6. Article

Par nodarīto kaitējumu un tiesībaizsardzības institūciju rīcību 6.1. Kāds ir kopējais Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju nodarītais kaitējums Latvijas tautsaimniecībai? Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav iespējams aprēķināt, jo obligātās iepirkumu komponente turpina pastāvēt joprojām. Turpinās dažādas tiesvedības, ir indikācijas par jaunām tiesvedībām, turpinās izmeklēšana kriminālprocesos, kā rezultātā kopējais noradītā kaitējuma aprēķins uz šo brīdi nav precīzi veicams. 6.2. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības? Tiesībsargājošās institūcijas ir rīkojušās, tiklīdz saņemts signāls. Komisijai neradās šaubas par to, ka Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības. Komisija norāda, ka izmeklēšana uzsāktajās lietās turpinās, Ekonomikas ministrija un AS "Sadales tīkls" cieši sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. Tāpat, gan Ekonomikas ministrija gan AS "Sadales tīkls" pašas ir iesniegušas pieteikumus tiesībsargājošajām institūcijām sakarā ar aizdomām par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pēc AS "Sadales tīkls" iesnieguma ierosinātā krimināllieta jau ir nodota tiesā iztiesāšanai. 6.3. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu, vai amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei un Latvijas tautsaimniecības interesēm, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu: 6.3.1. nav tieši vai netieši guvušas personīgu labumu no šādas rīcības (bezdarbības); Tādas personas vēl nav identificētas. Šāda informācija nav Komisijas rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas kompetence. 6.3.2. atbalsta saņēmēji nav prettiesiski tieši vai netieši ietekmējuši vai motivējuši? Pašlaik tādu ziņu nav. Šāda informācija nav Komisijas rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas kompetence. 6.4. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu (apstiprinātu vai noliegtu), vai Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju iemesls nav saistīts ar koruptīvām darbībām? Ar šo jautājumu Latvijas Republikas Saeima jau ir pēc būtības noteikusi, ka pastāvošā valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā ir neatbilstoša Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām. a) 2018. gada pavasarī prokuratūrā, atbilstoši Prokuratūras likuma 16. panta otrās daļas pirmajam punktam, tika izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmei. Pārbaudes rezultātā, izmantojot Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, 2018. gada 19. aprīlī ģenerālprokurors Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 105. panta otrajam teikumam. Konkrēti, par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmei, kurā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, bet īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, tika lūgts atzīt Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta piektajā daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā, 30. panta trešajā daļā, 30.2 panta trešajā daļā, pārejas noteikumu 53.punktā noteikto, ka publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji. Pieteikumā analizēts arī 2017. gada 24. aprīlī publicētais Eiropas Komisijas atzinums SA-43140 par Latvijas valsts atbalstu atjaunojamajai enerģijai un siltuma un elektroenerģijas ražošanai kopsakarā ar Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu lietā Nr. C-672/13, secinot, ka Komisijas vēlāks saskaņojums nepadara valsts atbalsta pasākumus par likumīgiem un nepiešķir ieinteresētajām personām tiesisko paļāvību, citastarp, ka atbalsts tiks turpināts. Ar Satversmes tiesas 4. kolēģijas 2018. gada 21. maija lēmumu pagarināts ģenerālprokurora pieteikuma izskatīšanas termiņš, atzīstot, ka nepieciešama pieteikuma juridiskā pamatojuma padziļināta analīze, dēļ kā pieteikums atzīstams par sarežģītu. Ar Satversmes tiesas 2018. gada 5. jūnija rīcības sēdes lēmumu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktu un vadoties no šā likuma 20. panta piektās daļas 3.punkta un 71.daļas, atteikts ierosināt lietu. Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu jānorāda pieteikuma juridiskais pamatojums. Saskaņā ar šā likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja pieteikums neatbilst likuma 18. panta prasībām, bet atbilstoši šā likuma 20. panta 71. daļai, ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis - kolēģijas loceklis - balso pret šādu kolēģijas nolēmumu, turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā. Saskaņā ar Satversmes tiesas reglamenta 60. punktu, ja tiesnesim ir motivēti iebildumi pret kolēģijā sagatavoto lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kolēģijas priekšsēdētājs par to informē tiesas priekšsēdētāju, kas sasauc rīcības sēdi pieteikuma izskatīšanai. Minētais dod pamatu secinājumam, ka tiesas kolēģijas viedoklis par atteikšanos ierosināt lietu, nav bijis vienbalsīgs. Atzīmējams arī, ka atbilstoši Satversmes tiesas reglamenta 58.punktam, gatavojot pieteikumu izskatīšanai, kolēģija vai tiesnesis, ja nepieciešams, var uzaicināt pieteikuma iesniedzēju sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt dokumentus, kā arī pieprasīt no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas, dokumentus un ziņas, kas nepieciešamas, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Lietas ierosināšanas stadijā prokuratūrai papildus informācija netika pieprasīta. b) Komisija pieturas pie viedokļa, ka Latvijas tiesību aizsardzības institūcijas var rīkoties un uzsākt kādas darbības korupcijas gadījumu izmeklēšanai tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats. Ņemot vērā minēto, lielākā aktivitāte notikusi tikai pēc 2017. gada skandāla, kurš nāca klajā pēc TV3 raidījuma "Nekā personīga" sižeta - proti pēc tam, kas tiesībsargājošās institūcijas ir uzzinājušas par šādiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tikšanās laikā ar Valsts policiju un, iepazīstoties ar komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem, komisija secināja, ka Valsts policijas institūcijas nav novilcinājušas izmeklēšanas procesu, kā arī visi procesi uzsākti savlaicīgi. Tāpat Komisija pēc savas iniciatīvas ir nosūtījusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Izmeklēšana par koruptīvām darbībām amatpersonu rīcībā notiek uzsākto kriminālprocesu ietvaros, kas saistīti ar pretlikumīgu labuma gūšanu no OIK shēmām. Tiešajās sarunās noskaidrojās, ka kriminālprocesus par vismaz 100 epizodēm izmeklē četri izmeklētāji, vairākos gadījumos nepieciešamas sarežģītas un dārgas ekspertīzes, kā arī tika skarta sen jau zināma un diskutēta tēma par kvalificētu policijas darbinieku izglītības sistēmu un komisija nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešams atjaunot Policijas akadēmiju, kas gatavotu speciālistus tikai darbam policijā ar noteiktu termiņu, kurā absolventam jāstrādā pēc specialitātes12; Valsts policijas priekšnieks I. Ķuzis informēja, ka visas lietas13 ir apvienotas vienā pārvaldē - atrodas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē. Lietas ir sadalītas trīs lielos blokos: