26. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014‑36‑01 18. punktu). Pienākums norādīt un pamatot pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008‑36‑01 12. punktu). Saeima norāda, ka apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku - mājsaimniecības lietotāju - tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Mājsaimniecības lietotāju aizsardzība izpaužoties tā, ka tiek ierobežots līgumisko sankciju apmērs monopolstāvoklī esošam energoapgādes komersantam, savukārt sabiedrības labklājība tiekot aizsargāta, nodrošinot nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 131. lp.). Tomēr citu lietas dalībnieku un pieaicināto personu viedokļi par apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi ir atšķirīgi. Apstrīdētā likuma norma bija ietverta likumā "Grozījumi Enerģētikas likumā", kuru Saeima pieņēma 2008. gada 5. jūnijā. Apstrīdētajai likuma normai saturiski līdzīga norma sākotnēji bija iekļauta likumprojektā Nr. 646/Lp9. Proti, minētā likumprojekta 6. pants paredzēja papildināt Enerģētikas likumu ar 42.3 pantu, kura pirmā daļa pēc būtības noteiktu: ja energoapgādes komersants konstatē dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu, tas uz īpaša aprēķina pamata nosaka nelikumīgi izlietotās dabasgāzes daudzumu. Turklāt energoapgādes komersants var aprēķināt līgumsodu, reizinot aprēķināto dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu divkāršā apmērā. Tādējādi kā minētajā likumprojektā sākotnēji paredzētajā tiesību normā, tā arī apstrīdētajā likuma normā bija ietverts mājsaimniecības lietotāja pienākumus dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi, kā arī veikt obligātu maksājumu - līgumsodu vai kompensāciju. Likumprojekta Nr. 646/Lp9 6. pantā paredzētā Enerģētikas likuma 42.3 panta mērķis bija nodrošināt energoapgādes sistēmas efektīvu un operatīvu darbību, kā arī aizsargāt enerģijas lietotājus, neļaujot monopolstāvoklī esošiem energoapgādes komersantiem piemērot nepamatotus atšķirīgus līgumu nosacījumus dažādiem enerģijas lietotājiem (sk. 2008. gada 28. februārī 9. Saeimā iesniegtā likumprojekta Nr. 646/Lp9 "Grozījumi Enerģētikas likumā" anotāciju). Likumprojekta Nr. 646/Lp9 6. pantā paredzētā Enerģētikas likuma 42.3 panta un apstrīdētās likuma normas redakciju līdzības dēļ šie mērķi ir attiecināmi arī uz apstrīdēto likuma normu. Tādējādi mājsaimniecības lietotāja tiesību uz īpašumu ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēs, lai novērstu energoapgādes sistēmas kā sabiedriski nozīmīga pakalpojuma sniegšanas priekšnoteikuma funkcionēšanas traucējumus, kā arī nodrošinātu mājsaimniecības lietotāju tiesību aizsardzību, veicinot pušu vienlīdzību mājsaimniecības lietotāja un monopolstāvoklī esoša energoapgādes komersanta tiesiskajās attiecībās. Līdz ar to apstrīdētajā likuma normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.