12. Article

Pieaicinātā persona - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija - norāda, ka energoapgādes komersantam faktiski neesot tehnisku iespēju ne konstatēt, ne samazināt zaudējumus, kas var rasties apstrīdētajā likuma normā minētā pārkāpuma gadījumā. Būtiskākais apstāklis, kas faktiski nedodot energoapgādes komersantam iespēju konstatēt faktisko zaudējumu apmēru iepriekš minētajos gadījumos, esot tas, ka energoapgādes komersantam nav iespēju konstatēt, kāds dabasgāzes daudzums ir saņemts konkrētā ēkā vai dzīvoklī no brīža, kad noticis pārkāpums. Energoapgādes komersantam formāli esot tiesības pārtraukt dabasgāzes piegādi lietotāja objektam, ja lietotājs nenodrošina energoapgādes komersantam iespēju uzraudzīt lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas darbību un dabasgāzes skaitītāja darbību. Tomēr šādas tiesības energoapgādes komersants faktiski varot izmantot tikai tad, ja lietotājs tam nodrošina iespēju piekļūt noslēgierīcei, kuru aizverot dabasgāzes piegāde konkrētam objektam tiek pārtraukta, vai tad, ja noslēgierīce neatrodas attiecīgajam lietotājam piederošā īpašumā. Diferencēto patēriņa normu noteikšanas pamatmērķis esot nodrošināt to, ka dabasgāzes lietotāju maksājumi par dabasgāzi ilgtermiņā iespējami tuvu atbilst faktiski izlietotajam dabasgāzes daudzumam arī tajos gadījumos, kad energoapgādes komersantam ilgstoši nav iespēju iegūt informāciju par konkrētajā objektā faktiski izlietotās dabasgāzes daudzumu un pārtraukt dabasgāzes piegādi šādam objektam. Lai gan diferencētās patēriņa normas esot iespējams noteikt pēc dažādām metodikām, tikai energoapgādes komersanta rīcībā esot informācija par lietotāju objektos izlietotās dabasgāzes daudzumu. Tāpēc pat tad, ja diferencētās patēriņa normas tiktu noteiktas ar valsts institūcijas izdotu normatīvo aktu vai administratīvo aktu, būtu pamatoti to noteikšanā ņemt vērā arī energoapgādes komersanta rīcībā esošo informāciju par lietotāju objektos izlietotās dabasgāzes daudzumu.