1. Article

Situācijas apraksts Konceptuālais ziņojums "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā" (turpmāk - Ziņojums) ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 219.uzdevuma 1.pasākumu un ņemot vērā ANO Dienaskārtību ilgtspējīgai attīstībai 2030 un Latvijas kā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalsts saistības, līdzšinējos izvērtējumus par Latvijas attīstības sadarbības politikas īstenošanu, t.sk. informatīvo ziņojumu "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam" īstenošanas starpposma novērtējumu1. Ziņojums ņem vērā, ka 2020.gada laikā tiks izstrādātas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes laika periodam līdz 2025.gadam, kurās tiks noteiktas Latvijas attīstības palīdzības ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes un palīdzības sniegšanas mehānismi. 1.1. Latvijas OAP saistības 2019.gadā apritēja 15 gadi kopš Latvijas pievienojās ES un līdz ar to no palīdzības saņēmējas kļuva par donoru, ar noteiktām saistībām globālās attīstības veicināšanā un palīdzības sniegšanā attīstības valstīm. Latvijas OAP saistības un mērķi izriet no vairākiem ANO un ES līmenī apstiprinātiem dokumentiem, kā arī nacionālā līmenī apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem. Aktuālais ietvardokuments globālās attīstības jomā ir 2015.gadā ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtā Dienaskārtība ilgtspējīgai attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030)2, kas ietver 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (turpmāk - IAM) un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules atstība būtu ilgtspējīga.3 Tostarp 17.2 apakšmērķis paredz attīstīto valstu OAP saistību izpildi. 2015.gadā ANO līmeņa konferencē Adisabebā, Etiopijā un ANO Ģenerālajā asamblejā apstiprinātajā4 Adisabebas Rīcības programmā par finansējumu attīstībai (turpmāk - Adisabebas Rīcības programma) arī norādīts uz nepieciešamību valstīm ievērot OAP saistības, tostarp daudzu attīstīto valstu saistības atvēlēt OAP 0.7% no NKI. 2015.gadā ES un tās dalībvalstis atkārtoti apstiprināja kolektīvo apņemšanos līdz 2030.gadam attīstības palīdzībai veltīt 0.7% no NKI, tajā skaitā 0.15 - 0.20% no NKI novirzot vismazāk attīstītajām valstīm (least developed countries; turpmāk - VAV), kas atspoguļojas arī Adisabebas Rīcības programmā. Atbilstoši 2015.gada 26.maijā ES Padomē pieņemtajiem secinājumiem, Latvijai līdz 2030.gadam attīstības sadarbībai jātiecas atvēlēt 0.33% no NKI, kā arī 0.15 - 0.20% no OAP/NKI jānovirza VAV (turpmāk - 2030 mērķis).5 Tiecoties sasniegt 2030 mērķi, Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes 2016-2020) ir izvirzīts mērķis līdz 2020.gadam palielināt Latvijas OAP līdz 0.17% no NKI (turpmāk - 2020 mērķis). 2018.gadā Latvijas OAP bija 0.1% no NKI. 2020.gadā netiks sasniegti izvirzītie attīstības sadarbības finansēšanas mērķi un ir arī apdraudēta 2030 mērķa sasniegšana. Latvijas starptautiski izteikto OAP apņemšanos un mērķu neizpilde neparedz sankcijas, bet tas negatīvi ietekmē Latvijas kā donora un tās politikas ticamību. No donoriem, kas ziņojuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (turpmāk - OECD) par sniegto OAP, 2017.-2018.gadā tikai Apvienotie Arābu Emirāti, Apvienotā Karaliste, Dānija, Luksemburga, Norvēģija, Turcija, Zviedrija sasniedza 0.7% mērķi.6 Vidējais OECD Attīstības palīdzības komiteja (turpmāk - OECD DAC) dalībvalsts rādītājs ir 0.31%, savukārt vidējais ES dalībvalsts, kas ir OECD DAC biedrs (turpmāk DAC-ES), rādītājs ir 0.47%.7 Latvija nav vienīgā, kas saskaras ar grūtībām izpildīt savus attīstības palīdzības finansējuma mērķus, tomēr Latvijas gadījums ir citādāks. Latvija jau izsenis attīstības sadarbībā ir bijusi "iedzinēja" lomā. 15 gadu laikā Latvija vairākkārt ir izvirzījusi mērķi palielināt finansējumu attīstības sadarbībai, lai izpildītu vai vismaz tuvotos OAP mērķu izpildei, kas izrietējušas no ES ietvaros apstiprinātajām saistībām. Līdz šim neviens no izvirzītajiem attīstības sadarbības finansējuma mērķiem nav sasniegts.8 Latvijas OAP rādītāji gan procentuāli, gan absolūtos skaitļos ir vieni no mazākajiem ES dalībvalstu vidū (2018.gadā 0.1% bija vēl tikai Horvātijai9). *Avots: 2019.gada ziņojums Eiropadomei par ES attīstības palīdzības mērķiem - Padomes secinājumi (2019.gada 16.maijs)10 Latvijas OAP rādītāji un Ārlietu ministrijas (turpmāk - ĀM) pārvaldītais divpusējās attīstības sadarbības budžets ir mazākie starp Baltijas valstīm (2018.gadā Lietuvas OAP bija 0.11%, Igaunijas - 0.16%). Šādi rādītāji ne tikai negatīvi izceļ uz pārējo ES dalībvalstu fona, bet mazais finansējums attīstības sadarbībai arī liedz aktīvāk iesaistīties globālo un partnervalstu attīstības izaicinājumu risināšanā, izmantojot Latvijas pieredzi, ekspertīzi un Latvijā radītos risinājumus. Latvijas ieguldījums attīstības sadarbībā ir nepietiekams. Konsekventā starptautisko apņemšanos un nacionāli uzstādīto mērķu neizpilde rada risku, ka var mazināties ticamība Latvijas nodomiem sniegt ieguldījumu globālajā attīstībā un Latvijas iesaistes iespējas. Šī jautājuma aktualitāte tuvākajos gados tikai pieaugs, īpaši ņemot vērā Latvijas izvirzīto kandidatūru ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļu 2025.gada vēlēšanās uz 2026.-2027.gada termiņu, jo daudzām no attīstības valstīm būtisks apsvērums balsojumā ir kandidātvalstu sniegtais atbalsts konkrētajā valstī. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams pieņemt lēmumu, kādā mērā un veidā vidējā termiņā līdz 2025.gadam tiks palielināts finansējums attīstības sadarbībai, lai virzītos uz 2030 mērķa un saistību izpildi. 1.2. Latvijas OAP OAP ir procentuālā attiecība starp valsts sniegto finansējumu attīstībai un šīs valsts NKI. Līdz ar to - jo lielāks NKI, jo lielāks finansējums jāatvēl attīstības palīdzībai. Šis ir izaicinājums daudziem donoriem. Tas nozīmē, ka palīdzības apjomi ekonomiskās izaugsmes laikā ir jākāpina, bet, pat to darot, mērķis ne vienmēr ir sasniedzams. Ekonomiskās izaugsmes laikā NKI pieaugums var "noēst" palielināto finansējumu palīdzībai un OAP procentuālais rādītājs var palikt nemainīgs vai pat samazināties. Attīstības palīdzības finansējuma palielināšanai nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts11, politiskā griba un mērķtiecīga palīdzības plānošana. Par OAP ir uzskatāma resursu plūsma uz OAP saņēmēju sarakstā iekļautajām valstīm un teritorijām (t.i. divpusējā palīdzība) un daudzpusējām institūcijām (t.i. daudzpusējā palīdzība), ko nodrošina publiskas institūcijas, t.sk. valsts un pašvaldības vai to padotības iestādes, un kura pēc būtības ir koncesija (t.i. granti un arī aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem) un veikta ar galveno mērķi veicināt attīstības valstu ekonomisko attīstību un labklājību.12 ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, uzskaita valsts un pašvaldību sniegto oficiālo palīdzību, izmantojot OECD DAC vadlīnijas. Šo uzskaiti Latvijā veic ĀM un apkopoto informāciju detalizētā veidā katru gadu13 iesniedz OECD. 2018.gadā Latvijas OAP bija 29 milj. EUR jeb 0.1% no NKI. No tā 4 milj. EUR (14%) bija divpusējā palīdzība un 25 milj. EUR (86%) bija daudzpusējā palīdzība. Latvijas OAP 2018.gadā veidoja šāds finansējums un izmaksas: • 77% veido daļa no Latvijas ieguldījuma ES vispārējā budžetā (izdevumiem, kuri veikti 4.izdevumu kategorijā) un Latvijas iemaksas Eiropas Attīstības fondā; • 8% veido daļa no Latvijas regulārajām iemaksām starptautiskajās organizācijās14 (ANO sistēmas organizācijas, Pasaules Bankas grupa u.c.); • 2% veido ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība"; • 5% veido ĀM cita divpusējā palīdzība (t.sk. papildu iemaksas starptautiskajās organizācijās, izmaksas, kas saistāmas ar civilo ekspertu dalību misijām, u.c. atbalsts); • 7% citu valsts un pašvaldību iestāžu ad hoc divpusējā palīdzība, kā arī bēgļu un patvērumu uzņemšanas iemaksas atbilstoši OECD DAC kritērijiem; • 1% veido administratīvās izmaksas, kas saistāmas ar attīstības sadarbības politikas plānošanu un administrēšanu (primāri ĀM un Finanšu ministrijas (turpmāk - FM)). Latvijas OAP jau vēsturiski ir veidojusies šāda struktūra. Daudzpusējā ieguldījuma pārsvars ir tipisks "jauniem donoriem". Vienlaikus arī šajā jomā Latvija atpaliek no citām ES dalībvalstīm, jo Latvijai ir zemākais divpusējās palīdzības īpatsvars (14%) starp ES dalībvalstīm, kas pievienojušās ES kopš 2004.gada. Dalībvalstu, kas pievienojās ES 2004.gadā (turpmāk - ES-10) vidējais ir 32%, Lietuvai tas ir 26%, bet Igaunijai 47%. Lai veicinātu Latvijas kā donora redzamību un stiprinātu attīstības sadarbību kā Latvijas ārpolitikas instrumentu, jau vairākkārtēji ir aktualizēts jautājums par ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības budžeta palielināšanu. Šī nepieciešamība saglabājas un, tuvojoties 2030.gadam, kļūs arvien akūtāka. 1.3. ĀM divpusējais attīstības sadarbības budžets ĀM divpusējais attīstības sadarbības budžets jau vairākus gadus stagnē. Kopš 2017.gada tas ir 463 813 EUR, tādējādi ievērojami atpaliekot no Pamatnostādnēs 2016-2020 nospraustajiem mērķiem. Tas ir arī būtiski mazāks nekā Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministriju pārvaldītie attīstības sadarbības finansējuma apjomi, kas 2017.gadā attiecīgi bija 11,9 milj. EUR un 1,9 milj. EUR.15 Tabula Nr.1 Latvijas divpusējai attīstības sadarbībai piešķirtais finansējums 2016.-2020.gadā salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem Gads Pamatnostādnēs 2016-2020 noteiktie mērķi, EUR Faktiskais finansējums, EUR Starpība 2016 592 000 592 40016 +400 0% 2017 1 092 000 463 813 -628 187 -57.5% 2018 1 592 000 463 813 -1 128 187 -70.9% 2019 2 092 000 463 813 -1 628 187 -77.8% 2020 2 592 000 463 813 -2 128 187 -82.1% Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2020., 2021. un 2022.gadam ĀM divpusējās attīstības sadarbības budžetam 2021. un 2022.gadā arī paredzēti 463 813 EUR. ĀM divpusējais attīstības sadarbības finansējums tiek plānots fiskālā gada ietvaros, finansējuma sadali nosakot ikgadējos attīstības sadarbības politikas plānos.17 Ar finansējumu tiek īstenoti šādi pasākumi: • Granta projektu konkursi: 1) attīstības sadarbības projektu īstenošanai prioritārajās partnervalstīs (50% finansējumu paredzot pilsoniskās sabiedrības organizāciju (turpmāk - PSO) īstenotiem projektiem), 2) līdzfinansējuma piešķiršanai PSO īstenotajiem attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem, kas ieguvuši finansējumu no citiem starptautiskajiem palīdzības finansētājiem; • Plānā iekļautie projekti. Attīstības sadarbības ilgtermiņa projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei un/vai projekti, kuru īstenošanā ir piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50% apmērā; • Tiešfinansējums PSO. Jau vairākus gadus tiešfinansējums tiek piešķirts biedrībām "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) un "Latvijas Pašvaldību savienība", kas aktīvi iesaistās attīstības sadarbības politikas īstenošanā un pārstāv Latviju dažādos starptautiskos attīstības sadarbības formātos; • Sabiedrības informēšanas pasākumi. Neskatoties uz nelielo apjomu, šis ir vienīgais prognozējamais attīstības sadarbības finansējums. Nevienai citai valsts vai pašvaldību institūcijai nav speciāla finansējuma attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai. To īstenotās divpusējās attīstības sadarbības aktivitātes lielākoties tiek finansētas ad hoc veidā no iestāžu budžetiem (ir arī plānotas divpusējās aktivitātes un programmas, piemēram, valsts stipendiju piešķiršana, dalība misijās, kas arī tiek uzskaitītas OAP u.c.). Jaunām iniciatīvām iestādes nereti cenšas piesaistīt ĀM finansējumu, t.sk. piedaloties ĀM granta projektu konkursos. Tādējādi kopš 2016.gada valsts pārvaldes iestādes (t.sk. SIA, kuros lielākā daļa pieder valsts institūcijām un kas pilda publiskas funkcijas, piemēram, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, SIA Latvijas standarts) ir īstenojušas 21 projektu ar kopēju finansējumu aptuveni 448 tūkst. EUR apmērā. ĀM augstu novērtē visu īstenotāju sniegto ieguldījumu partnervalstu attīstībā un starpvalstu attiecību stiprināšanā un ir ieinteresēta turpināt atbalstīt šādas iniciatīvas arvien augstākā kvalitātē, t.sk. veicinot iesaisti ES un citu donoru projektos. Pēdējos gados nostiprinās Latvijas attīstības sadarbības īstenotāju interese par attīstības sadarbību un spējas īstenot attīstības sadarbības projektus. Par pieaugošo valsts un pašvaldību iestāžu, ekspertu, PSO un privātā sektora interesi un spējām, liecina pieaugošais projektu iesniegumu skaits ĀM attīstības sadarbības projektu granta konkursos un pieteikto projektu kvalitāte. Ierobežotā finansējuma dēļ granta konkursos pēdējos gados ir bijis iespējams atbalstīt tikai aptuveni 1/3 - 1/5 daļu no pieteikumiem. Tabula Nr.2 Iesniegto un atbalstīto projektu skaits ĀM attīstības sadarbības granta projektu konkursos 2016 2017 2018 2019 Iesniegto projektu skaits 30 21 27 36 Kopējā vērtība (EUR) 968 021 662 646 896 768 1 215 814 Konkursam pieejamais finansējums (EUR) 331 000 157 000 213 013 213 013 Atbalstīto projektu skaits 11 5 7 7 Šobrīd atvēlētais finansējums neļauj pilnībā realizēt Latvijas īstenotāju potenciālu attīstības sadarbības jomā. Esošajā situācijā tiek ierobežota pēctecība iepriekšējos gados īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem, kā arī mērķorientētas politikas īstenošana un ilgtspējīgu rezultātu sasniegšana, kas savukārt ietekmē Latvijas kā donora paredzamību un atpazīstamību. Finansējuma palielināšana ļautu kvalitatīvākā un ilgtspējīgākā veidā nodot attīstības valstīm Latvijas pārvaldes pieredzi un labo praksi, PSO iniciatīvas sabiedrības iesaistes jomā, privātā sektora izstrādātus risinājumus, piemēram e-pārvaldes un tīro tehnoloģiju jomā. Tādējādi Latvija sniegtu pieaugošu ieguldījumu attīstības valstu labklājības veicināšanā, partnervalstu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, kā arī palīdzētu attīstības valstīm pielāgoties laikmeta digitālajām un klimata pārmaiņām, cita starpā piedāvājot Latvijā izstrādātus risinājumus. Privātajam sektoram, aktīvi iesaistoties attīstības sadarbības projektu īstenošanā, tā būtu iespēja iepazīstināt ar savām tehnoloģijām un pieejām un potenciāli arī rast jaunas eksporta iespējas. Finansējuma palielināšana ļautu īstenot ilgtermiņa aktivitātes, stiprināt rezultātu ilgtspēju un aktīvāku sadarbību ar citiem donoriem. Pieaugot īstenotāju pieredzei divpusējās attīstības sadarbības projektu ieviešanā, palielinātos arī Latvijas ekspertu, PSO, privātā sektora spējas iesaistīties citu donoru projektos, t.sk. ES un citu starptautisko organizāciju finansēto projektu īstenošanā. Papildu resursu atvēlēšana dotu iespēju arī plānveidīgi sniegt humāno palīdzību iedzīvotājiem, kurus skar ieilgušas humānās krīzes, kā arī ļautu operatīvāk reaģēt jaunu krīžu gadījumā (piemēram, uz dabas katastrofām). Latvijā humānās palīdzības sniegšanai joprojām nav atvēlēta atsevišķa budžeta līnija un netiek paredzēts ikgadējs pastāvīgs finansējums, tādēļ Latvija nodrošina humāno palīdzību ad hoc un visbiežāk tā tiek nodrošināta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Sniedzot lielāku ieguldījumu Latvijas partnervalstu attīstībā un globālu izaicinājumu risināšanā, Latvija apliecinātu apņēmību pildīt starptautiskās saistības un savu līdzatbildību miera, drošības un ilgtspējīgas attīstības pasaulē veicināšanā. Tas arī radītu pozitīvus priekšnoteikumus Latvijas kandidēšanai uz ANO Drošības Padomes nepastāvīgā locekļa vietu. 1.4. Latvijas OAP mērķu izpilde 2016.-2020.gadā Latvijas NKI 2018.gadā bija 28 649 milj. EUR.18 Ņemot vērā, ka Latvija šajā gadā sniedza palīdzību 29 milj. EUR apmērā, tās OAP bija 0.1% no NKI.19 Ja Latvija jau 2018.gadā būtu sasniegusi 2030 mērķi (0.33% no NKI), sniegtā palīdzība būtu trīs reizes lielāka - aptuveni 96,6 milj. EUR. Pozitīvas ekonomiskās izaugsmes laikā OAP apjomi būtu jāpalielina arī tāpēc, ka pretējā gadījumā OAP procentuālajā izteiksmē samazināsies kā tas noticis 2018. gadā. Tabula Nr.3 Latvijas OAP - mērķi, faktiskais izpildījums un prognozes aktuālajā plānošanas periodā (2016-2020) 2016 2017 2018 2019 2020 NKI (milj. EUR) 25 10220 26 84621 28 64922 31 18523 32 92524 0.01% izteikts milj. EUR 2,51 2,68 2,86 (3,12) (3,29) OAP/NKI% mērķis Pamatnostādnēs 2016-2020 0.09 0.1 0.12 0.14 0.17 OAP milj. EUR mērķis 22,59 26,85 34,38 (43,66) (55,97) OAP/NKI% faktiskais 0.11 0.11 0.1 0.096 0.094 OAP milj. EUR 27,3 28,3 29,1 (30)25 (30,9)26 Starpība starp mērķi un faktisko (milj. EUR) +4,8 +1,3 -5,28 -13,66 -25,07 Kā redzams tabulā Nr.3, līdz 2017.gadam Latvija izpildīja un pat pārsniedza Pamatnostādnēs 2016-2020 uzstādītos mērķus. 2018.gadā, kad divpusējai attīstības sadarbībai finansējums netika palielināts, iemaksas starptautiskajās organizācijās būtiski nepalielinājās un vienlaikus NKI turpināja pieaugt, netika izpildīts Pamatnostādnēs nospraustais mērķis un OAP procentuālajā izteiksmē samazinājās salīdzinājumā ar 2016.un 2017.gadu.27 Plānojot, kā Latvija sasniegs 2030 mērķus, jārēķinās ar to, ka Pamatnostādnēs 2016-2020 nospraustie mērķi netiks sasniegti. Kā redzams Tabulā Nr.3, jau 2018.gadā Latvija no nospraustā OAP mērķa atpalika par aptuveni 5 milj. EUR. Pieņemot, ka 2019.gadā un 2020.gadā OAP pieaugums absolūtos skaitļos būs līdzvērtīgs pieaugumam 2016.-2018.gadā (aptuveni 0,9 milj. EUR), plaisa turpinās pieaugt.