12. Article

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdēto normu satversmības izvērtējumā būtu jāvadās pēc citos procesuālajos likumos noteiktajiem kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 454. panta pirmo daļu kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 329. panta pirmajai daļai kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Kā jau Satversmes tiesa to vairākkārt norādījusi, savstarpēji salīdzinot dažādu tiesas procesu tiesisko regulējumu, neapšaubāmi būtu iespējams atrast pat vairākas visiem procesiem kopīgas pazīmes vai analogas īpašības. Tomēr tās nevarētu kalpot par pamatu personas prasībai šos procesus pilnībā vienādot, piemēram, nosakot visu tiesas procesu dalībniekiem identiskas tiesības attiecībā uz tiesas nolēmumu pārsūdzēšanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016‑07‑01 27.2. punktu). Tas izriet no fakta, ka starp tiesvedības procesiem ir objektīvas atšķirības, arī tādas, kas attiecas uz skartajām tiesiskajām attiecībām, tiesvedības uzsākšanu, pierādīšanas pienākumu, tiesas specializāciju vai pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 17. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai kriminālprocesā pastāv tādi īpaši iemesli, kas prasa noteikt no civilprocesuālā un administratīvi procesuālā regulējuma atšķirīgu termiņu kasācijas sūdzības sastādīšanai un iesniegšanai. Kriminālprocesa likuma 570. panta ceturtā daļa noteic, ka kasācijas sūdzības iesniegšana apstrīdētajās normās noteiktajā termiņā aptur sprieduma izpildi vai tiesas lēmuma spēkā stāšanos. Tātad garāks kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš paildzina tiesas nolēmuma spēkā stāšanos. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka kriminālprocesa rezultātā var iestāties tādas tiesiskās sekas, kas būtiski ierobežo personas pamattiesības (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑23‑01 12.3. punktu). Šādas personas var būt ne tikai apsūdzētais, bet arī cietušais un kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, un to tiesiskās intereses ir savstarpēji samērojamas. Ilga kriminālprocesa norise var negatīvi ietekmēt gan apsūdzētā reputāciju (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2009. gada 3. decembra sprieduma lietā "Kart v. Turkey", pieteikums Nr. 8917/05, 70. punktu), gan apsūdzētā brīvību, ja tam piemērots drošības līdzeklis. Tāpat tiesas nolēmuma vēlāka spēkā stāšanās kavē kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka iespējas rīkoties ar savu mantu, kā arī ietekmē cietušā tiesības uz aizskāruma novēršanu un atlīdzinājuma saņemšanu. Tikai pēc nolēmuma spēkā stāšanās iespējams uzsākt attiecīgā notikuma izraisīto seku efektīvu risināšanu. Kriminālprocesa likuma 6. pants nosaka kriminālprocesa obligātumu, proti, to, ka amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ir pienākums novest uzsākto kriminālprocesu līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Savukārt Kriminālprocesa likuma 7. panta pirmā daļa paredz, ka kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Tādējādi kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu ietekmē arī sabiedrības ieinteresētība taisnīgā krimināltiesisko attiecību noregulējumā. Lai mazinātu personu tiesību aizskārumu, Satversmes 92. pantā, Konvencijas 6. panta 1. punktā un Kriminālprocesa likuma 14. pantā noteiktas personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. No šā principa izriet valsts pienākums kriminālprocesā savstarpēji līdzsvarot personas tiesības uz pietiekamu laiku aizstāvības sagatavošanai, citu kriminālprocesa dalībnieku pamattiesības un, visbeidzot, sabiedrības interesi par krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu saprātīgā laikā. Nosakot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, kas joprojām ļauj tās iesniedzējam pienācīgi izmantot savas tiesības, iespējams ātrāk panākt tiesisko noteiktību, attiecīgi mazāk ietekmējot arī citu personu tiesisko situāciju. Līdz ar to, nosakot termiņu aizstāvībai nepieciešamās kasācijas sūdzības iesniegšanai, jāievēro ne tikai tās personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bet arī citu kriminālprocesa dalībnieku pamattiesības un sabiedrības interese par krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu saprātīgā laikā.