17. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr. iur. Jānis Kārkliņš - norāda, ka apstrīdētā likuma norma un Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punkts neatbilst Satversmes 105. pantam, bet 87. punkts atbilst Satversmes 64. un 105. pantam. Ar vārdu "kompensācija" Noteikumu Nr. 1048 56. punktā esot domāts jēdziens "līgumsods". Līgumsoda par saistību neizpildi vispār mērķis esot nodrošināties pret zaudējumiem tādos saistību pārkāpšanas gadījumos, kuros zaudējumu esību nereti ir grūti pierādīt, lai gan ir skaidrs, ka tādi ir nodarīti vai var tikt nodarīti. Arī konkrētajā gadījumā Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punktā minētā līgumsoda mērķis esot nodrošināties pret zaudējumiem. Apstrīdētā likuma norma savu mērķi - pasargāt lietotājus no dominējošā stāvoklī esošiem energoapgādes komersantiem - nesasniedzot, bet, tieši otrādi, kaitējot lietotājiem. Ja leģitīmais mērķis būtu tāds, uz kādu norāda Saeima un Ministru kabinets, tad apstrīdētajās normās vajadzētu būt noteiktai nevis fiksētai summai, bet gan maksimālajai kompensācijas (līgumsoda) apmēra robežai, dodot tiesām tiesības katrā individuālā gadījumā izvērtēt prasītās kompensācijas apmēru un tā samērīgumu. Tādējādi neatbilstot patiesībai Saeimas atbildes rakstā ietvertais apgalvojums, ka personai tiek nodrošinātas tiesības sevi aizstāvēt neatkarīgā tiesas procesā, kurā lieta tiek izskatīta pēc būtības. Līgumsoda kā soda institūta noliegšana esot saistīta ar privāttiesību uzdevumu, bet privāttiesībām neesot raksturīga sodīšanas funkcija. Tā esot sastopama publisko tiesību jomā, kur sodam esot audzināšanas un brīdināšanas funkcija, t. i., mērķis aizsargāt svarīgas sabiedriskās intereses. Privāto tiesību jomā sabiedriskajām interesēm pārsvarā neesot izšķirošas nozīmes - privāttiesības tās ietekmējot tikai tiktāl, ciktāl tiek pārkāptas imperatīvās privāttiesību normas. Tā kā sodam vajagot būt samērīgam un objektīvam, publiskajās tiesībās sodu piemērojot amatpersona, kura nav ieinteresēta, ir objektīva un izvērtē visus apstākļus, rūpējoties par to, lai piemērotais sods būtu samērīgs un taisnīgs. Šo soda piemērošanas objektivitāti nodrošinot citstarp tas apstāklis, ka soda piemērotājs pats nesaņem piespriesto soda naudu. Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punkts izslēdzot iepriekš minēto līgumsoda apmēra vērtēšanas aspektu, tādējādi nenovēršot situācijas, kad līgumsoda apmērs nav samērīgs, un tāpēc nevar tikt uzskatīts par spēkā esošu. Noteikumu Nr. 1048 87. punkts attiecoties uz zaudējumu apmēra aprēķinu, ko tiesas katrā individuālajā gadījumā varot izvērtēt. Pat ja šādas normas Noteikumos Nr. 1048 nebūtu, komersants, vēršoties tiesā, minēto aprēķinu būtu veicis un iesniegtu, bet tiesa to vērtētu. Jautājums par patieso dabasgāzes patēriņu esot fakta jautājums, un tiesai tas esot jāpārbauda. Minētā norma neatbrīvojot tiesu no šādas pārbaudes veikšanas.