28. Article

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2011‑02‑01 15. punktu). A. Petrovs uzskata, ka apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķi - aizsargāt mājsaimniecības lietotāju - ar likumdevēja izraudzītajiem līdzekļiem nevarot sasniegt, taču ar tiem varot sasniegt citu mērķi - sodīt mājsaimniecības lietotāju (sk. A. Petrova pieteikumu lietas materiālu 1. sēj. 17.-18. lp.). Augstākā tiesa norāda, ka civiltiesiskas sankcijas noteikšana sasniedz mērķi disciplinēt mājsaimniecības lietotāju un var novērst mājsaimniecības lietotāja iejaukšanos dabasgāzes patēriņa uzskaitē, tādējādi sekmējot sabiedrības drošības aizsardzību (sk. Augstākās tiesas pieteikumus lietas materiālu 13. sēj. 69. un 114.-115. lp.). Savukārt Saeima norāda, ka tās izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Pienākums maksāt kompensāciju energoapgādes komersantam nodrošinot tam gan zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar faktiski izlietoto dabasgāzi, gan kompensāciju par līguma vai Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 133. lp.). 28.1. Dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā, kad mājsaimniecības lietotājs prettiesiski iejaucies dabasgāzes patēriņa skaitītāja darbībā, patērētās dabasgāzes daudzumu un energoapgādes komersanta iespējamo zaudējumu apmēru faktiski neesot iespējams noteikt. Tas saistīts ar to, ka atkarībā no dabasgāzes objekta būvniecības tiesiskā regulējuma laikā, kad konkrēti objekti pieslēgti dabasgāzes sistēmai, dabasgāzes skaitītāji varēja būt uzstādīti gan lietotājam piederošā īpašumā, gan ārpus tā (sk. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas materiālu 13. sēj. 29. lp.). Mājsaimniecības lietotājam ir pienākums nodrošināt sistēmas operatora pilnvaroto pārstāvju netraucētu piekļūšanu lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām, norēķinu uzskaites mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem (sk. Noteikumu Nr. 1048 36.4. apakšpunktu, 78. un 79. punktu). Tomēr sociālajā realitātē mājsaimniecības lietotāji, kas pārkāpuši dabasgāzes lietošanas noteikumus, var būt ieinteresēti šo pienākumu nepildīt, lai varētu dabasgāzi patērēt bez maksas pēc iespējas ilgāk (sk. arī AS "Gaso" viedokli lietas materiālu 12. sēj. 65. lp.). Ja mājsaimniecības lietotājs šo pienākumu nepilda, energoapgādes komersantam ir tiesības pārtraukt dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotāja objektam (sk. Noteikumu Nr. 1048 40.5. un 93.2. apakšpunktu, kā arī 80. punktu). Tomēr energoapgādes komersants šīs tiesības var izmantot tikai tad, ja lietotājs tam nodrošina iespēju piekļūt noslēgierīcei, kuru aizverot dabasgāzes piegāde konkrētam lietotājam tiek pārtraukta, vai arī noslēgierīce neatrodas attiecīgajam lietotājam piederošā īpašumā (sk. arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas materiālu 13. sēj. 30. lp.). Apstrīdētajā likuma normā noteiktais pienākums samaksāt par izlietoto dabasgāzi nodrošina energoapgādes komersantam atlīdzību par mājsaimniecības lietotājam piegādāto dabasgāzi arī tad, ja tās faktiskā daudzuma noteikšana ir apgrūtināta. Šāds tiesiskais regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, ļaujot energoapgādes komersantam par piegādāto dabasgāzi saņemto atlīdzību izmantot energoapgādes sistēmas kā sabiedriski nozīmīga pakalpojuma sniegšanas priekšnoteikuma uzturēšanai, tostarp kvalitātes un drošuma prasību ievērošanai. Tādējādi šis pienākums ir piemērots līdzeklis mājsaimniecības lietotāja tiesību aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai. 28.2. Papildus pienākumam samaksāt par izlietoto dabasgāzi likumdevējs mājsaimniecības lietotājam dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā noteicis pienākumu samaksāt energoapgādes komersantam kompensāciju. Kompensācija pēc tās juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam. Ja tiesību normā kā kompensācija tiek definēta konstanta summa, ko aprēķina pēc formulas, tad tie nav zaudējumi, jo zaudējumi ir katra konkrētā pārkāpuma gadījumā individuāli vērtējams un nosakāms kaitējums. Pretējā gadījumā ikviena līguma slēdzēji varētu apiet līgumsoda apmēra ierobežojumus, lietojot jēdzienu "kompensācija" jēdziena "līgumsods" vietā (sk. arī Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Patērētāju tiesību aizsardzības centra viedokļus lietas materiālu 2. sēj. 29. lp. un 13. sēj. 17. lp.). Proti, kompensācija ir līdzeklis dabasgāzes lietošanas noteikumos un līgumā par dabasgāzes piegādi noteikto mājsaimniecības lietotāja saistību pastiprināšanai. Kompensācija kā mājsaimniecības lietotāja saistību pastiprināšanas līdzeklis motivē mājsaimniecības lietotāju ievērot dabasgāzes lietošanas noteikumus un līgumu par dabasgāzes piegādi un sekmē dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu prevenciju, tādējādi veicinot kvalitatīvu un drošu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Kompensācijas apmēra ierobežošana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veicina mājsaimniecības lietotāju aizsardzību tiesiskajās attiecībās ar monopolstāvoklī esošu energoapgādes komersantu, lai tas nevarētu noteikt nesamērīgus līguma par dabasgāzes piegādi noteikumus. Tādējādi arī apstrīdētajā likuma normā ietvertais mājsaimniecības lietotāja pienākums maksāt kompensāciju ir piemērots līdzeklis mājsaimniecības lietotāju tiesību aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai. Līdz ar to likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.