15. Article

Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā sastādīta tiesas vai tiesneša lēmuma saturu nosaka Civilprocesa likuma 230. pants, kura pirmā daļa paredz, ka lēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas. Atbilstoši šā panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai lēmuma ievaddaļā norāda lēmuma pieņemšanas laiku un vietu, tiesas nosaukumu un sastāvu, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu, aprakstošajā daļā - jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums, bet motīvu daļā - konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas vai tiesneša secinājumi un argumenti, kā arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies. Savukārt lēmuma rezolutīvā daļa atbilstoši šā panta piektajai daļai ietver tiesas vai tiesneša nolēmumu, proti, izlemjamā jautājuma risinājumu, kā arī lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus. Saskaņā ar apstrīdēto normu tiesnešu kolēģija savas rīcības brīvības ietvaros var lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot Civilprocesa likuma 229. panta otrās daļas noteikumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 229. panta otrās daļas trešajam teikumam lēmumā, kas tiek sastādīts rezolūcijas veidā, norāda tā pieņemšanas laiku un vietu, tiesas nosaukumu un sastāvu, kā arī tiesas vai tiesneša nolēmumu jeb izlemjamā jautājuma risinājumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši pamatojuma principam ikvienam tiesas vai tiesneša nolēmumam jāietver arī nolēmuma tiesiskais pamats. Tādēļ Civilprocesa likuma 229. panta otrās daļas trešais teikums kopsakarā ar 230. panta pirmo daļu ir interpretējams atbilstoši pamatojuma principam tādējādi, ka rezolūcijas veidā sastādīts tiesas vai tiesneša lēmums satur ne tikai tiesas vai tiesneša izraudzīto jautājuma risinājumu, bet arī tā tiesisko pamatu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 229. panta otrās daļas trešajam teikumam kopsakarā ar šā likuma 230. pantu rezolūcijas veidā sastādītā nolēmumā nav jānorāda tā motivācija. Tātad apstrīdētā norma paredz Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas tiesības sastādīt lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā, nenorādot tajā motivāciju. No informācijas, ko iesniegusi Augstākā tiesa, izriet, ka, pēc Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu ieskata, par rezolūcijas veidā sastādītu lēmumu uzskatāms tikai tāds lēmums, kas noformēts kā uzraksts uz cita dokumenta (sk. lietas materiālu 2. sēj. 47. lp.). Arī pieaicinātā persona R. Gulbis pauž līdzīgu viedokli (sk. lietas materiālu 2. sēj. 58. lp.). Taču Civilprocesa likuma 229. panta otrās daļas trešais teikums vienīgi noteic rezolūcijas veidā sastādīta lēmuma saturu un no tā neizriet prasība obligāti noformēt šādu lēmumu kā uzrakstu uz cita dokumenta. Šā vienkāršotā lēmuma veida mērķis ir atslogot tā sastādītāju, jo lēmuma motivācijas formulēšana rakstveidā prasa papildu laiku un darbu. Tādēļ, vērtējot, vai lēmums ir sastādīts rezolūcijas veidā atbilstoši Civilprocesa likuma 229. panta otrās daļas trešajam teikumam, izšķiroša nozīme ir tam, vai lēmums satur tā pieņemšanas motivāciju. Ja vien tiesību normas tieši neparedz tiesas vai tiesneša pienākumu rezolūcijas veidā sastādītu lēmumu noformēt kā uzrakstu uz cita dokumenta vai kā atsevišķu dokumentu, izšķiršanās par tā noformēšanu ir tiesību normu piemērošanas jautājums. No Augstākās tiesas sniegtās informācijas arī izriet, ka Augstākās tiesas Civillietu departamenta praksē lēmumus par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību mēdz sastādīt motivēta lēmuma veidā gadījumos, kad nav pamata kasācijas tiesvedības ierosināšanai, bet tiesnešu kolēģija tomēr saskata nepieciešamību sniegt vērtējumu par konkrētiem tiesību jautājumiem (sk. lietas materiālu 2. sēj. 47.-48. lp.). Taču atbilstoši apstrīdētajai normai lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību var tikt sastādīts arī nemotivēta lēmuma veidā. Līdz ar to, lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajam pamatojuma principam, Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai pamatojuma principam atbilst tāds tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram tiesnešu kolēģija savas rīcības brīvības ietvaros var sastādīt lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā, arī nenorādot tā motivāciju.