15. Article

Pieaicinātā persona - AS "Latvijas Gāze" - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei. Dabasgāzes patēriņa apjoma uzskaites rādītāju samazināšana vai panākta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas vienmēr esot saistīta ar nesankcionētu iejaukšanos dabasgāzes apgādes sistēmā un varot izraisīt dabasgāzes noplūdi vai sprādzienu. Apstrīdētās normas nodrošinot citu cilvēku dzīvības, veselības, mantas un visas sabiedrības drošības aizsardzību. Tāpat apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ar tajā paredzēto kompensējošo aspektu esot vērsts uz to, lai sadales sistēmas uzturētājam tiktu kompensēti izdevumi par darbiem, kas veikti pārkāpumu atklāšanai un novēršanai, un lai šie izdevumi ar tiem saistīta tarifu palielinājuma rezultātā nebūtu jāsedz godprātīgajiem enerģijas lietotājiem. Tādējādi apstrīdētās normas nodrošinot sadales sistēmas uzturētāja un godprātīgo dabasgāzes lietotāju īpašuma tiesību aizsardzību. AS "Latvijas Gāze" pēc būtības norāda, ka apstrīdētās normas ir piemērotas minēto mērķu sasniegšanai un šos mērķus nav iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Kompensācija atlīdzinot energoapgādes komersantam neuzskaitītās, bet patērētās dabasgāzes iztrūkumu un kalpojot ekonomiskās ekvivalences nodrošināšanai. Tas, ka par dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība un administratīvā atbildība, pats par sevi pierādot to, ka jebkura iejaukšanās dabasgāzes sadales sistēmās vai uzskaites iekārtās ir nozīmīgs un būtisks pārkāpums, bet neesot tādas izmeklēšanas iestādes, kura pastāvīgi un regulāri atklātu šādus pārkāpumus. Formāla krimināltiesībās vai administratīvajās tiesībās pastāvoša atbildība apstākļos, kad nav tādu institūciju, kuru kompetence un kapacitāte būtu pietiekama, lai tās spētu uzraudzīt, kā enerģijas lietotāji apietas ar sadales sistēmas vai uzskaites mēriekārtām, nevarot kalpot par apstrīdētajām normām alternatīvu līdzekli. Normatīvajos aktos faktiski neesot iespējams iekļaut visu jēdzienu izsmeļošu skaidrojumu un visus lielumus, sevišķi enerģētikas un dabasgāzes nozarē. Dabasgāzes nozare esot tehniski sarežģīta, un tajā regulējamo jautājumu apjoms esot ļoti liels. Gan likumdevējam, gan Ministru kabinetam neesot ne iespējams, ne nepieciešams izskaidrot katru normatīvajos aktos izmantoto jēdzienu un lielumu. Tā kā patēriņa normas būtībā nosakot izlietotās dabasgāzes daudzumu, Ministru kabinets būtu pārkāpis pilnvarojuma robežas tieši tādā gadījumā, ja pats būtu noteicis šo normu lielumu, jo tas jau attiecas nevis uz patēriņa noteikšanas procedūru jeb kārtību, bet gan uz pašu rezultātu. Likums neliedzot Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, atsaukties uz zinātniskiem pētījumiem vai kādu citu informācijas avotu.