3. Article

Pieteikumu iesniedzēji - Sandra Pīlāte, Jānis Pīlāts, SIA "Aģentūra FREYJA", AS "Pilsētas zemes dienests", SIA "Enerģētiķis", SIA "Spilbridge & Partners", AS "Latzemes aktīvi" un SIA "Jaunciema piekraste" (turpmāk - Pieteikumu iesniedzēji) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam teikumam, ciktāl tā ļauj sastādīt lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību rezolūcijas veidā. Pieteikumu iesniedzēji kā lietas dalībnieki pārsūdzējuši civillietās pieņemtos spriedumus kasācijas kārtībā. Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas atteikušās ierosināt kasācijas tiesvedību pēc viņu kasācijas sūdzībām. Tiesnešu kolēģiju rīcības sēžu lēmumi par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību tika sastādīti, šajos lēmumos nenorādot to motivāciju. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka no Satversmes 92. panta pirmā teikuma izriet personas tiesības saņemt motivētu tiesas nolēmumu, bet apstrīdētā norma šīs tiesības viņiem pilnībā liedzot. Tādējādi ar apstrīdēto normu esot ierobežotas viņiem Satversmes 92. panta pirmajā teikumā paredzētās pamattiesības. Šis pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemtu tiesību normu, un tam esot leģitīms mērķis - kasācijas instances tiesas atslogošana, kas ļaujot tai ātrāk un efektīvāk izskatīt lietas un tādējādi nodrošināt citu personu tiesību aizsardzību. Taču šis pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs, jo tā leģitīmo mērķi varot sasniegt ar citiem, saudzējošākiem līdzekļiem, proti, nosakot tiesnešu kolēģijai pienākumu norādīt savā lēmumā vismaz galvenos tā pieņemšanas motīvus. Apstrīdētā norma ļaujot sastādīt rezolūcijas veidā dažādus lēmumus, kuriem esot atšķirīgi mērķi, raksturs un tiesiskās sekas. Gadījumā, kad kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, persona saņemšot motivētu tiesas spriedumu. Savukārt lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību liedzot personai pieeju kasācijas instances tiesai un esot galīgais nolēmums civillietā, un tā spēkā stāšanās brīdī stājoties spēkā arī pārsūdzētais tiesas spriedums. Ja šajā lēmumā nav norādīta tā pieņemšanai nepieciešamā motivācija, persona un arī sabiedrība kopumā nevarot noskaidrot tiesnešu kolēģijas argumentus un apsvērumus, tātad nevarot arī pārliecināties par to, ka iesniegtā kasācijas sūdzība ir pienācīgi izvērtēta un tiesnešu kolēģijas lēmums ir tiesisks un pamatots. Sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks par kaitējumu, kas tā rezultātā tiekot nodarīts personai, jo personai vajagot būt nodrošinātai pienācīgai iespējai noskaidrot, kādēļ kasācijas tiesvedība pēc kasācijas sūdzībā norādīto argumentu izvērtēšanas netika ierosināta. Turklāt esot jāņem vērā, ka likumā paredzēti arī citi līdzekļi tiesu noslodzes mazināšanai, piemēram, pienākums maksāt drošības naudu par kasācijas sūdzību, un arī šo līdzekļu mērķis esot novērst nepamatotu kasācijas sūdzību iesniegšanu. S. Pīlāte un J. Pīlāts papildus norāda: lai gan Augstākā tiesa ir kasācijas instances tiesa, kurā netiek pārbaudīti un vērtēti lietas faktiskie apstākļi, bet tiek skatīti tikai tiesību jautājumi, tas nenozīmējot, ka uz lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību nebūtu attiecināms no Satversmes 92. panta pirmā teikuma izrietošais pienākums šo lēmumu motivēt. Vispārīgu norādi uz likumā paredzēto pamatu atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību nevarot uzskatīt par lēmuma motivāciju. S. Pīlāte un J. Pīlāts uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo tiesnešu kolēģijas motīvu atspoguļošana lēmumā esot tehnisks jautājums, kas nevarot radīt būtisku slodzi. Pēc S. Pīlātes un J. Pīlāta ieskata, vēl viens alternatīvs līdzeklis šā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai būtu tāds regulējums, kas ļautu pārbaudīt tiesnešu kolēģijas pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Savukārt SIA "Spilbridge & Partners" norāda, ka uz apstrīdēto normu esot attiecināmi Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedumā lietā Nr. 2017‑23‑01 (turpmāk arī - lieta Nr. 2017-23-01) ietvertie secinājumi par pienākumu motivēt lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, jo civilprocesā šādam lēmumam esot tikpat būtiska ietekme uz civillietu. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem S. Pīlāte un J. Pīlāts iesniedza Satversmes tiesai rakstveida viedokļus, pievienojoties pieaicināto personu - tiesībsarga, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas un Mg. iur. M. Oša - sniegtajiem viedokļiem, bet iebilstot pret citu pieaicināto personu - Tieslietu ministrijas un Dr. iur. R. Gulbja - viedokļiem un informāciju, ko izskatāmajā lietā sniegusi Augstākā tiesa, kā arī detalizētāk paskaidrojot atsevišķus savos pieteikumos ietvertos argumentus. Turklāt J. Pīlāts savā rakstveida viedoklī izteicis procesuālus lūgumus.