3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, esot jāpārbauda, vai tajās noteiktais kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš nodrošina apsūdzētajam Konvencijas 6. panta 3. punkta "b" apakšpunktā noteiktās tiesības sastādīt pienācīgu savai aizstāvībai nepieciešamu kasācijas sūdzību. Laiks, kas nepieciešams aizstāvības sagatavošanai, esot atkarīgs no konkrētā gadījuma apstākļiem: lietas sarežģītības, tiesvedības stadijas, advokāta noslodzes u. tml. Apstrīdētajās normās noteiktā ierobežojuma - kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa - leģitīmais mērķis esot nodrošināt citu cilvēku tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Termiņa noteikšana esot piemērots līdzeklis šā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ierobežojot apelācijas instances tiesas nolēmuma pārsūdzību laikā, tiekot panākta tiesiskā stabilitāte. Apelācijas instances tiesai esot piešķirtas tiesības pagarināt nolēmuma pārsūdzības termiņu vēl par 10 dienām, lai pēc kriminālprocesa sarežģītības un apjoma izvērtēšanas sarežģītās lietās dotu pietiekamu laiku atbilstošas sūdzības vai protesta sastādīšanai. Pieteikuma iesniedzēja piedāvāto alternatīvu - apelācijas instances tiesas tiesības pagarināt nolēmuma pārsūdzības termiņu - nevarot uzskatīt par alternatīvu līdzekli. Šādā gadījumā gandrīz jebkuru termiņu, kas būtu garāks par likumā noteikto maksimālo kasācijas sūdzības iesniegšanas vai pagarināšanas termiņu, varētu atzīt par alternatīvu līdzekli. Pieteikuma iesniedzēja piedāvātā alternatīva nebūtu uzskatāma par tikpat iedarbīgu tiesiskās stabilitātes nodrošināšanas līdzekli, jo garāks pārsūdzības termiņš vai šā termiņa pagarinājums radītu lielāku tiesisko nenoteiktību un līdz ar to padarītu neefektīvāku krimināllietu izskatīšanu tiesā. Gadījumos, kad apelācijas instances tiesa atbilstoši Kriminālprocesa likuma 241. panta trešajai daļai ar notiesājošu spriedumu piemēro apsūdzētajam drošības līdzekli - apcietinājumu -, garš kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš varot apsūdzētajam nepamatoti ierobežot Satversmes 94. pantā paredzētās tiesības uz brīvību. Apstrīdētajās normās noteiktais kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš esot atzīstams par samērīgu. Lielāko daļu no kasācijas sūdzības iesniegšanas pamatiem esot iespējams apzināt jau pirms dienas, kad kļūst pieejams pilns apelācijas instances tiesas nolēmums un sākas kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš. To, vai apelācijas instances tiesa lietas izskatīšanā pieļāvusi būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, arī varot konstatēt jau pirms dienas, kad apelācijas instances tiesas nolēmums kļūst pieejams, ja vien seko līdzi tiesas procesam. Saņemot saīsināto spriedumu, varot konstatēt, vai apsūdzētajam ir noteikts tāds soda veids vai mērs, kas paredzēts attiecīgās Krimināllikuma normas sankcijā. Saīsinātajā spriedumā tiekot norādīta nodarījuma juridiskā kvalifikācija, tostarp arī tas, pēc kuriem Krimināllikuma vispārīgās daļas un sevišķās daļas pantiem apsūdzētais atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā. Papildus apstrīdētajās normās noteiktajām tiesībām atbilstoši Kriminālprocesa likuma 579. panta pirmajai un trešajai daļai kasācijas sūdzības iesniedzējam esot tiesības 10 dienu laikā pēc apelācijas instances tiesas sprieduma pārsūdzības termiņa beigām iesniegt kasācijas sūdzības papildinājumus un grozījumus. Tas nozīmējot, ka apsūdzētajam ir iespēja kasācijas sūdzībā iekļaut tajā izteikto prasību pamatojumu ar norādi uz Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, bet pilnīgu pamatojumu norādīt vai grozīt vēlāk. Minētā norma ietverot arī kasācijas sūdzības iesniedzēja tiesības norādīt sākotnēji neminētu Krimināllikuma pārkāpumu vai būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu. Līdz ar to pat tad, ja apelācijas instances tiesa nav pagarinājusi nolēmuma pārsūdzības termiņu, kasācijas sūdzības iesniedzēja rīcībā faktiski esot 20 dienas atbilstošas kasācijas sūdzības sastādīšanai, bet lietās, kurās kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ apelācijas instances tiesa ir pagarinājusi sava nolēmuma pārsūdzības termiņu, - 30 dienas. Apstrīdētajās normās noteiktais kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš esot atzīstams par samērīgu arī salīdzinājumā ar vidējo laiku, kādā krimināllietas tiek izskatītas kasācijas instancē. 30 dienu termiņš esot aptuveni viena trešdaļa no vidējā laika, kas kasācijas instances tiesai nepieciešams, lai pieņemtu galīgo nolēmumu par apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, un kas ietver ne vien iepazīšanos ar apsūdzētā vai viņa aizstāvja kasācijas sūdzību, citām iesniegtajām kasācijas sūdzībām, prokurora protestu un lietas dalībnieku paskaidrojumiem, bet arī galīgā nolēmuma sastādīšanu. To, ka Latvijā noteiktais kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš nodrošina tiesības uz pieeju tiesai, apliecinot arī citās valstīs, piemēram, Spānijā, Beļģijā un Grieķijā, noteiktie kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņi. Citos likumos noteikts garāks kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš pats par sevi nepadarot apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā tiekot skatītas atšķirīgas lietas un tiesa vērtējot atšķirīgas tiesiskās attiecības. Visbeidzot Saeima uzsver, ka Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis kasācijas sūdzību likumā noteiktajā termiņā, turklāt pieteikumā nav konkrēti norādīts, tieši sakarā ar kādu jautājumu viņam pietrūcis laika savai aizstāvībai nepieciešamās juridiskās argumentācijas sagatavošanai. Pieteikuma iesniedzējs neesot norādījis arī to, kāpēc viņš uzskata, ka iespēja 10 dienu laikā pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas to papildināt un grozīt nebija pietiekama, lai sastādītu pienācīgu kasācijas sūdzību. Tāpat no pieteikumam pievienotajiem materiāliem esot redzams, ka kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņam identisks laika posms bijis pietiekams, lai iesniegtu apelācijas sūdzību par 863 lappuses garu pirmās instances tiesas spriedumu.