13. Article

Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētā norma ir piemērojama vairākiem atšķirīgiem Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes lēmumu veidiem. Proti, saskaņā ar apstrīdēto normu rezolūcijas veidā, ievērojot Civilprocesa likuma 229. panta otrās daļas noteikumus, var sastādīt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā, kā arī par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību. Izskatot lietu, kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai jāņem vērā Satversmes tiesas likuma prasības un jāizvērtē apstrīdētās normas satversmība tiktāl, ciktāl tas nepieciešams konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai. Tāpat tiesai ir jāievēro vienlīdzības princips un jāvērtē visu to personu situācija, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēju. Ja konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētā tiesību norma ir piemērojama vairākām atšķirīgām situācijām, Satversmes tiesai jāprecizē, ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā Nr. 2014‑02‑01 9. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikumu iesniedzēji pārsūdzējuši civillietās pieņemtus spriedumus kasācijas kārtībā. Lēmumi par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību pēc Pieteikumu iesniedzēju kasācijas sūdzībām tika sastādīti, nenorādot tajos motivāciju (sk. lietas materiālu 1. sēj. 33. lp., 2. sēj. 136. lp., 3. sēj. 43. un 129.-130. lp., 4. sēj. 95.-98. lp., 5. sēj. 88. lp., 6. sēj. 111.-114. lp. un 7. sēj. 20.-21. lp.). Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo rezolūcijas veidā sastādīti lēmumi par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību nesaturot motivāciju un tādēļ ne kasācijas sūdzības iesniedzēji, ne sabiedrība kopumā nevarot noskaidrot tiesnešu kolēģiju argumentus, uz kuru pamata tās pieņēmušas šādus lēmumus. Tātad Pieteikumu iesniedzēji izsaka iebildumus vienīgi pret to, ka saskaņā ar apstrīdēto normu rezolūcijas veidā var tikt sastādīts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar to izskatāmajā lietā apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 92. panta pirmajam teikumam vērtējama tiktāl, ciktāl apstrīdētā norma attiecas uz lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību.