4. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Aleksejs Petrovs - un akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk - AS "Latvijas Gāze") 2005. gada 20. aprīlī noslēguši līgumu par dabasgāzes piegādi A. Petrovam piederošā nekustamajā īpašumā, kurā tajā pašā dienā uzstādīts dabasgāzes patēriņa skaitītājs un uzsākta dabasgāzes piegāde. Minēto tiesisko attiecību laikā AS "Latvijas Gāze" veikusi šā skaitītāja demontāžu un jauna skaitītāja uzstādīšanu. AS "Latvijas Gāze" esot konstatējusi skrāpējumus uz demontētā skaitītāja un norādījusi, ka tas ir sabojāts un ir veiktas mērķtiecīgas darbības nolūkā iejaukties skaitīšanas ierīces darbībā. AS "Latvijas Gāze" citstarp uz apstrīdētās likuma normas un Noteikumu Nr. 1048 56., 58. un 87. punkta (turpmāk - apstrīdētās noteikumu normas, bet apstrīdētā likuma norma un apstrīdētās noteikumu normas kopā - apstrīdētās normas) pamata pieprasījusi, lai A. Petrovs samaksā par izlietoto dabasgāzi, kā arī samaksā kompensāciju, un cēlusi pret viņu attiecīgu prasību tiesā. Minētā prasība esot apmierināta, un spriedums stājies spēkā. 4.1. A. Petrovs uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. pantam, bet Noteikumu Nr. 1048 87. punkts - arī Satversmes 64. pantam. Apstrīdētajā likuma normā un Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punktā ietvertajam pienākumam maksāt kompensāciju, kā arī no apstrīdētās likuma normas un Noteikumu Nr. 1048 87. punkta izrietošajam pienākumam samaksāt par patērēto dabasgāzi atbilstoši energoapgādes komersanta noteiktajām diferencētajām patēriņa normām esot mantisks raksturs, šie pienākumi samazinot dabasgāzes lietotāja īpašumu un tādējādi ierobežojot dabasgāzes lietotājam Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. 4.2. A. Petrovam Satversmes 105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu ierobežojums esot noteikts ar likumu, ciktāl to paredz apstrīdētā likuma norma un Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punkts. Savukārt Noteikumu Nr. 1048 87. punkts esot izdots ārpus likumdevēja pilnvarojuma robežām. Proti, šī norma "pārdeleģējot" sistēmas operatoram apstiprināt kārtību, kādā veicami norēķini par faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu, nosakot diferencētās patēriņa normas. Turklāt apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam neesot leģitīma mērķa. 4.3. Pat tad, ja apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam būtu leģitīms mērķis, šis ierobežojums neatbilstot samērīguma principam. Proti, leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Lietderīgāk un taisnīgāk būtu noteikt, ka pārkāpuma gadījumā enerģijas lietotājs maksā sistēmas operatoram līgumsodu saskaņā ar vispārīgām Civillikuma normām. Turklāt līdztekus civiltiesiska rakstura sodošiem līdzekļiem pastāvot kriminālsodi un administratīvie sodi, kas esot apstrīdētajām normām alternatīvi līdzekļi un ļaujot pārkāpējus šajā jomā efektīvi sodīt. Atšķirībā no apstrīdētajām normām Krimināllikumā jau ietvertais soda noteikšanas regulējums ļaujot ņemt vērā indivīda personību un subjektīvo attieksmi pret nodarījumu. Tāpat mūsdienās pastāvot apstrīdētajām normām alternatīvi tehniski risinājumi, kas ļaujot dabasgāzes piegādes komersantam veikt precīzu gāzes patēriņa uzskaiti. Arī energoapgādes komersanta pienākums regulāri apsekot un verificēt dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātus, kā arī izteikt brīdinājumu dabasgāzes lietotājam par konstatētā pārkāpuma sekām esot apstrīdētajām normām alternatīvi līdzekļi. Apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā dabasgāzes lietotājs veicot trīskāršu samaksu, kas aprēķināta nevis objektīvi apsverot konkrētajā gadījumā iespējami patērēto dabasgāzes daudzumu, bet gan pēc sistēmas operatora noteiktajām diferencētajām dabasgāzes patēriņa normām. Nekāds sabiedrības ieguvums no apstrīdēto normu piemērošanas neesot konstatējams, jo sabiedrības ieinteresētība normatīvo aktu ievērošanā tiekot nodrošināta jau ar kriminālsoda un administratīvā soda palīdzību. No pienākuma veikt tik lielus maksājumus mantisku labumu gūstot vienīgi dabasgāzes piegādes komersants. 4.4. Papildus A. Petrovs vērš uzmanību uz to, ka apstrīdētās normas nelabvēlīgas sekas radot nevis pārkāpējam, bet gan dabasgāzes lietotājam, ar kuru energoapgādes komersants ir noslēdzis līgumu. Atbilstoši apstrīdētajām normām noskaidrot personu, kura faktiski izdarījusi pārkāpumu, nemaz neesot nepieciešams. Turklāt faktiski dabasgāzes skaitītāju varot sabojāt ne vien trešās personas, piemēram, nekustamā īpašuma īrnieki vai strādnieki, kas veic remontdarbus, bet arī energoapgādes komersanta darbinieki, rīkojoties neuzmanīgi vai neprofesionāli.