2. Article

Piedāvātie risinājumi un ietekme Lai virzītos uz 2030 mērķa izpildi, nepieciešams palielināt Latvijas OAP. Līdz ar to, Ziņojumā tiek piedāvāti risinājuma varianti Latvijas OAP kāpināšanai. Pirmkārt, tiek piedāvāti modeļi OAP mērķa noteikšanai 2025.gadam. Otrkārt, tiek piedāvāti risinājuma varianti divpusējās OAP palielināšanai un konkrēti finansējuma palielināšanas modeļi ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība". 2.1. Latvijas OAP mērķa modeļi Plānojot OAP pieaugumu līdz 2030.gadam, nepieciešams definēt jaunus mērķus nākamajam plānošanas periodam - 2021.-2025.gadam. Tabulā Nr.4 piedāvāti trīs modeļi, kā virzīties uz 2030 mērķu sasniegšanu. Jebkura modeļa mērķtiecīga īstenošanai būtu pozitīva ietekme uz 2030 mērķa izpildi. Modeļiem atšķiras ambīciju līmenis, kā arī tempi, kādā OAP būtu jākāpina. Ņemot vērā pieejamās NKI prognozes un pieņemot, jebkura modeļa īstenošanai būtu nepieciešams papildu finansējums. Tabula Nr.4 Latvijas OAP pieauguma modeļi nākamajā plānošanas periodā (2021-2025) 2021 2022 2023 2024 2025 0.33% NKI (milj. EUR)28 34 658 36 482 38 333 40 256 42 265 OAP/NKI% - MODELIS 1 "Pusceļā līdz 2030 mērķim" 0.11 0.12 0.13 0.15 0.17 -0.16 milj. EUR 38,12 43,78 49,83 60,38 71,85 OAP/NKI% - MODELIS 2 "Pusceļā līdz 2030 mērķim +" 0.11 0.13 0.15 0.17 0.19 -0.14 milj. EUR 38,12 47,43 57,50 68,44 80,30 OAP/NKI% - MODELIS 3 "2/3 līdz 2030 mērķim" 0.12 0.14 0.16 0.19 0.22 -0.11 milj. EUR 41,59 51,07 61,33 76,49 92,98 Ņemot vērā Latvijas OAP struktūru, OAP mērķi var sasniegt: • Palielinot divpusējo palīdzību, kas tiek finansēta no: a) ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība"; b) Citu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu budžetiem (šobrīd galvenokārt ad hoc veidā). • Palielinot daudzpusējo palīdzību t.i. iemaksas starptautiskās organizācijās, starptautiskajās finanšu institūcijās, programmās, fondos.29 Gadījumos, ja iemaksas tiek izmantotas īpašos fondos vai mehānismos, vai konkrētu starptautisko organizāciju projektu vai mērķu sasniegšanai, tā varētu tikt uzskaitīta kā divpusējā palīdzība. Tā kā plaisa starp OAP mērķi un faktisko OAP apjomu turpina pieaugt, būtu nepieciešams kāpināt gan daudzpusējo, gan divpusējo palīdzību. Vienlaikus tieši divpusējās palīdzības kāpināšana varētu celt Latvijas kā donora redzamību, Latvijas sniegtās palīdzības paredzamību un ilgtspēju, kā arī dotu papildu iespējas Latvijas projektu īstenotājiem iesaistīties palīdzības sniegšanā attīstības valstīm, tādējādi pozitīvi ietekmējot esošo situāciju. Divpusējā palīdzība, piemēram, attīstības sadarbības projekti, sniedz donoriem redzamību, divpusējās politikas ieguvumus, kā arī iespējas pilnveidot savas attīstības sadarbības sistēmas un kopienas spējas. Ņemot vērā partnervalsts vajadzības un attīstības kontekstu, sniedzot divpusējo palīdzību donora atbildībā ir palīdzības mērķa un veidu noteikšana, atbilstošākā ieviesēja izvēle (kas nereti - un Latvijas gadījumā gandrīz vienmēr - ir donora valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes, kā arī PSO, privātā sektora organizācijas). Divpusējā palīdzībā donoram ir lielāka kontrole pār finansējuma izlietošanas nosacījumiem, līdz ar to iespējams nodrošināt, ka donora ieguldījums ir arī pienācīgi izcelts un redzams. Turklāt, plānojot divpusējo attīstības palīdzību, ir plašākas iespējas veicināt sinerģijas ar drošības, tirdzniecības, ārējās ekonomikas, kā arī migrācijas politikām un to instrumentiem. Divpusējie palīdzības projekti nodrošina redzamību tieši Latvijai, kas būs būtiski, strādājot pie Latvijas ievēlēšanas ANO Drošības padomē 2025.gadā. Daudzpusējā palīdzība ir vitāli nepieciešama globālās attīstības sekmēšanā, kvalitatīvas un koordinētas palīdzības sniegšanā. Piemēram, Latvija ar daudzpusējās palīdzības instrumentiem var sniegt palīdzību un atbalstu valstīm vai reģioniem, kuros Latvijai ir ierobežota pieredze un nav klātbūtnes, kā arī atbalstīt globālu izaicinājumu risināšanu, tai skaitā dzimumu līdztiesības, mediju brīvības veicināšanā, klimata pārmaiņu radīto seku risināšanā, palīdzības sniegšanā nestabilām un konfliktu skartām valstīm, iekšējo resursu mobilizēšanā (tai skaitā nodokļu iekasēšanā), nelegālu finanšu plūsmu novēršanā un nevienlīdzības mazināšanā. Daudzpusējās palīdzības kontekstā donoru (dalībvalstu) ieguldījums starptautiskajās organizācijās un starptautiskajās finanšu institūcijās ir nozīmīgs finansējuma avots, ar kura palīdzību tiek koordinētā veidā realizēta IAM sasniegšana globālā līmenī. Vienlaikus jārēķinās, ka daudzpusējās palīdzības kontekstā ir sarežģītāk nodrošināt donora ieguldījuma redzamību. Palielinot ieguldījumu starptautiskās organizācijas un finanšu institūcijās, tiek stiprināta arī dalībvalstu ietekme un iespējas piedalīties šo organizāciju attīstības sadarbības politiku veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā. Vienlaikus jāņem vērā, ka donoru iemaksām starptautiskajās organizācijās vai finanšu institūcijās (t.s. core funding) "zūd identitāte". Arī situācijā, ja tiek piešķirts starptautiskai organizācijai vai institūcijai konkrēta projekta īstenošanai, tas var tikt identificēts ar organizāciju, kas to ievieš, nevis donoru, kas to finansē. Vidējā termiņā daudzpusējās palīdzības apjomus ietekmēs šādi faktori: • Nākamais ES daudzgadu budžets. Turpinās sarunas par ES daudzgadu budžetu, tai skaitā ES attīstības sadarbības finansējuma arhitektūru. Šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs no Latvijas sagaidītais ieguldījums ES vispārējā budžetā un Eiropas Attīstības fondā, kas šobrīd veido lielāko daļu no Latvijas OAP. • Iemaksas citās starptautiskajās organizācijās. Precīzas prognozes par nākotnes iemaksām šobrīd nav pieejamas, vienlaikus jāņem vērā sekojoši aspekti: - Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas kapitāla stiprināšanā (kopējais ieguldījums 8,97 milj. EUR). - Latvijas dalība IDA resursu 19.papildināšanā (IDA19) (kopējais ieguldījums EUR 3.73 milj., kas ir pieaugums par 50.72%, salīdzinot ar IDA18). - Latvijas dalība IDA resursu 20.papildināšanā (IDA20), plānojot Latvijas ieguldījuma palielināšanu, salīdzinot ar IDA19. - Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas Daudzpusējā trasta fondā dzimumu līdztiesības veicināšanai. Tiek apsvērts palielināt Latvijas ieguldījuma apjomu. - Latvijas ieguldījums migrācijas pamatcēloņu risināšanā. Latvija jau līdz šim ir veikusi iemaksas, piemēram, ES trasta fondā Āfrikai, kura mērķis ir veicināt stabilitāti dažādos Āfrikas reģionos, risināt piespiedu pārvietošanas un nelikumīgas migrācijas galvenos cēloņus, veicinot ekonomiskās iespējas, iespēju vienlīdzību, drošību un attīstību, kā arī labāku migrācijas pārvaldi. Vienlaikus jāņem vērā, ka OECD DAC ietvaros arvien vairāk aktualizējas jautājums, ciktāl šāda veida palīdzība un atbalsts ir uzskaitāma kā OAP. - Latvijas ieguldījums ar klimata pārmaiņām saistīto izaicinājumu risināšanā. Latvija jau šobrīd veic dažādas iemaksas ANO sistēmas organizācijām un programmām, kas nodarbojas ar klimata pārmaiņu jautājumiem. Ņemot vērā, ka jautājuma aktualitāte arvien pieaug un Latvija šobrīd ir pozicionējusi sevi kā ambiciozas klimata pārmaiņas politikas atbalstītāju, iespējams nākotnē pieaugs arī Latvijas iemaksas organizācijās, fondos un programmās. 2019.gadā Latvija pievienojās finanšu ministru klimata politikas koalīcijai, kas izveidota sadarbībā ar Pasaules Bankas grupu, Starptautisko Valūtas fondu un ANO un kuras mērķis ir veicināt nacionāla un globāla līmeņa rīcību klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai, izmantojot fiskālo politiku, publisko finanšu pārvaldību un piesaistot privāto finansējumu. - Nepieciešamība atbalstīt starptautisko organizāciju darbu - starptautiskas programmas un projektus - globālo labumu veicināšanai vai konkrētu reģionu un valstu atbalstam, tādējādi sekmējot arī Latvijas īstenotāju un ekspertu sadarbību ar starptautiskajām organizācijām. Šādas sadarbības veicināšana īpaši aktualizēsies saistībā ar Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļa vēlēšanām. Līdz ar to prognozējams, ka vidējā un ilgtermiņā Latvijas daudzpusējās palīdzības apjomi varētu palielināties, tādējādi sniedzot ieguldījumu 2030 mērķa sasniegšanā. Tāpēc, ņemot vērā nepieciešamību veicināt Latvijas kā donora redzamību, it īpaši kontekstā ar ANO Drošības padomes vēlēšanu kampaņu, kā arī pilnvērtīgi realizēt Latvijas īstenotāju potenciālu attīstības sadarbības jomā, nepieciešams palielināt finansējumu Latvijas divpusējai attīstības sadarbībai. 2.2. Divpusējās palīdzības palielināšana ĀM salīdzinājumā ar citām iestādēm ir vislabāk pozicionēta pārraudzīt attīstības sadarbības finansējumu un nodrošināt, ka finansējums tiek izlietots atbilstoši attīstības sadarbības politikas mērķiem un prioritātēm, veicināt sinerģijas ar ārpolitikas, tirdzniecības, drošības politikas mērķiem un nodrošināt redzamību Latvijai kā donoram un ilgtspējīgas attīstības sekmētājai. 2018.gadā ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" veidoja aptuveni 2% no Latvijas OAP. Vienlaikus, kā iepriekš norādīts, ĀM granta konkursos pieprasītais finansējums vairākas reizes pārsniedz konkursā pieejamo finansējumu. Ierobežotais finansējums sašaurina iespējas plānot ilgtermiņa aktivitātes un turpināt izvērst sadarbību ar citiem donoriem, no kuriem piesaistītais finansējums jau šobrīd ir ļāvis ievērojami izvērst attīstības sadarbības aktivitātes. Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams palielināt finansējumu ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība". Vienlaikus būtu izvērtējama arī iespēja stiprināt citu institūciju, kas ir pieredzējuši attīstības sadarbības īstenotāji, spējas finansēt attīstības sadarbības aktivitātes. 2.2.1. Modeļi finansējuma palielināšanai ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" Plānojot finansējuma pieaugumu budžeta programmai līdz 2025.gadam, būtu nepieciešams izveidot sasaisti ar Latvijas OAP mērķiem 2021.-2025.gadam. Līdz ar to ĀM piedāvā palielināt ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" daļu kopējā OAP, kas būtu visparedzamākais veids divpusējās palīdzības apjomu palielināšanai. Tabulā Nr.5 piedāvāti trīs modeļi finansējuma palielināšanai, tiecoties panākt, ka budžeta programma veido 5-10% no Latvijas OAP mērķa. Tabula Nr.5 Budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" finansējuma palielināšana modeļi 2021 2022 2023 2024 2025 NKI (milj. EUR)30 34 658 36 482 38 333 40 256 42 265 0.01% izteikts milj. EUR 3,47 3,65 3,83 4,03 4,23 OAP/NKI% - MODELIS 1 "Pusceļā līdz 2030 mērķim" 0.11 0.12 0.13 0.15 0.17 milj. EUR 38,12 43,78 49,83 60,38 71,85 ĀM budžeta programma 5% no OAP 3% 4% 4% 5% 5% milj. EUR 1,14 1,75 1,99 3,02 3,59 Papildu nepieciešamais finansējums (bāze (2020.g.) - 463 813 EUR) +0,680 +1,287 +1,530 +2,555 +3,129 OAP/NKI% - MODELIS 2 "Pusceļā līdz 2030 mērķim +" 0.11 0.13 0.15 0.17 0.19 milj. EUR 38,12 47,43 57,50 68,44 80,30 ĀM budžeta programma 7% no OAP 3% 4% 5% 6% 7% milj. EUR 1,14 1,90 2,87 4,11 5,62 Papildu nepieciešamais finansējums (bāze (2020.g.) - 463 813 EUR) +0,680 +1,433 +2,411 +3,642 +5,157 OAP/NKI% - MODELIS 3 "2/3 līdz 2030 mērķim" 0.12 0.14 0.16 0.19 0.22 milj. EUR 41,59 51,07 61,33 76,49 92,98 ĀM budžeta programma 10% no OAP 3% 4% 6% 8% 10% milj. EUR 1,25 2,04 3,68 6,12 9,30 Papildu nepieciešamais finansējums (bāze (2020.g.) - 463 813 EUR) +0,784 +1,579 +3,216 +5,655 +8,834 Plānojot ĀM budžeta programmas finansējuma pieaugumu kā procentuālu daļu no OAP mērķiem, tiktu nodrošināts, ka divpusējai attīstības sadarbībai pieejamais finansējums pieaugs pakāpeniski. Ja arī OAP mērķi netiks izpildīti, Latvijas divpusējās OAP līmenis pieaugs, tādējādi demonstrējot Latvijas apņēmību palielināt finansējumu un tiekties sasniegt 2030 mērķus. Situācijā, ja NKI prognozes nepiepildītos (būtu mazākas), divpusējās palīdzības pieaugums būtu straujāks. Piedāvātie modeļi paredz OAP un divpusējā attīstības sadarbības budžeta kāpināšanu līdz 2025.gadam, lai tiektos sasniegt 2030 mērķi. No izvēlētā modeļa (kā arī faktiskās ekonomiskās situācijas t.i. Latvijas NKI) būs atkarīgs, cik strauji būs kāpināms attīstības palīdzībai atvēlētais finansējums līdz 2030.gadam. Papildu finansējums ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" tiktu novirzīts: • Attīstības sadarbības granta projektu konkursam. Finansējuma palielinājums rastu iespēju izskatīt konkrētam mērķim paredzētu granta konkursu rīkošanu, piemēram, lai atbalstītu vides projektus, projektus pilsoniskās sabiedrības, uzņēmējdarbības attīstībai, dzimumu līdztiesības veicināšanai u.c. • Stratēģisko projektu īstenošanai, pēc iespējas veicinot sadarbību ar citiem donoriem, t.sk. piesaistot to līdzfinansējumu Latvijas iniciētajiem projektiem. • Turpinot pieaugt īstenotāju iesaistei citu donoru, īpaši ES, finansētos projektos, būtu nepieciešams palielināt līdzfinansējuma granta projektu konkursā pieejamo finansējumu. • Humānajai palīdzībai ieilgušajām un jaunajām krīzēm, dabas katastrofu izraisīto seku novēršanai. Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kur humānā palīdzība netiek sniegta plānveidīgi. Palīdzība tiktu sniegta, izmantojot daudzpusējos kanālus, tādējādi nodrošinot koordinētu un vajadzībās balstītu atbalsta sniegšanu, vienlaicīgi mazinot finansējuma daļu, kas tiek novirzīta administratīvajām izmaksām. 2.2.2. Finansējuma palielināšana citu institūciju īstenotajām attīstības sadarbības aktivitātēm Tiecoties sasniegt 2030 mērķi un vienlaikus stiprinot valsts institūciju spējas īstenot attīstības sadarbības projektus un aktivitātes, apsverama būtu arī iespēja atsevišķām institūcijām ikgadējos budžetos paredzēt finansējumu attīstības sadarbības īstenošanai. Alternatīvi būtu izvērtējama iespēja noteikt, ka daļa no finansējuma, kas paredzēta starptautiskās sadarbības īstenošanai, būtu izlietojama ar attīstības mērķi atbilstoši OECD DAC vadlīnijām.31 Kā jau minēts, vairākas institūcijas jau šobrīd ir aktīvi attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu īstenotāji. Institūciju pieredze neaprobežojas ar ĀM finansētu projektu īstenošanu, bet ietver arī būtisku pieredzi ES finansēto projektu, t.sk. Twinning, un citu donoru projektu īstenošanā. Finansējuma pieejamība attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai veicinātu ne tikai to spējas ieviest projektus, bet arī starptautisko prestižu. Tas nodrošinātu paredzamību gan pašām institūcijām, gan to partneriem attīstības valstīs, kas ir ieinteresēti saņemt atbalstu. Finansējumu būtu iespējams izmantot, lai iesaistītos citu donoru projektos. Institūcijas, kas iesaistītas attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu īstenošanā32: • Iekšlietu ministrija (turpmāk - IeM) un tās padotības iestādes iesaistās un īsteno attīstības sadarbības projektus un aktivitātes, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir īstenojusi Twinning projektus Kosovas atbalstam un atbalsta projektus mobilitātes partnerības ar Azerbaidžānu īstenošanai (MOBILAZE), Valsts policija īstenojusi Twinning projektu Ziemeļmaķedonijā. Valsts robežsardzei (turpmāk - VRS) kopš 2015.gada ir vadošā loma Robežu pārvaldības Centrālajā Āzijā - 9.fāzes (turpmāk - BOMCA 9) īstenošanā un ir uzsākusi darbu pie jauna konsorcija izveides BOMCA programmas 10.posma īstenošanā, ko paredzēts uzsākt 2020.gadā. VRS pēdējos gados arī īstenojusi vairākus Mobilitātes partnerības mehānisma projektus Gruzijas un Moldovas atbalstam. IeM un tās padotības iestādes iesaistītas arī citu aktivitāšu īstenošanā, piemēram, piedaloties ES novērošanas misijā Gruzijā, kā arī veicot iemaksas starptautiskajās organizācijās un sniedzot humāno palīdzību no valsts materiālo rezervju resursiem. • Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM). Virkne IZM un tās padotības iestāžu īstenotās aktivitātes, piemēram, Latvijas valsts stipendiju piešķiršana attīstības valstu studentiem un pētniekiem, Erasmus+ programmas mobilitāšu līdzfinansēšana, atbalsts globālajai (attīstības) izglītībai jau šobrīd tiek uzskaitītas kā OAP. Ar ĀM atbalstu IZM arī nodod pieredzi un ekspertīzi Centrālāzijas valstīm profesionālās izglītības jomā, no 2015.-2019.gadam uzņemoties vadošo lomu ES - Centrālāzijas izglītības platformā šajos jautājumos, kā arī ārpus tās, sniedzot atbalstu izglītības reformu īstenošanai Centrālāzijas valstīs, ievērojot šo valstu interesi par pieredzes apmaiņu izglītības jomā reformu īstenošanai izglītībā šobrīd un turpmāk. • Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (turpmāk - KNAB). Cīņa ar korupciju ir aktuāla, līdz ar to būtu jāapsver, kā veicināt Latvijas pieredzes nodošanu attīstības valstīm, īpaši tām, kas ir arī nozīmīgi ekonomiskie un tirdzniecības partneri. Lai arī KNAB nav tieši ieviesusi nevienu ĀM finansētu attīstības sadarbības projektu, KNAB eksperti ir piesaistīti projektu īstenošanā. • Satversmes tiesa (turpmāk - ST) sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām (attīstības kontekstā īpaši izceļams ST iesaiste Venēcijas komisijas darbā33), kā arī divpusēji sadarbojas ar ES dalībvalstu un Eiropas valstu konstitucionālajām tiesām, kā arī Austrumu partnerības valstu un Centrālāzijas valstu konstitucionālajām tiesām. Īpaši cieša sadarbība 2019.gadā notika ar Moldovas, Ukrainas un Armēnijas konstitucionālajām tiesām. 2019.gadā ST organizēja pieredzes apmaiņas mācības Moldovas Konstitucionālās tiesas juristiem un tiesnešiem par starptautisko cilvēktiesību normu un tiesu prakses piemērošanu cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma izvērtēšanā. ST pieredzes un ekspertīzes nodošana partnervalstīm par to, kā balstīt valsts veidošanu uz demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību pamatprincipiem, būtu veicināma arī turpmāk. • Valsts kontrole (turpmāk - LRVK). Kopš 2016.gada īsteno ĀM finansētus attīstības sadarbības projektus Gruzijas, Moldovas un Ukrainas augstāko revīzijas iestāžu atbalstam. LRVK ir arī vērā ņemama starptautiska pieredze, īstenojot Twinning projektu Serbijā, EuropeAid projektu Gruzijā, kā arī to ekspertiem piedaloties citos projektos. LRVK ir noslēgta virkne sadarbības līgumu ar citu valstu augstākās revīzijas iestādēm, t.sk. ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, kā arī Laosu un Indonēziju. • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM). VARAM īstenojusi vai tās eksperti piedalījušies vairāku ĀM finansētu projektu un aktivitāšu īstenošanā Moldovā (2015-2018), Ukrainā (2015), Uzbekistānā (2016, 2017, 2018). VARAM ekspertīzi ir novērtējuši arī citi donori. VARAM pārraudzībā ir ar klimata pārmaiņām, vides aizsardzību, elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģijām valsts pārvaldē saistītie jautājumi, kas ir aktuāli visos līmeņos - pašvaldību, valsts un globālajā. Līdz ar to būtu pamatoti stiprināt VARAM spējas nodot Latvijas pieredzi un labo praksi minētajos jautājumos. • Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) un nozares iestādes un kapitālsabiedrības, t.sk. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - PVD), Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - VAAD) un SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (turpmāk - LLKC), kurā ZM ir valsts kapitāla daļas turētāja. Viens no virzieniem, kas Latvijas attīstības sadarbībā ir bijis aktuāls jau ilgstoši, ir attīstības valstu mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas stiprināšana, t.sk. sniedzot atbalstu standartizācijas un sertifikācijas jomā, īpaši lauksaimniecības nozarē. PVD un VAAD īstenojis ne tikai ĀM finansētus projektus, bet arī piedalījies Twinning un citu ES finansētu projektu ieviešanā. LLKC Ukrainā ir īstenojis ĀM un ASV valdības atbalstītus projektus. Vienlaikus būtu lietderīgi izvērtēt, kurās institūcijās ir nesena pieredze un ekspertīze, kas ir aktuāla arī attīstības valstīm un globāli. Šobrīd kā vienu no šādām varētu uzskatīt ekspertīzi un pieredzi, kas saistīta ar Latvijas finanšu sistēmas reformām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Šis jautājums - nelegālo finanšu plūsmu ierobežošana - ir aktuāls arī globālās attīstības un drošības kontekstā. Ņemot vērā, ka tieši attīstības valstis visvairāk cieš no nelegālajām finanšu plūsmām, jo tās samazina valstu rīcībā pieejamos resursus attīstībai, būtu pamatoti apskatīt, kādā veidā Latvija var sniegt ieguldījumu šo izaicinājumu pārvarēšanā. Noslēgumā būtu jāatzīmē, ka speciāla attīstības sadarbībai paredzēta finansējuma paredzēšana institūciju budžetos mazinātu spiedienu uz ĀM budžeta programmas līdzekļiem. Tādējādi institūcijām ar mazāku pieredzi, kā arī PSO un privātajam sektoram būtu lielākas iespējas saņemt finansējumu jaunām attīstības sadarbības iniciatīvām. ĀM uzskata, ka šis varētu būt viens no jautājumiem, par ko būtu jādiskutē, izstrādājot Pamatnostādnes 2021-2025. Jautājums būtu skatāms ne tikai kontekstā ar OAP mērķu izpildi, bet arī ar attīstības sadarbības politikas ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitātes stiprināšu, politiku saskaņotību un attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Diskutējot par finansējuma paredzēšanas iespējām, jāizvērtē, kā šobrīd tiek finansētas institūcijas īstenotās attīstības sadarbības aktivitātes. Ņemot vērā minētos aspektus un finansējuma pieejamību, būtu jāizvērtē, vai iespējams finansējuma palielināšanu nodrošināt attiecīgās institūcijas budžeta ietvaros vai pieprasot papildu finansējumu kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā. 3. Rekomendācijas un noslēguma jautājumi Izvēloties modeli finansējuma palielināšanai attīstības sadarbībai, svarīgi nodrošināt OAP apjoma pieaugumu absolūtos skaitļos, lai virzītos uz 2030 mērķa izpildi. Ņemot vērā Ziņojumā izklāstīto situāciju, risinājuma variantus un to izvērtējumu, ĀM rekomendē Latvijas OAP vidēja termiņa mērķa noteikšanai un divpusējā attīstības palīdzības palielināšanai apstiprināt tabulā Nr.5 aprakstīto Modelis 2 "Pusceļā līdz 2030 mērķim +" . Pirmkārt, Modelis 2 paredz, ka līdz 2025.gadam Latvijas OAP jāpalielina līdz 0.19% no NKI. Otrkārt, nolūkā palielināt Latvijas divpusējo palīdzību Modelis 2 paredz ĀM attīstības sadarbības budžeta programmas finansējuma īpatsvara palielināšanu līdz 7% no OAP mērķa. Modelis 2 demonstrēs Latvijas apņemšanos palielināt OAP atvēlēto finansējumu. Ņemot vērā, ka Latvija ievērojami atpaliek no 2020 mērķa izpildes, būtiski jaunajam plānošanas periodam izvirzīt ambiciozāku mērķi, tādējādi mērķtiecīgāk un pakāpeniskāk tuvinoties 2030 mērķa izpildei. Modelis 2 paredz progresīvu kāpumu gan OAP kopumā, gan ĀM budžeta programmas finansējumam, nodrošinot, ka jau 2024.gadā ĀM budžeta programmai būtu statistiski vērā ņemama ietekme uz Latvijas OAP (proti, finansējums budžeta programmai būtu līdzvērtīgs 0.01% no Latvijas OAP). Tabula Nr.6 Rekomendētais modelis OAP palielināšanai līdz 2025.gadam 2021 2022 2023 2024 2025 NKI (milj. EUR)34 34 658 36 482 38 333 40 256 42 265 0.01% izteikts milj. EUR 3,47 3,65 3,83 4,03 4,23 OAP/NKI% - MODELIS 2 "Pusceļā līdz 2030 mērķim +" 0.11 0.13 0.15 0.17 0.19 milj. EUR 38,12 47,43 57,50 68,44 80,30 ĀM budžeta programma 7% no OAP 3% 4% 5% 6% 7% milj. EUR 1,14 1,90 2,87 4,11 5,62 Papildu nepieciešamais finansējums (bāze (2020.g.) - 463 813 EUR) +0,680 +1,433 +2,411 +3,642 +5,157 Tekošā gada ietvaros sniegtās OAP apmērus un tās attiecību pret NKI iespējams konstatēt tikai nākamā gada pirmajā pusē (sākotnējos datus). Kā jau minēts iepriekš, OAP apmērus ietekmē dažādi faktori, tostarp Latvijas ieguldījums daudzpusējā sadarbībā, ko šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt. Lai nodrošinātu OAP mērķa - līdz 2025.gadam palielināt OAP līdz 0,19% no NKI - izpildi, nepieciešams attīstīt OAP plānošanu (aptverot visas institūcijas, kas sniedz divpusējo un/vai daudzpusējo OAP) un mērķu izpildes uzraudzību. Līdz ar to, izstrādājot Pamatnostādnes 2021-2025, būtu jādiskutē, kādi pasākumi vai instrumenti ir pieejami, lai nodrošinātu mērķtiecīgu virzību uz OAP mērķu izpildi, piemēram, iespēju robežās veicināt citu daudzpusējā un divpusējā sadarbībā veikto ieguldījumu saskaņotību ar attīstības sadarbības mērķi, un kādi būtu jauni pasākumi vai instrumenti, kas varētu kvalificēties kā OAP, attiecīgi izvērtējot finansēšanas iespējas un avotu. Paralēli jāturpina darbs pie OAP ziņošanas pilnveides, t.sk. stiprinot institūciju izpratni par OAP. Informācija par Modelis 2 paredzētā ĀM budžeta programmas finansējuma palielināšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2021.-2025.gadā detalizētā veidā aplūkots Kopsavilkumā par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (modeļu) (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu. Ziņojuma rekomendētais Modelis 2 - OAP mērķi un ĀM budžeta programmas finansējuma palielināšanas mērķi - tiks iekļauti Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.-2025.gadam. Uzsākoties valsts budžeta 2021.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021.,2022., 2023.gadam izstrādes procesam, Ārlietu ministrija, balstoties uz šo Ziņojumu, iesniegs aktualizētu informāciju par Latvijas OAP rādītājiem un NKI prognozēm 2021.-2023.gadam, no kā atkarīgi arī sasniedzamie OAP apjomi un papildu nepieciešamais finansējums ĀM budžeta programmai 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība". Nepieciešamais papildu finansējums 2021.gadam un turpmāk tiks precizēts un pieprasīts normatīvos aktos noteiktajā kārtībā, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā līdzekļu pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem. Pēc valsts budžeta 2021.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.,2022., 2023.gadam apstiprināšanas Ārlietu ministrija iesniegs Ministru kabinetā Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.-2023.gadam, kurā tiks sniegts izklāsts par plānotajām ĀM un citu iestāžu darbībām prioritāšu īstenošanai un plānoto ĀM budžeta programmas finansējuma izlietojumu. Pārskats par finansējuma izlietojumu un novērtējums par sasniegtajiem rezultātiem būtu iesniedzams kopā ar plānoto Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam starpposma novērtējumu līdz 2023.gada 31.decembrim.