12. Article

J. Pīlāts lūdz apturēt Kurzemes apgabaltiesas 2018. gada 18. maija sprieduma lietā Nr. C04323709 (turpmāk - Kurzemes apgabaltiesas spriedums) izpildi līdz Satversmes tiesas spriedumam izskatāmajā lietā. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piektā daļa noteic, ka konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi. Minētās tiesību normas mērķis visupirms ir novērst iespēju, ka personas, kuras neapmierina nolēmums attiecīgajā civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā, izmantotu konstitucionālo sūdzību kā sprieduma izpildes novilcināšanas līdzekli (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. augusta rīcības sēdes lēmumu lietās Nr. 2005‑12‑03 un Nr. 2005‑20‑01). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nolēmuma izpildes apturēšana uzskatāma par ārkārtēju tiesas procesa līdzekli, kas piemērojams vienīgi svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, lai nodrošinātu personas tiesību aizsardzību tādos gadījumos, kad nolēmuma izpilde attiecīgajā vispārējās jurisdikcijas tiesas lietā pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas nolēmuma izpildi vai radīt būtisku kaitējumu pieteikuma iesniedzējam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017‑10‑01 13. punktu). Tādējādi, lemjot par lūgumu apturēt tiesas nolēmuma izpildi, Satversmes tiesa izvērtē: 1) vai pieteikumā ir sniegts šāda lūguma pamatojums; 2) vai lietā pastāv tādi apstākļi, kuru dēļ nolēmuma izpilde pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas nolēmuma izpildi vai radīt pieteikuma iesniedzējam tādu būtisku kaitējumu, kas traucētu aizsargāt viņa pamattiesības Satversmes tiesā ierosinātās lietas ietvaros (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 19. jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. 2014-09-01 4. un 5. punktu un 2017. gada 28. novembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. 2017-23-01 6. punktu). J. Pīlāts jau savā konstitucionālajā sūdzībā lūdza apturēt Kurzemes apgabaltiesas sprieduma izpildi. Izvērtējusi šo lūgumu, Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 19. septembra lēmumā par lietas ierosināšanu to noraidīja. Satversmes tiesas 3. kolēģija secināja, ka nepastāv tādi apstākļi, kuru dēļ minētā sprieduma izpilde varētu radīt Pieteikuma iesniedzējam tādu būtisku kaitējumu, kas traucētu aizsargāt viņa pamattiesības Satversmes tiesā ierosinātās lietas ietvaros, un norādīja, ka tā nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Kurzemes apgabaltiesas sprieduma izpilde varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas nolēmuma izpildi. J. Pīlāta rakstveida viedoklī ietvertais lūgums par Kurzemes apgabaltiesas sprieduma izpildes apturēšanu ir pamatots ar tiem pašiem argumentiem, kas bija norādīti viņa konstitucionālajā sūdzībā. Papildus J. Pīlāts norādījis vienīgi to, ka lietas apstākļi esot mainījušies kopš brīža, kad tika izskatīts viņa sākotnējais lūgums, proti, Satversmes tiesa lietas sagatavošanas gaitā esot ieguvusi papildu informāciju, un atsevišķas pieaicinātās personas uzskatot, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmei. Tas, ka Satversmes tiesa lietas sagatavošanas laikā ir pieprasījusi pieaicināto personu viedokļus un pieprasījusi lietas objektīvai un vispusīgai izskatīšanai nepieciešamo informāciju, nenozīmē, ka būtu mainījušies tie apstākļi, kas var būt par pamatu sprieduma izpildes apturēšanai atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piektajai daļai. Tādējādi Satversmes tiesai nav pamata izdarīt citādus secinājumus nekā tie, ko sakarā ar J. Pīlāta iepriekš izteikto lūgumu jau bija izdarījusi Satversmes tiesas 3. kolēģija. Līdz ar to J. Pīlāta lūgums par Kurzemes apgabaltiesas sprieduma izpildes apturēšanu ir noraidāms.