2. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Jānis Loze (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - lūdz izvērtēt Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas (turpmāk arī - apstrīdētās normas) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzējs ir apsūdzētais krimināllietā. Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, apelācijas instances tiesa saīsinātajā spriedumā šajā krimināllietā noteica 20 dienu termiņu pilna sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas instancē. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šāds termiņš ir acīmredzami nepietiekams, jo konkrētā krimināllieta esot sarežģīta, bet pilnais tiesas nolēmums sastādīts uz 345 lappusēm. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās normas ierobežo personai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā paredzētās tiesības uz pieeju tiesai. 20 dienas neesot pienācīgs un atbilstošs termiņš, lai ne vien izlasītu, bet arī rūpīgi apsvērtu sarežģītu un apjomīgu tiesas nolēmumu, izvērtētu tajā teikto, analizētu to kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, pastāvošo tiesisko regulējumu, Latvijas un starptautisko tiesu praksi un doktrīnas atziņām, kā arī lai sastādītu pamatotu un likuma prasībām atbilstošu kasācijas sūdzību. Apstrīdētās normas ierobežojot arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6. panta 3. punkta "b" apakšpunktā noteiktās tiesības uz pienācīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību. Īsā sūdzības iesniegšanas termiņa dēļ Pieteikuma iesniedzējam neesot bijis iespējams piesaistīt papildu advokātus. Advokātam, kurš lietā iestājas pēc lietas iztiesāšanas apelācijas instances tiesā, apstrīdētajās normās noteiktajā termiņā neesot iespējams izlasīt un izanalizēt pilna apelācijas instances tiesas nolēmuma tekstu, izvērtēt to kopsakarā ar visiem lietas materiāliem, nepieciešamības gadījumā salīdzināt tiesas motivācijas atbilstību daudzu gadu laikā tiesas sēdēs veiktajiem audioierakstiem un sastādīt Kriminālprocesa likumam atbilstošu kasācijas sūdzību. Pieteikuma iesniedzējs tiekot nostādīts nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar tiesu, jo apsūdzētā tiesību ierobežojums liekot viņam iesniegt kasācijas sūdzību noteiktā termiņā, bet tiesu likumdevējs neesot ierobežojis ar termiņu pilna nolēmuma sastādīšanai. Saīsinātais apelācijas instances tiesas nolēmums lietā esot pasludināts 2018. gada 20. jūnijā, pilns tiesas nolēmums kļuvis pieejams 2019. gada 4. jūlijā, turpretim Pieteikuma iesniedzējam kasācijas sūdzību vajadzējis sastādīt 20 dienu laikā. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, pastāv citi apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi. Alternatīvs līdzeklis esot tiesas tiesības pagarināt kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu bez likumā noteikta ietvara, jo tieši tiesa, kas skata konkrēto lietu, vislabāk varot novērtēt lietas sarežģītību un apjomu, kā arī noteikt adekvātu pārsūdzības termiņu. Tiesa varot izsvērt tai un lietas dalībniekiem objektīvi nepieciešamo laiku procesuālo dokumentu sastādīšanai kopsakarā ar nepieciešamību nodrošināt lietas iztiesāšanu saprātīgā termiņā. Savukārt tad, ja tiktu konstatēts, ka ar ierobežoto kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu Pieteikuma iesniedzējam tiek liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz nolēmuma pārsūdzēšanu, sabiedrības ieguvuma izvērtējums būtu lieks, jo personas tiesības un likumiskās intereses par labu sabiedrībai drīkstot vienīgi ierobežot, nevis pilnībā liegt. Visbeidzot Pieteikuma iesniedzējs norāda: lai arī Kriminālprocesa likuma 579. pantā ir paredzētas tiesības iesniegt kasācijas sūdzības papildinājumus un grozījumus 10 dienu laikā pēc pārsūdzības termiņa beigām, tas nav uzskatāms par kasācijas sūdzības sastādīšanas termiņa pagarinājumu, jo, lai šīs papildu 10 dienas varētu izmantot kādu papildinājumu vai grozījumu iesniegšanai, kasācijas sūdzībai jau jābūt sastādītai un iesniegtai, un atbilstošai visām Kriminālprocesa likumā kasācijas sūdzībai izvirzītajām prasībām. Pretējā gadījumā tiesa varot atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību. Savukārt administratīvā procesa un civilprocesa ietvaros kasācijas sūdzība varot tikt iesniegta attiecīgi viena mēneša vai 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas vai pasludināšanas dienas. Abi šie termiņi esot garāki par Kriminālprocesa likumā noteikto pamata termiņu kopā ar iespējamo tā pagarinājumu. Turklāt gan administratīvajā procesā, gan civilprocesā tiesai esot pienākums atstāt kasācijas sūdzību bez virzības, nosakot termiņu tajā konstatēto trūkumu novēršanai. Garāki kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņi esot arī Lietuvā un Igaunijā. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzējs papildus norādīja, ka ar 2009. gada 12. marta grozījumiem grozīts arī Kriminālprocesa likuma 530. pants, kas paredzēja nepagarināmu 14 dienu termiņu pilna sprieduma sastādīšanai. Tādējādi esot izjaukts līdzsvars starp personu un tiesu, ko esot mēģināts panākt, pieņemot apstrīdētās normas. Turklāt kasācijas sūdzība nevarot tikt sastādīta pirms iepazīšanās ar pilnu tiesas spriedumu. Savukārt kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošana Pieteikuma iesniedzēja gadījumā neesot bijusi iespējama. Lūgums atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu jau pirms tās iesniegšanas nozīmētu pārāk lielu risku. Termiņa neatjaunošanas gadījumā tiktu zaudētas tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Tā kā kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš ir tik īss, tiesas lēmums par šā procesuālā termiņa atjaunošanu vai neatjaunošanu, visticamāk, varētu tiktu pieņemts jau pēc termiņa izbeigšanās.