7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Atbilstoši Satversmes 92. panta pirmajam teikumam valstij esot jānodrošina personas tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu, tai skaitā kasācijas instances tiesā. Lietā Nr. 2017-23-01 Satversmes tiesa jau esot atzinusi par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam tādu tiesisko regulējumu, kas ļāva lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā nenorādīt tā motivāciju. Satversmes tiesas secinājumi minētajā lietā esot attiecināmi arī uz izskatāmo lietu, jo gan civilprocesā, gan kriminālprocesā kasācijas instances tiesai esot vienāda loma un funkcijas, kas vērstas arī uz sabiedrības ieinteresētību vienveidīgas un paredzamas tiesu prakses pastāvēšanā. Turklāt arī civiltiesisks strīds varot izraisīt nozīmīgas tiesiski sociālas sekas kādam no civillietas dalībniekiem. Esot svarīgi, lai civillietās, tāpat kā krimināllietās, tiktu nodrošinātas personu tiesības tikt uzklausītām, ko citstarp nodrošinot tiesības saņemt motivētu tiesas nolēmumu. Neesot nozīmes tam, ka apstrīdētā norma neparedz tiesnešu kolēģijas pienākumu vienmēr sastādīt lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību rezolūcijas veidā, jo Satversmes tiesa lietā Nr. 2017‑23‑01 atzinusi, ka atšķirīga prakse šajā jomā nerada pārliecību par tiesas objektivitāti un nav vēlama demokrātiskā tiesiskā valstī. Tiesnešu kolēģijas vispārīgu norādi uz Civilprocesa likuma normu, uz kuras pamata atteikta kasācijas tiesvedības ierosināšana, nevarot uzskatīt par lēmuma motivāciju, un šāds lēmums varot aizskart personas tiesības tikt uzklausītai. Motivēta nolēmuma sastādīšana esot svarīga arī tādēļ, ka tā dodot iespēju tiesnešu kolēģijai atkārtoti pārskatīt savus argumentus un novērst kļūdas sākotnējā argumentācijā, iespējams, nonākot pie atšķirīgiem secinājumiem. Izvērtējot apstrīdētās normas satversmību un šai nolūkā izmantojot pamattiesību ierobežojuma testu, esot atzīstams, ka šajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - tiesu noslogotības mazināšana, darba efektivitātes veicināšana un lietas izskatīšana saprātīgā termiņā. Tomēr šis pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs. Augstākās tiesas Civillietu departaments neesot noslogots tik lielā mērā, lai apstrīdētā norma būtu nepieciešama. Turklāt Civilprocesa likumā jau esot paredzēti nepamatotu kasācijas sūdzību atsijāšanas mehānismi. Motivēta lēmuma sastādīšana neprasot no tiesnešu kolēģijas pārmērīgu resursu ieguldījumu. Tādēļ šis pamattiesību ierobežojums neesot nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, ļaujot lietas dalībniekiem lūgt motivēta lēmuma sastādīšanu vai ieviešot pilnīgu advokātu procesu kasācijas instances tiesā.