10. Article

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas nenodrošina pietiekamu laiku aizstāvības sagatavošanai, sastādot kasācijas sūdzību īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos. Apstrīdētās normas nosaka termiņu, kādā kasācijas sūdzība iesniedzama tiesā. Tās ierobežo kasācijas sūdzības sastādīšanu laikā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 316. panta pirmajai daļai šis termiņš nav pagarināms. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 570. panta otro daļu kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa nokavējuma gadījumā sūdzība netiek pieņemta. Tādējādi apstrīdētās normas nosaka laiku aizstāvības sagatavošanai, sastādot kasācijas sūdzību īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka Satversmes 89. panta ietekmē Satversmes 92. panta pirmais teikums ir konkretizējams kopsakarā ar Konvencijas 6. pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑23‑01 12.1. punktu). Konvencijas 6. panta 1. punkta pirmais teikums paredz: "Ikvienam ir tiesības, nosakot [..] viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā." Savukārt tā paša panta 3. punkta "b" apakšpunkts noteic, ka "ikvienam, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir tiesības uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību". Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Konvencijas 6. panta 3. punkta "b" apakšpunktā nostiprinātās tiesības uz pietiekamu laiku savas aizstāvības sagatavošanai ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu veidojošajiem elementiem. Šādu tiesību garantēšanas nolūkā valstij ir jāatvēl apsūdzētajam pietiekams laiks un iespējas sagatavot aizstāvību kriminālprocesā, lai viņš varētu iesniegt tiesai nozīmīgus aizstāvības argumentus un tādējādi ietekmēt tiesvedības iznākumu (sal. sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 25. jūlija sprieduma lietā "Rook v. Germany", pieteikums Nr. 1586/15, 56. punktu). Pārbaudot, vai aizstāvības sagatavošanai atvēlētais laiks bijis pietiekams, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ņem vērā vairākus apstākļus, piemēram, lietas sarežģītību, lietas procesuālo stadiju, to, vai personai bija laiks iepriekš iepazīties ar lietas materiāliem, vai apsūdzētais pats īsteno aizstāvību vai arī tam ir advokāts, vai noteiktais termiņš un tiesas procesa norises datums bija paredzams (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1998. gada 9. jūnija sprieduma lietā "Twalib v. Greece", pieteikums Nr. 24294/94, 40.-43. punktu, 2011. gada 9. jūnija sprieduma lietā "Luchaninova v. Ukraine", pieteikums Nr. 16347/02, 64.-67. punktu, 2011. gada 28. jūnija sprieduma lietā "Miminoshvili v. Russia", pieteikums Nr. 20197/03, 141.-142. punktu un 2012. gada 10. jūlija sprieduma lietā "Gregačević v. Croatia", pieteikums Nr. 58331/09, 51. punktu). Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka pārsūdzības termiņu noteikšana nodrošina pienācīgu tiesu sistēmas administrēšanu un atbilstību tiesiskās drošības principam. Tiesiskā stabilitāte ir būtiska tiesiskās drošības principa sastāvdaļa, kas citstarp prasa ne vien noregulētu tiesvedības procesu, bet arī tiesiski noturīgu tā noslēgumu. Tādēļ arī procesuālajām darbībām kriminālprocesā nepieciešams atbilstošs un noteikts laiks (sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 13. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-23-03 11.1. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai apstrīdētās normas nodrošina personai pietiekamu laiku kasācijas sūdzības sastādīšanai īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos. Tādējādi Satversmes tiesa noskaidros, vai apstrīdētajās normās noteiktais kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos ir pietiekams tiesību uz aizstāvību izmantošanai, sastādot kasācijas sūdzību.