim. Noteikumu projekta publiskās apspriešanas laikā kā energoietilpības kritērijs figurēja kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendārā gada laikā, kurš ir lielāks par 30 GWh, līdz art to šī atlaide varētu attiekties uz tādiem uzņēmumiem kā AS KVV Liepājas metalurgs, AS Valmieras stikla šķiedra, SIA CEMEX un AS Latvijas Finieris. EM iesniegtajā Noteikumu projektā slieksnis jau bija samazinājies līdz 10 GWh90, bet atlaides saņēmēju skaits varētu sasniegt 60 uzņēmumus. Pēc EK norādījuma izvērtēt konkurences kropļošanas riskus starp vienas nozares uzņēmumiem, kuru gada patēriņš ir 10 GWh un mazāk, MK 2017. gada 30. maija pieņēma MK Noteikumus Nr. 289 Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam". Grozījumi tālāk pazemināja elektroenerģijas patēriņa slieksni līdz 0,5 GWh91. Ar to potenciālais atbalstāmo uzņēmumu skaits pieauga vēl par 100 uzņēmumiem. Noteikumi Nr. 395 nosaka, ka samazinājumu praktiski realizē ar kompensējošu maksājumu nākošajā gadā, iekļaujot to OIK aprēķinā, tātad sadalot to starp pārējiem OIK maksātājiem un palielinot viņu maksājumu (vai budžeta finansējumu; sk. sadaļu 3.5.)). Ikgadējie kompensācijas apjomi komersantiem parādīti zīm. 36; kopsummā līdz 2020. gada 1. janvārim izmaksāto kompensāciju kopsumma ir 14,05 M EUR92. Komersantiem nav bijusi liela vajadzība izmantot šo piedāvājumu, saņēmēju sarakstos pamatā figurē kokapstrādes nozares uzņēmumi, kā arī SIA CEMEX. Zīmīgi, ka AS Latvijas Finieris nekad nav saņēmis kompensāciju. Arī AS Valmieras stikla šķiedra tikai pirmajos gados bija saņēmēju vidū; nez vai saņemtā 2016. gada kompensācija 14,4% apmērā no auditētās tīrās peļņas bija kritiska uzņēmuma darbībai. Zīm. 36. Obligātā iepirkuma samazinājuma apjoms energoietilpīgiem uzņēmumiem. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (stājās spēkā 22.06.2016.) papildus precizē, ka energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izmantojot tiesības uz samazinātu līdzdalību, radušās papildu izmaksas tiešām sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Joprojām nav zināmi ekonomiskie aprēķinu par ieguvumiem no šīm atlaidēm. Tā kā Noteikumi paredz šīs kompensācijas funkcionēšanu līdz 2020. gada beigām, ir laiks šādu analīzi veikt. 2016. gada otrajā pusē EM izvērtēja spēkā esošās obligātā iepirkuma tiesības vēl ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām93. Tika prognozēts, ka noteiktajos termiņos līdz 2018. gada elektroenerģijas ražošanu potenciāli varētu uzsākt biomasas un vēja elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 72,9 MW, kas pārsniedz to staciju uzstādīto jaudu, kurām beidzas atbalsta periods. Tāpēc OIK tomēr arī vēl pēc 2017. gadā turpinās pieaugt (zīm. 37.). OIK saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā, turpmākajos gados strauji nepieaugot elektroenerģijas patēriņam, palielināsies nepieciešamā dotācija no budžeta. EM, meklējot iespējas palielināt OIK maksātāju bāzi, rosināja iekļaut tajā arī elektroenerģijas lietotājus, kuriem ir pieslēgumi ar nulles patēriņu, tam nolūkam daļēji atsakoties no fiksētas visiem galalietotājiem vienādas OIK elektroenerģijas rēķinā94. Sākot ar 2018. gada 1. janvāra visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju OIK izmaksas veido fiksētā daļa, kas atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Galalietotāji tikai mainīgās izmaksas sedz proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, kamēr fiksētās izmaksas viņi sedz atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem. Zīm. 37. Faktiskā OIK un tā prognoze (2016.g.) Tika prognozēts, ka taupīgām mājsaimniecībām ar vienfāzes pieslēgumu līdz mēneša patēriņam 75 kWh elektroenerģijas rēķins pieaugs, kamēr virs 75kWh samazināsies. Mājsaimniecībām ar trīsfāzu 20A pieslēgumu šī robeža būtu 280 kWh. Uzņēmumiem provizoriskā ietekme ir stipri dažādāka atkarībā no pieslēguma veida. Ar Grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (pieņemti 23.11. 2016.) no 2018. gada 1. janvāra ieviestais dalītais OIK maksāšanas režīms elektroenerģijas rēķinus trīsfāzu pieslēgumiem pie 0,4 kV līnijām OIK kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem reāli palielināja par 15% vidēji, bet mājsaimniecībām ar atļautās strāvas lielumu virs 64 A pat par 24%. Uzņēmumiem ar darba sezonalitāti un/vai neregulāru slodzi (apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, ceļu un tiltu būves uzņēmumiem) rēķini ir palielinājušies pat par 40-60 %. Pēc LOSP apkopotās informācijas 70% lauksaimnieku elektroenerģijas rēķini pieauga par 40-80%, kas attiecīgi palielināja produkcijas pašizmaksu, Kopumā var secināt, ka OIK fiksētais maksājums pretstatā cerētajam nestimulē ekonomiku. Ja jaudas maksājums par pieslēgumu bija saprotams un loģiskas (kaut arī sāpīgs mazajiem un taupīgajiem patērētājiem), tad analogai OIK maksājumu diferencēšanai loģisks pamatojums nav redzams. 3.10.Secinājumi: Džins joprojām ir spēcīgāks par centieniem viņu iesprostot Turpinoties nekonsekventai energopolitikai, praktiski visu laiku dažādi pasākumi tikuši veikti ar mērķi vienlaikus ierobežot OIK maksājumus un nekādā ziņā nesamazināt ražotāju atbalstu. Protams, ka nopietnus ieguvumus tā sasniegt nav bijis iespējams. Kāds iemesls ir šādai divkosībai, nav zināms. Pārtraucot tiesību izsniegšanu pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par uzstādīto jaudu dabasgāzes stacijām tika noteikts 2 mēnešu pārejas periods. Rezultātā šajā laikā EM izsniedza 68 obligātā iepirkuma atļaujas dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar 15 gadu termiņu. Daļēji atsaistot AER izmantojošo koģenerācijas tehnoloģiju atbalsta intensitāti no dabasgāzes tirdzniecības cenām, tika noteikta atbalsta maksimālā robežvērtība atbilstoši dabasgāzes tirdzniecības cenai, kura ir tuvu vēsturiskajam maksimumam. Pie pilnīgās atsaistes tika pasvītrots, ka galvenās rūpes ir "nodrošināt obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma rezultātā". Tam nolūkam pārejai tika izvēlēts atbalsta apmērs laika periodā, kad dabasgāze Latvijai tika pārdota par visdārgākajām cenām. Izsludinot moratoriju jaunām stacijām, kas izmanto AER, vairāk nekā gadu tika saglabāt iespēja saņemt atļaujas atbilstoši koģenerācijas atbalstam. Protams, ka obligātā iepirkuma atļauju izsniegšana krasi aktivizējās, 5 mēnešu laikā izsniedzot 263 atļaujas. Pēc EK spiediena, ieviešot pārkompensācijas novēršanas mehānismu, tika izvēlētas ražotājiem ļoti labvēlīgas pārkompensācijas metodika un robežlikme. Rezultātā finansiālais iespaids ir nenozīmīgs. Normatīvajā regulējumā ietvertais un daudzkārt mainītais komersantu kontroles režīms jau no pirmsākumiem bija izteikti saudzējošs pret komersantiem, kuri saņem subsīdijas. Ir paredzēti daudzi brīdinājumi un gari termiņi pārkāpumu novēršanai, taču tikai ļoti retos gadījumos komersantam nelikumīgi saņemtais publiskais atbalsta finansējums ir jāatmaksā. Bet pārbaudes rāda masveidīgus pārkāpumus. Faktiski vienīgi Subsidētās elektroenerģijas nodoklis nodrošināja reālu subsīdiju samazinājumu par 8,5-11% dažādām tehnoloģijām četrus gadus. Šis samazinājums nekļuva kritisks nevienam ražotājam. Latvenergo aktīva iesaiste un valsts budžeta izmantošana subsīdiju maksājumos ir jāvērtē kā centieni noslēpt maksājumu patieso apjomu, izmantojot dažādus finanšu instrumentus. Tāpat visu summu samaksā mājsaimniecības un uzņēmumi. Turklāt daži no instrumentiem papildus veido nevienlīdzīgus maksājumu principus dažādām galalietotāju grupām. Kopumā Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētais uzstādījums "nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija" faktiski joprojām netiek pildīts. Kopš 2011. gada vidējā reālā atbalsta intensitāte dažādām tehnoloģijām ir mainījusies tikai dēļ visa, vai intensīvā atbalsta perioda beigām vai dabasgāzes tirdzniecības cenas izmaiņām. Bet OIK kopējais maksājums ar niecīgām svārstībām turas maksimuma līmenī kopš 2016. gada. Subsidētie ražotāji ir veiksmīgāki par elektroenerģijas galalietotājiem - uzņēmējiem un visu sabiedrību. 4.OIK atcelšana 4.1.OIK briedums Pēc iesildīšanās perioda atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma un pakārtoto MK Noteikumu regulējumam kopš 2006. gada ir izsniegtas 1035 atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu; izsniegšanas dinamika ir redzama zīm. 38. Pēc jaunu atļauju izsniegšanas aizlieguma 2013. gadā ir izsniegtas 23 atļaujas atbilstoši tiesu lēmumiem par komersantu pārsūdzētajiem atteikumiem. Zīm. 38. Izsniegtās atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu Galvenā izkliedētās ģenerācijas atbalsta mērķa (vietējo AER izmantošanas pieaugums elektroapgādē) izpildes sekmīgums intensīvajā atbalsta periodā parādīts zīm. 39. Var secināt, ka šādā rakursā ieguvumi ir nenoliedzami; atklāts paliek jautājums, vai tas ir ilgtspējīgs ieguvums, resp., vai elektrostacijas turpinās strādāt pēc atbalsta perioda beigām. Diemžēl ir grūti precīzi noteikt, cik elektroenerģijas šādas elektrostacijas ir saražojušas bez subsīdijām, jo CSB statistikā acīmredzot ir atšķirīga uzskaites metodika. Tā, piem., datu salīdzināšana rāda, ka, 2016. gadā subsidēts bija par 27% vairāk elektroenerģijas no biogāzes, kā vispār saražots atbilstoši CSB datiem. Taču kopumā var droši vērtēt, ka bez subsīdijām izkliedētajā ģenerācijā izmantojot AER nav saražots vairāk kā 10-12% no elektroenerģijas. Zīm. 39. Izkliedētajā ģenerācijā saražotā elektroenerģija procentos no neto galapatēriņa Kopējais subsīdiju (virs tirgus cenas) apmērs virs elektroenerģijas tirgus cenas mazajām AER elektrostacijām pēdējos gados ir pieaudzis līdz apm. 100 milj. EUR, bet dabasgāzes koģenerācijai (<4 MW) samazinājies līdz 25 milj. EUR 2018. gadā (zīm. 40.). Zīm. 40. Izmaksātās subsīdijas virs tirgus cenas Vidējās obligātā iepirkuma cenas dažādām tehnoloģijām (zīm. 41.) parāda, ka vēja elektrostaciju un mazās dabasgāzes koģenerācijas subsīdijas kopš atbalsta uzsākšanas 2011. gadā ir pieaugušas mazāk nekā elektroenerģijas vidējās cenas, tās arī pašlaik saņem mazākās subsīdijas. Savukārt biogāzes staciju subsīdijas ir visstraujāk augušas, tās ir visdāsnāk subsidētās. Jāatgādina, ka nekad nav parādīti nekādi aprēķini un/vai pamatojumi noteiktajām obligātā iepirkuma cenām. Salīdzinot zīm. 40. un zīm. 41. redzams, ka zemākā elektroenerģijas vidējā tirgus cena 2016. - 2017. gadā pie feed-in modeļa rezultējās subsīdiju pieaugumā par apm. 20 milj. EUR. Zīm. 41. Vidējās obligātā iepirkuma cenas dažādām tehnoloģijām. Jaudas maksājums no pašas tā izveides summāri bija pati lielākā OIK sastāvdaļa, lielāka par AER un mazo dabasgāzes koģenerāciju subsīdijām (zīm. 42.). Taču, attiecinot subsīdijas, apmēru uz konstantu saražotās elektroenerģijas daudzumu, tad šī subsīdija ir apm. 1000 reizes mazāka. Zīm. 42. OIK maksājuma sastāvdaļas. Dāsnās obligātā iepirkuma cenas un garantētie jaudas maksājumi veidoja pieaugošo piemaksu galapatērētāju rēķinos. Pirms Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanas to sauca par vietējo neatkarīgo elektroenerģijas ražotāju komponenti, pēc tam tā ieguva nosaukumu obligātā iepirkuma komponente. Kopš 2014. gada subsīdijas daļēji tiek maksātas no valsts budžeta, stabilizējot galalietotāju rēķinos esošo vidējo OIK maksājumu (zīm. 43.). Redzams, ka galalietotājiem kopš 2013. gada OIK vidēji sastāda 55-75% no elektroenerģijas tirgus cenas. Zīm. 43. Subsīdiju apmaksas apmērs: OIK galalietotāju rēķinos un piemaksa no valsts budžeta. Lai izvērtētu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību, sniegtu priekšlikumus OIK kā patērētāju maksājuma atcelšanai un izstrādātu mehānismu, kā turpmāk attīstīt atjaunojamo energoresursu efektīvu ražošanu Latvijā, pēc EM ierosinājuma ar MK Rīkojumu Nr. 172 Par darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai (pieņemts 24.04.2018.) tika izveidota darba grupu 26 cilvēku sastāvā, kuri pārstāvēja kā valsts iestādes, tā obligātā iepirkuma maksājumu saņēmējus. Ņemot vērā ieinteresēto pušu diametrāli pretējās pozīcijas, bija grūti izstrādāt saskaņotus priekšlikumus; ceturto daļu no Ziņojuma95 apjoma aizņem darba grupas locekļu īpašie viedokļi. Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadībā ziņojumā iekļautie priekšlikumi nenodrošināja OIK atcelšanu atbilstoši MK Rīkojumam, tie bija pārāk bezzobaini. Pilnīgi skaidru attieksmi pauž LDDK vērtējums: "OIK atcelšanas vietā tiek plānota dekorāciju maiņa ar daļēju maksājumu sloga samazinājumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem"96. Izpildot MK protokollēmumu97, tika iesniegts nākošais EM ziņojums98, kurā arī nebija būtisku pozitīvu izmaiņu. Rekomendācijas par IRR novērtējuma līmeņatzīmju pārskatīšanu rezultāts pat nav prognozējams, atkritumproduktu izmantošanas ceļa karte biogāzes stacijās ir ļoti izstiepta laikā, bet idejām par tālāku OIK maksājumu paslēpšanu budžetā grūti atrast racionālu pamatojumu. Uzņēmēju un zinātnieku saskaņotais viedoklis par OIK maksājumu līmeņa pazemināšanu līdz 0,3% no IKP (kas varētu būt 100 milj. EUR) tādā veidā nav īstenojams. 4.2.OIK šodiena: smags slogs Salīdzinot izmaksājamā atbalsta lielumu ar citām ES valstīm ir redzams, ka Latvijā šis atbalsts ir lielākais gan mazo un vidējo uzņēmumu rēķinos, gan arī lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (zīm. 44.). Jāpiezīmē, ka Eurostat grafā Renewable tax ieskaita visas subsīdijas virs elektroenerģijas tirgus cenas (ne tikai AER izmantošanai, bet arī citām tehnoloģijām). Zīm. 44. Atbalsts (renewable tax) elektroenerģijas tarifos industriāliem patērētājiem ES valstīs 2018.g. Arī mājsaimniecību rēķinos OIK ir pirmajā lielāko piemaksu trijniekā (zīm. 45.). Jāpiezīmē, ka Portugālei lielās piemaksas cēlonis ir milzu subsīdijas saules enerģijas izmantošanai; tās drīz radikāli samazināsies, jo ir notikušas ļoti sekmīgas izsoles uz mazām piemaksām. Zīm. 45. Atbalsts (renewable tax) elektroenerģijas tarifos mājsaimniecībām ES valstīs 2018.g. 2019. gada 10. janvāra sēdē Saeima vienbalsīgi pieņēma lēmumu, kurā "aicina Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainīt attiecīgo maksājumu nosaukumu. Saeima aicina Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķu personu interešu atbalstu vērstu režīmu"99. Izpildot Saeimas lēmumu, Ministru kabinets A.K.Kariņa vadībā izskatīja Ekonomikas ministra R.Nemiro iesniegto MK Informatīvo ziņojumu100 un likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". Likumprojekts paredzēja no 2019. gada 1. aprīļa pilnībā likvidēt obligātā iepirkuma sistēmu. Šajā informatīvajā ziņojumā nav jūtama valdības vadītāja un EM ieinteresētība un kapacitāte konstruktīvi risināt jau 25 gadus veidojušos milzīgo sociāli-ekonomisko problēmu. Trūkst aptveroša juridiskā izvērtējuma par iespējām radikāli reorganizēt AER izmantošanas atbalsta sistēmu un reorganizācijas scenārija. Sabiedrības un uzņēmēju problēmas, kuras rada OIK esošais modelis, ir aprakstītas fragmentāri. Toties detalizēti ir aprakstīts skats (pat neslēpti draudi) uz OIK atcelšanu, kādu to ir akcentējusi (iespējams, hipertrofēti) OIK uzturēšanā ieinteresētā puse - subsīdijas saņemošo komersantu organizācijas: Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, Latvijas Biogāzes asociācija, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija. Kopējais secinājums Informatīvajā ziņojumā un pievienotajā Anotācijā: likumprojektā ietvertais risinājums vērtējams ar augstu risku zaudēt sekojošās tiesvedībās, tādējādi radot papildu zaudējumus valsts budžetā turpmākajos gados, kas var būt vērtējams atlikušo valsts saistību (plānotais atbalsta apjoms līdz brīdim, kamēr komersantiem ir spēkā obligātā iepirkuma tiesības) apmērā pret obligātā iepirkuma saņēmējiem un sasniegt 1 miljardu EUR; minētos tiesvedības riskus var ievērojami samazināt paredzot kompensācijas mehānismus, ilgāku pārejas periodu vai konstatējot tādus būtiskus apstākļus, kas ir par pamatu šādu risinājumu ieviešanai. Taču nekas no tā nav ierosināts. Protams, MK sēdē likumprojekts netika atbalstīts101. Protokollēmumā ir uzdevums "Ekonomikas ministrijai līdz 31.05.2019.g. sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem piemērotākajam risinājumam OIK atcelšanai". Formālai šī uzdevuma izpildei tika iesniegts kārtējais EM informatīvais ziņojums102, kurā pat iepriekš minētais uzstādījums "0,3% no IKP" nav pieminēts, toties skaidri pateikts: "... mērķtiecīgi novirzot AS "Latvenergo" dividendes būtu iespējams rast finansējumu valsts budžetā, ko varētu novirzīt atjaunojamās enerģijas un efektīvas koģenerācijas atbalstam. Tādējādi ar 2021.gadu obligātā iepirkuma mehānisma izmaksas tiktu segtas no papildu gūtajiem valsts budžeta ieņēmumiem". Katram redzams, ka tas ir principiāli pretrunīga pieeja Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmumam. Pārējais saturs faktiski ir 2018. gada EM ziņojumu pārfrāzējums. Kopumā var secināt, ka 2019. gadā nekādi risinājumi nav atrasti. Nav atrasta informācija par izpildi Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmumam un MK sēdes 2019. gada 26. marta protokollēmumam par OIK atcelšanas risinājumu izstrādi. EM piedāvājums ir izteikts Ziņojumā: "Paredzams, ka šādas izmaksas ar katru gadu samazinātos, ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros beigtos atbalsta termiņš"103. Tātad EM neredz vajadzību procesu paātrināt, pēdējās atļaujas obligātam iepirkumam atbalsta termiņš beidzas 2036. gadā (sk. sadaļu 4.3.). 4.3.OIK rītdiena; rekomendējamās darbības Izsniegto atbalsta atļauju terminējums nosaka laiku, pēc kura beigām elektroenerģijas ražošana var notikt uz vispārējiem noteikumiem brīvajā tirgū; šis laiks dažādām tehnoloģijām ir dažāds (zīm. 46.). interesanti, ka AER atbalsta laiks ir dažāds atkarībā no tā, vai tas ir saņemts atbilstoši MK Noteikumiem Nr. 221 vai Nr. 262. Uz 2020. gada 1. janvāri spēkā ir 351 atļauja obligātam iepirkumam. Pēdējā atļauja obligātajam iepirkumam no vēja elektrostacijas būs spēkā līdz 2036. gada beigām (zīm. 47.). Tas arī reāli nosaka OIK maksājumu izbeigšanās tempu un laiku. Kontroles un joprojām notiekošo individuālo tiesas procesu rezultātā ir iespējamas izmaiņas, jo kāds noteikumus pārkāpjošs komersants var zaudēt iepirkums tiesības. Zīm. 46. Obligātā iepirkuma atbalsts termiņi atbilstoši dažādiem normatīviem. Šodien ir skaidri redzams, ka pašreizējās milzīgās obligātā iepirkuma cenas neapmierina ne sabiedrību, ne biznesu. Piedevām esošā AER atbalsta sistēma nav ilgtspējīga, tikai niecīgs elektroenerģijas apjoms ir ģenerēts, izmantojot AER ārpus obligātā iepirkuma shēmas. Tas nozīmē, ka pastāv nopietns risks, ka atbalsta, periodam beidzoties, lielākais vairākums komersantu pārtrauks elektroenerģijas ražošanu, kas neatbilst valsts klimata politikas mērķos definētajiem apjomiem. Tāpēc esošais feed-in AER atbalsta modelis neapmierina arī valdību. Kopumā tas nozīmē, ka beidzot neatliekami ir jāizstrādā jauns ekonomiski pamatots atbalsta modelis, uz kuru var pāriet ražotāji, atbalsta periodam beidzoties. Zīm. 47. Spēkā esošo obligātā iepirkuma atļauju skaita samazināšanās dinamika 14.11.2019.g. Valsts sekretāru sanāksmē tika pieteikts Plāna projekts "Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam", kas ir paredzēts ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai, un kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem. Plāns paredz 2030. gadā "palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā vismaz līdz 60%". Tehnoloģiskajā griezumā ir konstatēts, ka "izmaksas elektroenerģijas ražošanai sauszemes vēja parkos ir ievērojami samazinājušās, un jaunākie pētījumi liecina, ka tās ir lētākās starp visiem jaunuzstādīto tehnoloģiju, tostarp fosilā kurināmā tehnoloģiju, veidiem elektroenerģijas ražošanai. Tāpēc uzstādītais mērķis ir jāsasniedz "palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas, ņemot vērā Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklu kapacitāti, kas šobrīd ļauj palielināt tīklos nodoto elektroenerģijas apjomu par 800 MW. Latvija neplāno palielināt biomasas un biogāzes jaudas elektroenerģijas ražošanai". Tam nolūkam ir "nepieciešams rast tādus ne-emisiju tehnoloģiju veicināšanas risinājumus, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas izmaksu slogs sabiedrībai mazinās", turklāt "palielinot AER īpatsvaru izmaksu efektīvā, uz tirgus principiem balstītā veidā". Vienlaikus ir paredzēts novērst pastāvošos ierobežojošos faktorus straujākai šādu projektu attīstībai, kas galvenokārt saistīti ar teritorijas plānošanas nosacījumiem un administratīvajiem šķēršļiem. Uzstādījumus, protams, var vērtēt atzinīgi, taču līdz šim uzstādījumi, diemžēl ne visai īstenojas. Arī šajā gadījumā nav skaidrs, kāpēc tikai tagad ir ievērotas relatīvi zemās vēja enerģijas izmaksas104. Latvijas pētnieki jau 2005. gadā secināja105, ka mazo HES un vēja ģeneratoru ražošanas izmaksas ir salīdzināmas ar dabasgāzes izmantošanas izmaksām, kamēr biogāzes stacijas un biomasas koģenerācijas stacijas no ekonomiskā viedokļa nevar konkurēt ar tradicionālajām fosilo kurināmo izmantojošām tehnoloģijām, jo tās prasa lielu finansiālo atbalstu. Tas izriet no pētnieku izmantotā MARKAL optimizācijas modeļa, kurš parādīja, ka tieši vēja enerģijas plaša izmantošana (jo elektroenerģijas ģenerēšanas apjomi izmantojot mazos HES jau ir tuvu maksimāli iespējamajiem) nodrošinās vismazākās papildus izmaksas uzstādīto AER izmantošanas mērķu sasniegšanai, kamēr biomasas un biogāzes gadījumos tās ir lielākas. Vēlāko gadu pieredze pilnīgi apstiprināja šos rezultātus. Visa veida bioloģiski aktīvo organisko atkritumu pārstrāde, samazinot augsnes, ūdeņu un gaisa piesārņojumu, bija racionālais pamats šo atkritumu fermentācijas procesa atbalstam, subsidējot procesa rezultātā radušās biogāzes izmantošanu. Taču ekonomiski izdevīgāka biogāzes ražošanas tehnoloģija kļūst pie pietiekami lielas iekārtas jaudas un nepārtrauktas tās darbības visu gadu, kam nepieciešams liels izejvielu apjoms. Lai to sasniegtu, komersanti sāka lielos apjomos izmantot citu biogāzes ieguves izejvielu - zaļo masu (galvenokārt kukurūzu), kuru audzē speciāli šim mērķim, izmantojot labāko aramzemi, īpaši Zemgalē106. Turklāt tieši kukurūzas fermentācijas rezultātā rodas vislielākais biogāzes daudzums no vienāda svara izejvielas. Rezultātā papildus atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas stacijām tikai dažas biogāzes stacijas balstās uz atkritumu (kūtsmēslu, dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības atkritumu) izmantošanu (zīm. 48.). Ir skaidri redzams, ka biogāzes staciju jaudas ir Latvijai daudzkārt par lielām. Un pašlaik komersanti neuzrāda vēlmi situāciju mainīt. Turklāt kā enerģijas avots biogāze raksturojas ar visai viduvēju kvalitāti; tās sastāvā ir liels piemaisījumu procents: 25-45% oglekļa dioksīds, neliels daudzums sēra piemaisījumi107, kas sadedzināšanas laikā tiek izdalīti atmosfērā (nav dzirdēts par biogāzes stacijās uzstādītām CCS (carbon capture and storage) iekārtām). Zīm. 48. Biogāzes stacijās izmantotās izejvielas 2017.g. Avots LOSP Arī 2013. gada pēc EM pasūtījuma veiktajā pētījumā108 ekonomiskie aprēķini rādīja pārāk lielās esošās atbalsta likmes biomasas un biogāzes stacijām pat pie liela IRR. Diemžēl tas netika ņemts vērā un dāsnā subsidēšana tika turpināta. Mazākais atbalsts kopš 2007. gada ir bijis vajadzīgs tieši vēja elektrostacijām (zīm. 41.). Nav brīnums ka šie uzņēmumi, kuri izmanto absolūti tīru enerģijas avotu, ir visgatavākie darbam kopējā atvērtajā elektroenerģijas tirgū: "Vēja enerģija ir sasniegusi attīstības punktu, kurā tā ir ekonomiski konkurētspējīga ar visiem enerģijas avotiem, īpaši fosilajiem, un šobrīd redzam, ka vēja nozares attīstību kavē ieilgušie atjaunojamo enerģijas resursu nozaru un valsts strīdi par OIK. Latvijas Vēja enerģijas asociācija ir pirmā no atjaunojamās enerģijas nozares, kas aicina Latvijas enerģētikā pāriet uz «tirgus principos balstītu politiku»"109. Mums noteikti nav arī turpmāk jākavējas un jāgaida 2021. gads, lai atbilstoši Plānam sāktu iešūpoties. Lielie vēja parki jau šodien ir tuvu strādāšanai bez atbalsta, par biržas cenu un kā atrašanās vietu vēja elektrostaciju parka uzstādīšanai paredzēt kūdras purva teritorijas. Piemērs, iniciatīvas Kaigu purvā. EM ir jāieņem daudz aktīvāka pozīcija šādu projektu realizācijai. EM ir jāieņem daudz aktīvāka pozīcija šī projekta atbalstam. Zīm.49. Elektroenerģijas ģenerācija Latvijā 2020.g. 2.-3. janvārī. Šodien vēja ģenerācijas īpatsvars ir niecīgs (zīm. 49.): 2018. gadā uzstādītā elektriskā jauda bija 78 MW (4,3% no kopējās AER staciju jaudas), tika saražotas 122 GWh elektroenerģijas (3,5% no kopējās AER saražotās). Turklāt jāņem vērā, ka vēja parki, kas darbojas uz sauszemes, sasniedz vidēji 40-70% lietderības faktoru no uzstādītās jaudas110, jo daļu laika vēja nav, vai tas ir par mazu/lielu. Zīm. 49. parādītajā laika periodā maksimālā kopējā jauda bija 50MW (64% no uzstādītās). Offshore parki jūrā ir ražīgāki. Tāpēc ļoti pozitīva ir ziņa, ka BVKB ir pieņēmis ekspluatācijā atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgāko elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta "Kurzemes loks" trešo posmu. Visa 330 kV līnija ir gatava ekspluatācijai, tai skaitā offshore vēja ģeneratoru pieslēgšanai. 2019. gada beigās Igaunijas un Latvijas ekonomikas ministri vienojās par kopēju projektu virzību vēja ģeneratoru parka darbībai Rīgas jūras līcī. Tomēr Latvija nedrīkst atstāt bez turpmākās attīstības Kurzemes loka reģionu, lai iegūtu mūsu tautsaimniecība no Kurzemes loka projektā ieguldītiem milzīgajiem valsts līdzekļiem. Aprēķinos par minēto 60% sasniegšanu jāņem vērā, ka Daugavas caurplūdei un līdz ar to ražošanai Daugavas HES noteikti nav tendence palielināties (zīm. 50.). Papildus tam ir maz ticams, ka esošās biomasas stacijas būs konkurētspējīgas vēja elektrostacijām izmaksu aspektā; visticamāk tās beigs darbu pēc investīciju atpelnīšanas un esošo iekārtu fiziskas nolietošanās. Arī tām biogāzes stacijām, kuras nebūs orientētas uz atkritumprojektu izmantošanu, būs līdzīga perspektīva. Vēja enerģijai būs jākompensē minētās apjoma izmaiņas, tāpēc, lai sasniegtu uzstādītos AER izmantošanas apjomus, pilnībā bez atbalsta vēl nebūs iespējams iztikt. Jauna ekonomiski pamatota atbalsta modeļa izstrāde, lai palielinātu AER īpatsvaru izmaksu efektīvā, uz tirgus principiem balstītā veidā, joprojām ir ļoti aktuāla. Zīm. 50. Daugavas kaskādes HES saražotā elektroenerģija. Jāatgādina, ka jau moratorijs bija paredzēts kā pārejas instruments jauna atbalsta modeļa ieviešanai ar 2017. gadā. Kopš tā laika modeļa izstrādes solījumi ir daudzkārt atkārtoti, termiņi daudzkārt noteikti, taču jaunais modelis joprojām nav redzēts. ES valstu pieredze rāda, ka arvien vairāk ES valstis pāriet no vecā feed-in modeļa, kurš atbilst regulētam elektroenerģijas tirgum ar definētām stabilām elektroenerģijas cenām, uz progresīvāku feed-in-premium modeli, kurš piemērots brīvajam elektroenerģijas tirgum ar dinamiski mainīgām elektroenerģijas cenām. Feed-in-premium modelis iesaista ražotājus kopējā elektroenerģijas tirgū, radot viņos interesi, optimizēt ražošanu un atsaukties uz elektroenerģijas pieprasījumu pīķa laikos (zīm. 51.). Dažādas modeļa modifikācijas paredz mainīgu (slīdošu) prēmijas lielumu atkarībā no tirgus cenas, arī minimālā maksājuma garantiju un maksimālo maksājumu (griestus). Modelis samazina pārkompensācijas risku un palielina subsīdiju apjoma prognozējamību. Zīm. 51. Feed-in-premium atbalsta modeļa princips. Pašlaik 13 ES valstīs (t.sk. Igaunijā un Lietuvā) atbalsta sistēma pilnā mērā vai daļēji balstās uz kādu no feed-in-premium sistēmas variantiem111. Piem., Vācijā jau 2016. gadā 72% no kopējās AER elektroenerģijas ražoja pēc market Premium modeļa uz izsoļu pamata (visas jaunās offshore un onshore vēja elektrostacijas, kam uzstādītā jauda lielāka par 0,1 MW)112. Dažādo AER tehnoloģiju efektivitāte elektroenerģijas ražošanā ir visai atšķirīga. Iepriekš aprakstītās vēja un biogāzes pielietošanas īpatnības rāda, ka konkursam uz mazākā atbalsta saņemšanu ir jābūt tehnoloģiski neitrālam, sabiedrībai un uzņēmējiem nav jāsubsidē neefektīvas tehnoloģijas. Kā izņēmums ar definētu ekonomiski pamatotu koeficientu varētu būt tikai vides mērķu sasniegšanai pamatota fermentācijas iekārtu jauda un ekonomiski izvērtēts biogāzes izmantojums (tai skaitā saspiestā gāze balonos, ievads dabasgāzes sistēmā, u.c.). Šīs izmaksas pārlikt uz komersantiem pēc principa piesārņotājs maksā nebūtu pareizi, jo tas atsauktos pirmām kārtām uz lauksaimniekiem un pārtikas nozari, paceļot pārtikas cenas un samazinot Latvijā ražotās pārtikas konkurētspēju. Pārejai uz jauno atbalsta modeli jānotiek pakāpeniski, atbilstoši OIK atbalsta termiņa beigām konkrētajai spēkstacijai. Bet tas savukārt nozīmē nezudušu vajadzību pēc esošā atbalsta režīma sakārtošanas. Ir kļuvis skaidrs, ka ar vienu revolucionāru sitienu (kā tas tika solīts 2018. gada priekšvēlēšanu gaisotnē) esošo OIK sistēmu nevarēs likvidēt. Daudzas komersantiem izsniegtās obligātā iepirkuma atļaujas būs spēkā vēl ilgus gadus. Pakāpeniskai drošu soļu veikšanai ir nepieciešama autoritatīva juridiskā bāze. EM visu laiku ir izvairījusies no neatkarīga trešās puses kompetenta (iespējams starptautiska) juridiska vērtējuma kā OIK būtu iespējams tiesiski atcelt, kādi soļi būtu juridiski pamatoti OIK maksājumu minimizēšanai. Pat pildot MK Rīkojumu Nr.172 "Par darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai" juridiskais izvērtējums, netika veikts, līdz ar to darba grupas locekļu traktējumi bija visai atšķirīgi un, lielāko tiesu, subjektīvi. Pēdējo reizi EM ziņoja, ka tā "veic darbu pie neatkarīga trešās puses izvērtējuma par obligātā maksājuma mehānisma atcelšanu, un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā. Paredzēts, ka šis vērtējums tiks pabeigts līdz 01.01.2019.g."113. MK Ziņojumu pieņēma zināšanai. Nav atrasta informācija pat par konkursa izsludināšanu šāda izvērtējuma izstrādei, nemaz nerunājot par rezultātu. Šāds vērtējus ir kritiski nepieciešams tiesiskai pārejai uz jaunu ekonomiski pamatotu atbalsta modeli. Uzstādījums par obligātā iepirkuma maksājumu pārcelšanu uz valsts budžetu no 2021. gada nav pārdomāts; tas nebūt nenozīmēs, ka sabiedrība vairāk nemaksā. Tas nozīmēs samazinātu valsts pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, faktiski viņi caur valsts budžetu joprojām maksās obligāto iepirkumu. Turklāt valsts budžets tāpat ir saspringts. 2021. gadā no jauna aktualizēsies likuma neizpilde attiecībā uz algām mediķiem, var atgādināt, ka jau ilgus gadus netiek pildītas likumu prasības paredzēt valsts budžetā "ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta"114, kā arī "ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta"115. Toties joprojām vājās valsts atbalsta saņēmēju kontroles intensificēšana un pārkāpēju sodīšanas radikāla pastiprināšana ir vairāk nekā nepieciešama un juridiskas problēmas nevarētu radīt, jo nemaina spēles noteikumus. Daudzo brīdinājumu sistēma, ilgie termiņi pārkāpumu novēršanai, stingru administratīvu un ekonomisku sankciju (iespējams pat kriminālu, jo nelikumīga valsts atbalsta saņemšana faktiski ir valsts apzagšana) trūkums ir radījis komersantos pašpārliecinātības un nesodāmības sajūtu, rezultātā pārkāpumi ir masveida. EM 2019. gadā veiktās elektriskā pieslēguma shēmu pārbaudes 316 elektrostacijās atklāja pārkāpumus 147 no tām. Uzņēmumu ģenerētās un obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas statistika skaidri parāda, ka pārkāpumi šajā aspektā ir ilgstoši un pastāvīgi, ka šī aspekta kontrole ir nepietiekami efektīva. Siltumenerģijas lietderīga izmantošana ir otrs sen definēts nosacījums, kurš faktiski ir primārs efektīvai koģenerācijai, bet kuru komersanti joprojām pārkāpj kā nevajadzīgu dēļ dāsnajām subsīdijām elektroenerģijai. Līdz ar to vēlamais kurināmā ietaupījums netiek sasniegts un subsīdijām nav pamata. Nav dzirdēts par sodiem un nelikumīgi saņemtā atbalsta atmaksu. Atbilstoši MK Noteikumiem Nr 262 ikviena biogāzes stacija, lai iegūtu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ir deklarējusi atlikumproduktu minimālo daļu ražošanas pamatizejvielā. Redzot aktīvo kukurūzas izmatošanu, jābūt pastāvīgai kontrolei arī par šo aspektu. Pārkompensācijas aprēķina perioda paplašināšana uz visu elektrostacijas darbības periodu ir beznosacījuma pasākums. Pēc juridiskā slēdziena saņemšanas jāizskata jautājums par IRR normas pazemināšanu un/vai obligātā iepirkuma cenu pazemināšanu. Cenas ir mainītas daudzas reizes, pie tam bez ekonomiskiem pamatojumiem, bet SEN pieredze parādīja, ka ienākumu samazinājums par 10% nevienu ražotāju neizputināja. Ieteicams izvērtēt vides un klimata politikas finansējuma avotus OIK maksājumu daļējai segšanai pārejas procesa laikā. Ekonomikas, īpaši enerģētikas, dekarbonizācija, tai skaitā AER plašāka izmantošana, ir viens no pamatuzstādījumiem ES uz nākotni vērstajā vides un klimata politikā; tas ir pat iekļauts ES pamatdokumentā: "Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas: ... c) veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību" (oriģinālajā tekstā development of new and renewable forms of energy)116. Latvija jau 1992. gadā parakstīja Apvienoto Nāciju Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un 1997. gada Kioto protokolu, arī daudzajos vides un klimata politikas dokumentos (sākot jau ar Klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plānu 1998. gadā) AER kā viens no instrumentiem mērķu sasniegšanai ir pastāvīgi uzsvērti. Nezināmu iemeslu dēļ AER izmantošanas stimulēšana līdz šim nav tikusi pat analizēta no vides un klimata politikas finansējuma avotiem. Šāda integrēta pasākumu kopa reāli samazinātu OIK un tuvinātu tā izbeigšanos. 4.4. Ir pēdējais brīdis džinu beidzot iedzīt atpakaļ Elektroenerģijas ģenerācijas atbalsta aspekta veidošana un īstenošana Latvijas enerģētikas politikā kopumā ir bijusi pretrunīga, necaurskatāma, ražotājiem izcili labvēlīga un sabiedrības interesēm neatbilstoša. Milzīgais izsniegtais obligātā iepirkuma atļauju daudzums un iepirkuma cenu straujais pieaugums kopā ir rezultējies lielākajā atbalsta komponentē elektroenerģijas cenās uzņēmumiem un trešā lielākajā OIK komponentē mājsaimniecībām ES valstu vidū. OIK maksājumu apjoms 2017. gadā pārsniedza, piem., kopējos valsts budžeta izdevumus ambulatorai aprūpei. 2019. gadā turpinājās nespēja izvirzīt un īstenot pasākumus reālai OIK samazināšanai, aprobežojoties ar daudzkārtēju vispārēju aprakstu atkārtošanu un maznozīmīgiem uzraudzības pasākumiem, kuriem nav vērā ņemama paliekoša iespaida. Ne esošā obligātā iepirkuma modeļa juridiskais izvērtējums, ne jauna ekonomiski pamatota modeļa izstrāde nav veikts. Atkārtotais deklarējums par OIK izmaksu pilnīgu pārlikšanu valsts budžetā ir tikai to paņemšana no sabiedrības un uzņēmēju citas kabatas, joprojām saudzējot subsidētos elektroenerģijas ražotājus Vēl vairāk ražotāji masveidā pārkāpj pat ļoti mīkstos spēles noteikumus, faktiski zogot valsts maksājumu, taču nekādi motivējošo sodi viņiem netiek piemēroti. Izsniegto obligātā iepirkuma atļauju termiņi dabiskā plūdumā izbeigsies tikai 2036. gadā, kas dažādu iemeslu dēļ neapmierina ne sabiedrību, ne biznesu, ne arī valdību. Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projektā ir pareizi uzstādījumi turpmākai politikai AER jomā, atliek cerēt, ka plāns šoreiz tiks pildīts, turklāt apsteidzošos termiņos. Situācija ir kļuvusi pārāk nopietna. Jau pirms 15 gadiem tika secināts, ka "pārspīlējumi iepirkuma cenu noteikšanā kompromitē atjaunojamo resursu izmantošanas principus ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai"117. Ja plānojām tālāk palielināt AER izmantošanu, politika šajā jomā ir jāizmaina. 1 SPRK lēmums Nr. 280, 15.10.2003.g. https://www.sprk.gov.lv/cmaa/type_2 2 A Sprūds (red.). Pētījums "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru". 2010. http://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-energetikas-politika-cela-uz-ilgtspejigu-un-caurspidigu-energetikas-sektoru-69 3 EM Informatīvais ziņojums (2013). "Par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu". http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40272838 4 EM Konceptuāls ziņojums "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" (2018). http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467558 5 Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Vecgada vakarā. https://www.president.lv/lv 6 Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. - 2016. gadam. http://www.rea.riga.lv/files/LR_%20Energetikas_pamatnostadnes_2007-2016.pdf 7 Par 2002.g. saņemtajiem pieteikumiem jaunu jaudu uzstādīšanai elektroenerģijas ražošanai. Latvijas Vēstnesis Nr. 36(2801) 03.01.2003. 8 Ilgtermiņa plānošanas instrumentu ieviešana klimata pārmaiņu, emisiju samazināšanas un atjaunojamo resursu attīstības scenāriju novērtēšanā. FEI projekta Nr. 1-08/35/2005 noslēguma atskaite. https://www.lvafa.gov.lv/materiali/images/faili/projektu_materiali/petijumi/2005/35/emisiju_samazinasana.pdf 9 Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam. http://www.varam.gov.lv/files/text/VIDMPamn_201006__AERPamn.pdf 10 Šeit un tālāk bez speciālas norādes izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes statistiskie dati. 11 Sk., piem., Feed-In Tariff (FIT). https://www.investopedia.com/terms/f/feed-in-tariff.asp 12 Augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošs izvērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze atbilstoši Direktīvas 2012/27/ES prasībām. https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Art%2014%281%29%20assessmentLatvia.pdf 13 Centralizētās siltumapgādes nozares perspektīvas Latvijā. Enerģija un pasaule, Nr6, 2018. 31-35. lpp. 14 SPRK lēmums Nr. 280, 15.10.2003.g. https://www.sprk.gov.lv/cmaa/type_2 15 A. Kalniņš. Par dažām mūsu enerģētikas karstpunktu sadurēm. Latvijas Vēstnesis, Nr. 27, 19.02.2002. 16 Par elektroenerģijas ražošanas jaunu jaudu ieviešanu Latvijā. Latvijas Vēstnesis Nr. 44, 19.03.2008.g. 17 Skat., piem.: https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/latvijas-klimats/latvijas-klimats?id=1199&nid=562 18 Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam.; vides pārskats. http://www.varam.gov.lv/files/text/VIDMPamn_201006__AERPamn.pdf 19 Likumprojekta "Elektroenerģijas tirgus likums" anotācija. https://www.saeima.lv/Likumdosana/8S_DK/lasa-dd=LP1132_0.htm 20 Akciju sabiedrības Latvijas Gāze 2007.g.pārskats. https://csri.investinfo.lv 21 SPRK padomes 2007.g. lēmums Nr. 555 Par dabasgāzes diferencēto tirdzniecības tarifu un mazuta faktisko kotāciju. http://old.sprk.gov.lv/uploads/doc/LemumsN555D23112007.pdf 22 SIA Ekodoma (2013). Elektroenerģijas, kas ražota no AER un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai; otrais nodevums. https://www.em.gov.lv/files/energetika/SIA_Ekodoma_atskaite.pdf 23 E. Karnītis (2010). Elektroenerģijas apgāde Latvijā: objektīvie un subjektīvie aspekti. RTU zinātniskie raksti. 3. sērija Ekonomika un uzņēmējdarbība, 20. sējums Tautsaimniecība: teorija un prakse. 20. sēj., N1, 81-89 lpp. 24 SPRK padomes lēmums Nr 176. 07.05.2010. Par SIA Windau koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifiem. http://old.sprk.gov.lv/uploads/doc/LemumsN176D07052010.pdf 25 International Energy Agency ETSAP; Combined Heat and PowerTechnology Brief May 2010. https://iea-etsap.org/E-TechDS/PDF/E04-CHP-GS-gct_ADfinal.pdf 26 Sk., piem. Sarma, U., Karnitis, G., Karnitis. E., Bazbauers, G. Toward solutions for energy efficiency: Modeling of district heating costs. In (Tvaronaciene, M., Slusarczyk, B., red.) Energy Transformation towards Sustainability 1st edition. Elsevier, 2019, pp. 219-237. 27 Ir ļoti daudz t.s., viltus korelācijas (spurious correlation) piemēru; skat., piem., Spurious correlations. https://www.tylervigen.com/spurious-correlations 28 Skat., piem., Heniņš O. Mazās hidroenerģētikas izmantošanas perspektīvas. https://www.laef.lv/files/files/atklasanas%20konference%20-%20maza%20hiroenergetika.pdf 29 Sk. piem. Butler L., Neuhoff K. Comparison of feed-in tariff, quota and auction mechanisms to support wind power development. Renewable Energy, 33(2008) 1854-1867. 30 EWEA (2009). The Economics of Wind Energy. http://www.ewea.org/fileadmin/files/library/publications/reports/Economics_of_Wind_Energy.pdf 31 Biogas & Biomethane in Europe (2009-2012). Agri-for-Energy 2. https://ec.europa.eu/energy/intelligent/projects/sites/iee-projects/files/projects/documents/agriforenergy_2_international_biogas_and_methane_report_en.pdf 32 Paturska A., Repele M., Bazbauers G. Economic assessment of biomethane supply system based on natural gas infrastructure. Energy Procedia 72(2015), pp. 71-78. 33 Nodomu protokols: memorandum of understanding (MOU) is an agreement between two or more parties outlined in a formal document; it is not legally binding but signals the willingness of the parties to move forward with a contract; the MOU can be seen as the starting point for negotiations as it defines the scope and purpose of the talks. https://www.investopedia.com/terms/m/mou.asp 34 Paskaidrojuma raksts MK 2007.g. Noteikumu Nr. 503 projektam. 35 Paskaidrojuma raksts MK 2009.g. Noteikumu Nr. 198 projektam. 36 MK 2009.g. Noteikumu Nr. 486 projekta anotācija. 37 SVID analīze par situāciju valstī saistībā ar atjaunojamajiem energoresursiem. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, 2012. 38 Rīcības plāns elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai (2013). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40280663&mode=mk&date=2013-04-09 39 EM Informatīvais ziņojums Par risinājumiem obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai un ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas ražošanai (2018). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40461316&mode=mk&date=2018-08-14 40 National cogeneration reports; second round of national reports. https://ec.europa.eu/energy/en/topics/energy-efficiency/cogeneration-heat-and-power 41 EM "Informatīvais ziņojums par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu." (2013.g.) http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40272838 42 SPRK lēmums Nr. 280, 15.10.2003.g. 43 J. Zvanītājs, A. Deniņa. Atbalsts izkliedētās elektroenerģijas ražotājiem Latvijā un tā nozīme elektroenerģijas cenas veidošanā. Latvijas Universitātes raksti 2009, 743. Sēj. Ekonomika, vadības zinātne. 43-55 lpp. 44 EM Informatīvais ziņojums "Par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu" (2013). http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40272838 45 Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums. Valsts SIA Vides projekti, 2004-2005. 46 Rīcības plāns elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai (2013). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40280663&mode=mk&date=2013-04-09 47 EM Konceptuāls ziņojums "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" (2018). http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467558 48 Paskaidrojuma raksts MK Noteikumu Nr. 198 projektam "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus". http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40101254&mode=mk&date=2009-02-24 49 Ibid. 50 Grozījumi MK Noteikumos Nr. 221 un Nr. 262; sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40320524&mode=mk&date=2014-04-22 51 SIA Ekodoma (2013). Elektroenerģijas, kas ražota no AER un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai; otrais nodevums. https://www.em.gov.lv/files/energetika/SIA_Ekodoma_atskaite.pdf 52 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40390490&mode=mk&date=2016-07-05 53 Ibid. 54 V. Didenko. Dabasgāzes nozīme Latvijas tautsaimniecības attīstībā un alternatīvas tās piegādes iespējas Latvijā. Ekonomika un uzņēmējdarbība. Nr.9, 2011, 45.-52.lpp. 55 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40214514&mode=mk&date=2011-05-17 56 EM Informatīvais ziņojums par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus (2012). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40246892&mode=mk&date=2012-08-28 57 Skat., https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi 58 Satversmes tiesas 14.10.2015.g. spriedums lietā Nr. 2015-05-03 Par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 100.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam 59 Eiropas Komisijas Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.-2020. gadam 2014C 200/01. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52014XC0628%2801%29 60 Likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40365558&mode=mk&date=2015-11-24 61 MK Noteikumu projekta "Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"" anotācija. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40376492&mode=mk&date=2015-12-15 62 Informatīvais ziņojums "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai" (2013). http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40294599 63 MK sēdes Protokols Nr. 44, 156.§, 2013.g.13.augustā. 64 2014.gada 19.novembra MK sēdes protokola Nr.63., 23.§; 2015.gada 31.augusta MK sēdes protokola Nr.43., 2.§; 2016.gada 4.oktobra MK sēdes protokola Nr.45., 27. § 65 Likumprojekta "Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40299199&mode=mk&date=2013-09-17 66 Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2014-12-01. http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2016/02/2014-12-01_Spriedums.pdf#search= 67 Informatīvais ziņojums "Par subsidētās elektroenerģijas nodokļa izpildes progresu" (2014). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40340061&mode=mk&date=2014-11-19 68 Konceptuāls ziņojums Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai (2016). http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40397647 69 Ministru kabineta rīkojuma Nr. 685 "Par garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanu akciju sabiedrībai "Latvenergo"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40441651&mode=mk&date=2017-11-21 70 Šeit un tālāk informācija ņemta no MK noteikumu Nr. 444 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40390490&mode=mk&date=2016-07-05 71 The impact of risks in renewable energy investments and the role of smart policies (2016). http://diacore.eu/images/files2/WP3-Final%20Report/diacore-2016-impact-of-risk-in-res-investments.pdf 72 Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2018-16-03. http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2018/08/2018-16-03_Spriedums.pdf#search= 73 Satversmes tiesas tiesnešu Daigas Rezevskas un Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2018-16-03. https://likumi.lv/ta/id/307584 74 EM Informatīvais ziņojums "Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām" (2019). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473775&mode=mk&date=2019-07-16 75 Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (nr. 77/Lp13). https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/308D906D892D9E85C225842C001E9C23?OpenDocument 76 Sk., piem., Electricity generation Costs and Hurdle Rates; Lot 1: Hurdle Rates Update for Generation Technologies. Prepared for the Department of Energy and Climate Change. (2015). https://www.nera.com/content/dam/nera/publications/2016/NERA_Hurdle_Rates_for_Electricity_Generation_Technologies.pdf 77 State Aid SA.43140 (2015/NN) - Support to renewable energy and CHP in Latvia. https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_43140 78 MK Noteikumi Nr. 214 un Nr. 215 (pieņemti 10.04.2018.g.). 79 Kad pazudīs OIK maksājumi no rēķiniem? Saruna ar Ralfu Ņemiro 27.09.2019.g. https://www.la.lv/solijumu-pildisana-ir-maratons-ne-sprints 80 MK Noteikumi Nr. 50. Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi (pieņemti 21.01.2014.g.).. 81 Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (nr. 77/Lp13). http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/308D906D892D9E85C225842C001E9C23?OpenDocument 82 Informatīvais ziņojums "Par enerģētikas politikas administrēšanas funkciju nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam" (2019.). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478242&mode=mk&date=2019-10-01 83 Likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/CCD3DC3526DC891BC225849000660828?OpenDocument 84 Lēmumu, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pieņemšanas procesa atbilstības izvērtējums. (2018). 85 Avots: Eurostat. 86 Likumprojekta Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā anotācija. https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/0B5C39816DF7C695C2257D4F0040AAD3?OpenDocument 87 EM Konceptuāls ziņojums "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" (2018). http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467558 88 EM Konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai (2015). https://likumi.lv/ta/id/276625-par-konceptualo-zinojumu-kompleksi-pasakumi-elektroenergijas-tirgus-attistibai 89 EM Konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai (2016). http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40397647 90 Noteikumu projekts "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam". http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40355495 91 Anotācija MK Noteikumiem Nr. 289. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40426901&mode=mk&date=2017-05-30 92 Lēmumi par tiesību piešķiršanu energoietilpīgiem rūpniecības apstrādes uzņēmumiem uz obligātā iepirkuma komponentes samazināšanu. https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/atjaunojama_energija_un_kogeneracija/atbalsts_energoietilpigiem_apstrades_rupniecibas_uznemumiem/ 93 EM Konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai (2016). http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40397647 94 Likumprojekta "Grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/E4A95BD7E02DA41EC225804C0022FA4E?OpenDocument 95 Informatīvais ziņojums Par risinājumiem obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai un ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas ražošanai (2018). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40461316&mode=mk&date=2018-08-14 96 Skat., http://www.lddk.lv/notikums/oik-reformas-rezultata-jasamazina-elektribas-izmaksas/ 97 MK sēdes 14.08.2018.g. Protokols Nr. 38, 50.§. 98 Konceptuāls ziņojums Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai (2018). 99 Saeimas paziņojums par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu (2019). https://likumi.lv/ta/id/304192-par-obligata-iepirkuma-komponentes-atcelsanu 100 EM Informatīvais ziņojums Par Saeimas 2019.gada 10.janvāra lēmuma "Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu" izpildi. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40471219&mode=mk&date=2019-03-26 101 MK sēdes 26.03.2019.g. Protokols Nr. 16, 46 § 102 Informatīvais ziņojums "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām" http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473775&mode=mk&date=2019-07-16 103 Ibid. 104 Sk., piem. Wind Europe. https://windeurope.org/policy/topics/economics/ 105 Ilgtermiņa plānošanas instrumentu ieviešana klimata pārmaiņu, emisiju samazināšanas un atjaunojamo resursu attīstības scenāriju novērtēšanā. FEI projekta Nr. 1-08/35/2005 noslēguma atskaite. https://www.lvafa.gov.lv/materiali/images/faili/projektu_materiali/petijumi/2005/35/emisiju_samazinasana.pdf 106 V. Dubrovskis, M. Niklass, I. Emsis, A. Kārkliņš. Biogāzes ražošana un efektīva izmantošana. http://www.latvijasbiogaze.lv/files/Buklet_LQ.pdf 107 Sīkāk skat: A. Kārkliņš Biogāzes ražošana Latvijā; biometāna iegūšanas un izmantošanas iespējas. 108 SIA Ekodoma (2013). Elektroenerģijas, kas ražota no AER un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai; otrais nodevums. https://www.em.gov.lv/files/energetika/SIA_Ekodoma_atskaite.pdf 109 Vēja enerģijas nozare aicina atteikties no OIK privilēģijām. https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/295457-veja-energetikas-nozare-aicina-atteikties-no-oik-privilegijam.htm 110 Basics of Wind Energy. https://www.awea.org/wind-101/basics-of-wind-energy 111 http://www.res-legal.eu/search-by-country/estonia/single/s/res-e/t/promotion/aid/premium-tariff-1/lastp/123/ 112 Buchmann M. (2017). The German Electricity market in 2016: more gas, renewables stabule, higher emissions, higher tariffs. https://energypost.eu/the-german-electricity-market-in-2016-more-gas-renewables-stable-higher-emissions-higher-tariffs/ 113 Informatīvais ziņojums "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019.gada 10.janvāra lēmuma" (2019). http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40468933&mode=mk&date=2019-01-29 114 Zinātniskās darbības likums, 33. pants.. 115 Augstskolu likums, 78. pants. 116 Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, XXI:sadaļa Enerģētika, 194. Pants. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=EN 117 J. Ozoliņš. Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības politika un Latvijas iespējas. Krāj. A Sprūds (red.). Pētījums "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru". 2010. 70-92.lpp. http://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-energetikas-politika-cela-uz-ilgtspejigu-un-caurspidigu-energetikas-sektoru-69