6. Article

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora p. i. Mg. iur. Māris Leja - norāda, ka 20 dienu termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai īpaši sarežģītās un apjomīgās krimināllietās atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams lūgt nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu, varot liegt iespēju sastādīt kvalitatīvu kasācijas sūdzību. Apstrīdētajās normās noteikto termiņu neesot iespējams pagarināt. Tomēr esot jāņem vērā, ka Kriminālprocesa likuma 317. panta pirmā daļa regulē procesuālā termiņa atjaunošanas institūtu. Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrā nostiprinātajām atziņām par iemeslu, kas var attaisnot termiņa nokavējumu, tiekot uzskatīti tādi apstākļi, kas objektīvi lieguši personai jebkuru iespēju izpildīt attiecīgo procesuālo darbību un nav bijuši atkarīgi no šīs personas gribas. Par šādiem apstākļiem administratīvajā procesā vai civilprocesā līdz šim esot atzīta trešo personu rīcība, pasta kļūda, ja vien to iespējams pierādīt, un personas veselības stāvoklis. Pēc Mg. iur. Māra Lejas ieskata, izņēmuma kārtā krimināllietas un tiesas nolēmuma īpašais apjoms un sarežģītība varētu tikt atzīti par pamatu procesuālā termiņa atjaunošanai. Taču tas būtu pieļaujams tikai tad, ja neiespējamība kasācijas sūdzību sastādīt 20 dienu laikā ir acīmredzama. Tomēr nebūtu pieļaujama termiņa atjaunošanas pamatošana ar nepieciešamību piesaistīt jaunu aizstāvi pēc pilna tiesas nolēmuma saņemšanas. Procesa dalībniekam esot pienākums laikus piesaistīt jaunu aizstāvi, lai viņš varētu laikus iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Neesot šaubu par to, ka apstrīdētajās normās ietvertais kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Šāda ierobežojuma leģitīmais mērķis esot nodrošināt tiesisko stabilitāti un kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tomēr neiespējamība sastādīt kvalitatīvu kasācijas sūdzību īpaši sarežģītā un apjomīgā krimināllietā 20 dienu laikā varot ne tikai ierobežot personas pieeju tiesai, bet arī nostādīt personu nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar vienkāršāku un mazāk apjomīgu procesu dalībniekiem. Turklāt praksē apstrīdētās normas skarot ne tikai apsūdzētos, bet arī citas personas, kurām ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību, piemēram, cietušo un viņa pārstāvi, kā arī prokuroru.