33. Article

Izteikt 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. pielikumu šādā redakcijā: "1. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājam Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) īpašumtiesību apliecinājumu; 5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām; 6) hipotētisko scenāriju; 7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa). 2. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu. 3. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) īpašumtiesību apliecinājumu; 5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām; 6) hipotētisko scenāriju; 7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa). 4. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu. 5. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) īpašumtiesību apliecinājumu; 5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām; 6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa). 6. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu. 7. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi Nr. p. k. Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums (euro) Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments 1. Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos 1.1. Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos noskaidrotu augsnes bezapvēršanas apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju visā veģetācijas periodā. 1.2. Noteikt kultūraugu ražību un ražas kvalitāti, kā arī kopējo produktivitāti atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta: 1.2.1. vērtēt augu fenoloģisko attīstību; 1.2.2. noteikt ražu un ražas kvalitāti; 1.2.3. vērtēt augmaiņas variantu kopējo produktivitāti (MJ ha-1). 1.3. Noteikt augsnes agrofizikālos rādītājus un barības vielu izmantošanos atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta: 1.3.1. noteikt augsnes agrofizikālās īpašības (ūdens filtrācijas spēju, kapilāro porainību, augsnes drupatainību u. c.); 1.3.2. noteikt augu barības vielu izmantošanos; 1.3.3. noteikt oglekļa uzkrāšanos. 1.4. Noteikt sējumu nezāļainību un kviešu slimību attīstību atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas: 1.4.1. noteikt sējumu nezāļainību; 1.4.2. noteikt kviešu lapu slimību attīstības pakāpi; 1.4.3. noteikt stiebra pamatnes slimību ierosinātājus, izmantojot mikoloģiskās un ģenētiski molekulārās metodes; 1.4.4. noteikt mikotoksīnu daudzumu graudos atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta. 1.5. Izvērtēt tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus ilgstošā periodā, sniegt priekšlikumus par šo tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā (novembris-marts). 42 780* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 2. Graudaugu šķirņu izturība pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos un šķirņu saimniecisko īpašību novērtējums 2.1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un rudzu) šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk - katalogs). Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā. 2.2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai katalogā. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā. 2.3. Novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai katalogā. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas. 2.4. Izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas pēc fungicīdu lietošanas graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai katalogā. 17 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 3. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 3.1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) aktualizācija un uzlabojumi: 3.1.1. aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošus rādītājus modelī; 3.1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām; 3.1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes; 3.1.4. precizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku, ņemot vērā pieejamo datu uzlabojumus 2020. gadā; 3.1.5. izveidot jaunu LASAM modeļa rezultātu atspoguļošanas pieeju. 3.2. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm. 3.3. Izstrādāt izmēģinājumprojektu lauksaimniecības emisiju novērtējumam piena lopkopībā atkarībā no saimniekošanas pieejas. Izstrādāt punktu sistēmu dažādām saimniekošanas pieejām. 80 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 4. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 4.1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 4.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī; 4.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī; 4.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi mēnesī. 4.2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli. 4.3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem. 4.4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī. 4.5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē. 4.6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām. 4.7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem. 49 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 5. Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde 5.1. Izvērtēt ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu ziemcietību, augšanu un ražošanu saimniecībās Latvijas reģionos. 5.2. Izdalīt visvairāk piemērotās ābeļu šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt visvairāk piemērotos vainagu veidošanas paņēmienus un ražības un kvalitātes parametrus izmēģinājumos Dobelē un Pūrē. 5.3. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un zālāja kvalitāti dārzā. 5.4. Izdalīt jaunas plūmju šķirnes un šķirņu potcelmu kombinācijas, rekomendēt audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši stādījumu blīvumam un vainagu veidošanas sistēmām. 5.5. Izdalīt visvairāk piemērotos potcelmus vairākām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzētām saldo ķiršu šķirnēm izmēģinājumos Dobelē un Pūrē. 51 000* Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments 6. Integrētai audzēšanai perspektīvo ogulāju šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana 6.1. Izvērtēt jauno un perspektīvo aveņu un krūmogulāju šķirņu piemērotību integrētajai audzēšanai Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos. 6.2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos. 6.3. Izvērtēt audzēšanas risku mazinošas tehnoloģijas un krūmu apgriešanas intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu, attīstību un ražošanu. 6.4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas minerālaugsnē un kūdrā. 6.5. Izvērtēt dzērveņu mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos. 47 000* Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments 7. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 7.1. Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG emisijām: 7.1.1. noteikt CO2, CH4 un N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas (trīs laukaugu sugas, divi augsnes apstrādes paņēmieni); 7.1.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, tostarp novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisijām; 7.1.3. sagatavot noslēguma ziņojumu par pētījuma rezultātiem. 7.2. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus: 7.2.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu) raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās (tostarp ilggadīgiem zālājiem, ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas rapsim, auzām un kukurūzai, kā arī papuvei konvencionālajās saimniecībās un auzām, vasaras kviešiem, griķiem, ziemas kviešiem, vasaras miežiem, auzām ar stiebrzāļu pasēju un sarkano āboliņu bioloģiskajās saimniecībās); 7.2.2. izmēģinājumu platības "aramzemē sēts stiebrzāļu un lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījums" ierīkošana konvencionālajā saimniecībā; 7.2.3. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu maisījumi) un divi atkārtojumi; 7.2.4. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem un zinātnisku publikāciju (indikatīvais nosaukums - Latvijas laukaugu biomasas vienādojumi oglekļa ieneses modelēšanai) Scopus vai Web of Science indeksētā zinātniskā izdevumā. 7.3. Attālās izpētes tehnoloģiju izmantošana aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošanai: 7.3.1. metodes aprobēšana Depth-to-water karšu izstrādāšanai meliorētajām augsnēm SEG hidroloģiskā režīma un SEG emisiju modelēšanai organiskajās augsnēs; 7.3.2. lauku ražības gradienta (rādītājs, kas raksturo iespējamo ražu ar veģetācijas indeksu katrā laukā, ņemot vērā vidējo ražu attiecīgajā gadā) izstrādāšana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām, izmantojot Copernicus datu kopas (Sentinel 1 un 2) oglekļa ieneses un oglekļa uzkrājuma izmaiņu modelēšanai atsevišķa lauka vai MRM parauglaukuma līmenī (sadarbībā ar lauksaimniecības pētniecības centriem); 7.3.3. pārmitro ieplaku identificēšanas metožu pilnveidošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs hidroloģiskā režīma raksturošanai; 7.3.4. pētījuma rezultātu publicēšana vismaz vienā Scopus vai Web of Science indeksētā izdevumā. 70 261* Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 8. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 8.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs: 8.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs; 8.1.2. analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās. 8.2. Esošo meliorācijas sistēmu identifikācija un tehniskā stāvokļa novērtēšana, izmantojot ģeotelpisko informāciju: 8.2.1. meliorācijas sistēmu funkcionalitātes novērtēšanas metodikas izstrādāšana un lietojums; 8.2.2. meliorācijas sistēmu funkcionalitātes modelēšana (vizualizācija) ietekmes uz hidroloģisko režīmu prognozēšanai; 8.2.3. metodikas izstrādāšana un lietojums mērķtiecīgai prioritāri renovējamo vai rekonstruējamo meliorācijas sistēmu identificēšanai. 51 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 9. Ganību airenes pirmsselekcijas materiāla izvērtēšana 9.1. Īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu plašas izcelsmes ganību airenes populāciju hibridizācijas audzētavās divās vietās Latvijā: turpināt izvērtēt un atlasīt noturīgākos diploīdos genotipus un iekārtot divas jaunas tetraploīdo populāciju hibridizācijas audzētavas (Skrīveros un Dunalkā). 9.2. Izvērtēt pēc noteiktām pazīmēm atlasītos tetraploīdos agrīnā un vēlīnā tipa genotipus pēcnācēju pārbaudes audzētavās. 9.3. Izolētos apstākļos saziedināt un vērtēt perspektīvākos genotipus ar mērķi izveidot jaunas populācijas ar atšķirīgām fenotipiskām un agronomiskām īpašībām. 9.4. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu diploīdo augu izlases audzētavā (~ 1000 x 2 genotipi) un tos izvērtēt pēc vienota plāna un metodikas. 9.5. Iekārtot projekta gaitā izveidoto ganību airenes populāciju salīdzinājumu un tās izvērtēt pēc vienota plāna un metodikas 9.6. Apkopot un veikt datu analīzi, iekļaut iegūtos vērtējumus projekta kopējā datubāzē. 10 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 10. Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana 10.1. Pupu sēklgrauža sezonālais monitorings. 10.2. Lauka pupas sēklas materiāla analīze pirms sējas un sēklu analīze pēc ražas novākšanas, lai novērtētu to invadētību ar pupu sēklgrauzi. 10.3. Pupu sēklgrauža monitoringam paredzētu lamatu ar augu smaržvielām pārbaude un aprobēšana Latvijas apstākļos. 10.4. Dažādu pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju (izmantojot augu aizsardzības līdzekļus) efektivitātes pārbaude. 10.5. Pieejamās informācijas apkopošana par to lauka pupas šķirņu audzēšanas iespējām Latvijas agroekoloģiskajos apstākļos, kuras ir mazieņēmīgas pret pupu sēklgrauzi. 10.6. Dažādās agrocenozēs sastopamo bišu sugu sastāvu pētniecība dažādos Latvijas reģionos. 10.7. Bišu sezonālais monitorings lauksaimniecībā izmantotās zemes platībās dažādos Latvijas reģionos. 10.8. Botāniskā sastāva noteikšana medus bites savāktajos ziedputekšņos. 10.9. Lauksaimniecībā biežāk lietoto augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana medus bites ievāktajos ziedputekšņos. 10.10. Bišu saimju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru izpēte un metodikas izstrāde lauka pētījumu veikšanai, tostarp augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz bišu dzīvotspēju. 80 998* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 11. Dzeltenās rūsas (ierosinātājs Puccinia striiformis, Westend) izplatība Latvijā un pasākumi tās postīguma ierobežošanai 11.1. Dzeltenās rūsas ierosinātāja Puccinia striiformis, Westend agresīvo rasu un bioloģiskajās saimniecībās audzēto kviešu šķirņu mijiedarbības izpēte laboratorijas apstākļos. 11.2. Fusarium spp. sastopamība, sugu identificēšana auzu graudos. 11.3. Sagatavot informatīvu materiālu par Latvijā nozīmīgu graudaugu patogēnu - dzelteno rūsu (ierosinātājs Puccinia striiformis, Westend) un tās izplatību. 56 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 12. Dārzeņu audzēšana pamīšu slejās un augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu komercražošanā, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un efektīvu resursu izmantošanu 12.1. Komunicēt ar SUREVEG projekta vadītāju un konsorciju, apmeklēt projekta sanāksmes. 12.2. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšu sleju audzēšanas tehnoloģijas (strip cropping) ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem un to ietekmi uz ilgtspējību. 12.3. Turpināt lauka izmēģinājumu atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar konsorcija partneriem: 12.3.1. ierīkot lauka izmēģinājumu: galviņkāpostu jaukto (sleju) stādījumu ar dārza pupām salīdzināt ar dārzeņu vienlaidu stādījumu (kontrole) un paralēli pārbaudīt divu veidu augu izcelsmes augsnes uzlabotāju - digestāta un komposta - ietekmi (salīdzinājumā ar kontroli (kūtsmēsli)) uz kultūraugu ražību; 12.3.2. veikt kopšanas darbus, augsnes, augu un mēslošanas līdzekļu analīzes (nosakot N, P, K, Ca, Mg organiskās vielas un pH atšķirīgos variantos), veikt sakņu attīstības monitoringu in situ, novērtēt augsnes bioloģiskās aktivitātes parametrus (DHG un elpošana) un ražas uzskaiti izmēģinājumā atbilstoši konsorcija izstrādātajai metodikai. 12.4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, gatavot publikācijas, prezentēt rezultātus konferencēs. 12.5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, projekta noslēgumā sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisko izmantošanu. 16 000* Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments 13. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas, kā arī CO2 piesaistes (aramzemēs un zālājos) robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) pielāgošana izmantošanai lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā 13.1. Latvijas lauksaimniecības SEG emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšanas un MACC koncepcijas lietojuma paplašināšana: 13.1.1. aktualizēt SEG un amonjaka emisiju samazinošo un CO2 piesaistes pasākumu robežsamazinājuma izmaksu līknēs (MACC) izmantojamos datus un pieņēmumus; 13.1.2. attīstīt un papildināt pasākumu SEG un amonjaka emisiju samazināšanas potenciāla aprēķināšanas metodiku, iekļaujot pasākumu mijiedarbības efektu; 13.1.3. izvērtēt jaunus amonjaka emisiju samazinošus pasākumus un iekļaut MACC līknē. 13.2. SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu izvērtējums pasākumu ietekmes ietveršanai SEG un amonjaka emisiju inventarizācijas ziņojumos: 13.2.1. izvērtēt slaucamo govju un gaļas liellopu pārraudzībā uzskaitīto datu izmantošanas iespējas valsts kopējo SEG un amonjaka emisiju inventarizāciju aprēķinos; 13.2.2. izvērtēt un pārskatīt liellopu barības devas no teorētiskā un praktiskā aspekta, izstrādāt barības devu rekomendācijas ekonomisko, vides un klimata mērķu sasniegšanai; 13.2.3. izvērtēt valsts statistikas pārskata "2-Gaiss" datu izmantošanas iespējas amonjaka emisijas aprēķinam inventarizācijas ziņojumā no fermām intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai ar vairāk nekā 40 000 mājputnu, vairāk nekā 2000 gaļas cūku un vairāk nekā 750 sivēnmāšu. Izstrādāt ieteikumus nepieciešamajām darbībām valsts statistikas pārskata "2-Gaiss" izmantošanai amonjaka emisijas aprēķinam inventarizācijas ziņojumā; 13.2.4. identificēt nacionālās darbības un datus pasākuma "Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana" ietekmes novērtēšanai, piemērojot pieeju par pasākuma ietekmes novērtēšanu kā specifisku saimniekošanas prasību ievērošanu sertificētās bioloģiskajās saimniecībās un pārējās saimniecībās. 13.3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana un starptautiskās dimensijas veidošana: 13.3.1. sagatavot informatīvo materiālu lauksaimniekiem par labas prakses piemēriem SEG un amonjaka emisiju samazināšanā, CO2 piesaistē; 13.3.2. sagatavot zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas par SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu izmaksu efektivitāti. 33 870* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 14. Lopbarības pākšaugu izēdināšanas zootehniskā un ekonomiskā efektivitāte atgremotājdzīvnieku gaļas ražošanai, tostarp marmorizētas gaļas ieguvei 14.1. Veikt gaļas liellopu, aitu un gaļas kazu nobarošanas izmēģinājumus, lai noskaidrotu pākšaugu (zirņi, pupas) īpatsvaru pašražotās spēkbarības sastāvā, kā arī pašražotās spēkbarības palielinātās devas liellopiem nobarošanas beigu posmā. 14.2. Analizēt dažādu pākšaugu un tradicionāli izēdināto pašražoto spēkbarības maisījumu ietekmi uz atgremotājdzīvnieku nobarošanas spējām (dzīvmasa, dzīvmasas pieaugums, barības izmantošanas efektivitāte), liemeņa (pēc EUROP un tauku noslāņojuma) un gaļas kvalitāti (gaļas ķīmiskais sastāvs, marmorizācijas pakāpe, gaļas stingrība un tekstūra) bioloģiskās saimniekošanas apstākļos. 14.3. Noskaidrot iegūto liemeņu un gaļas kvalitāti, tostarp sensorās īpašības, atkarībā no dzīvnieku nobarošanas beigu fāzē izēdināto spēkbarības maisījumu sastāva un īpatsvara kopējā barības devā. 14.4. Organizēt ražošanas (izmēģinājuma veikšanas vietā) apstākļos izēdinātās barības devas galveno barības vielu sagremojamības pārbaudi, vērtējot vides piesārņojuma risku. 14.5. Novērtēt pākšaugu iekļaušanas zootehnisko un ekonomisko efektivitāti pašražotās spēkbarības maisījumos. 14.6. Sagatavot publikācijas un piedalīties diskusijās par vietējas izcelsmes pākšaugu izmantošanas iespējām kvalitatīvas liellopu, aitu un kazu gaļas ieguvē. 18 500* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 15. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 15.1. Atjaunot kaitīgo organismu prognožu sistēmas tīmekļvietni brīvai prognožu informācijas pieejamībai. 15.2. Nodrošināt ābeļu kraupja, ābolu tinēja un augļu koku vēža attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem. 15.3. Turpināt pārbaudīt jaunus lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro modeļus kaitīgo organismu attīstības prognozei un precīza ierobežošanas laika noteikšanai Latvijas apstākļos. 15.4. Veikt ābeļu kraupja un ābolu tinēja attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti. 20 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 16. Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 16.1. Ievietot ekspedīcijas paraugus gēnu bankā, pārbaudīt un ievadīt deskriptora datus datubāzē. 16.2. Ekspedīciju plāna izstrādāšana un to izpilde (augļaugi, dārzeņi, zālaugi). 16.3. Atbilstoši Ģenētisko resursu padomes apstiprinātajiem deskriptoriem uzsākt ekspedīcijās ievākto ģenētisko resursu paraugu aprakstīšanu (izvērtēšanu). 16.4. Turpināt iepriekšējos gados uzsākto paraugu aprakstīšanu pēc deskriptoriem. 28 100* Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 17. Augu olbaltumvielu ražošanas produktivitātes un ilgtspējības palielināšana Eiropā 17.1. Turpināt lauka pupu šķirņu izvērtēšanu, pamatojoties uz publicētiem pētījumu rezultātiem, kā arī uzsākt Latvijā audzēto lauka pupu šķirņu apkopojuma izveidošanu. 17.2. Analizēt literatūru par dažādu agrotehnisko paņēmienu ietekmi uz lauka pupu audzēšanu. 17.3. Analizēt iepriekšējos gados iegūtos rezultātus par lauka pupu slimību izplatību atkarībā no sējas laika, izsējas normas un šķirnes. 17.4. Uzsākt lauksaimnieku aptauju, lai identificētu galvenos faktorus, kas nosaka lielākas pākšaugu ražas iegūšanu un kas būtu svarīgi, lai varētu samazināt ražas mainīgumu. 17.5. Turpināt projekta koordināciju un komunikāciju ar starptautiskajiem projekta partneriem, kā arī ar zemniekiem, nodrošināt projektā iegūto zināšanu pārnesi. 10 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 18. Vietējo apdraudēto šķirņu efektīvās populācijas apjoma ietekme uz inbrīdinga pieaugumu 18.1. Apzināt vietējo apdraudēto šķirņu (Latvijas tumšgalves šķirnes aitu, Latvijas baltās šķirnes cūku un Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa) kopējo sievišķo un vīrišķo īpatņu skaitu un to īpatņu skaitu, kuri tiek izmantoti nākamās paaudzes ieguvei. 18.2. Noteikt efektīvās populācijas lielumu dažādām šķirnēm. 18.3. Noteikt inbrīdinga pakāpi vietējās apdraudētajās šķirnēs. 18.4. Prognozēt inbrīdinga pieaugumu vietējās apdraudētajās šķirnēs atkarībā no efektīvās populācijas lieluma. 18.5. Izstrādāt ieteikumus pāru atlases veidošanai vietējās apdraudētajās šķirnēs. 10 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 19. Barības līdzekļu un barības vielu sagremojamības pētījumi (konversija) jēriem, lietojot dažādas barības līdzekļu izbarošanas tehnoloģijas 19.1. Papildināt informāciju no zinātniskajā literatūrā publicētajiem pētījumiem, kuri raksturo barības līdzekļu un barības vielu sagremojamību atkarībā no dzīvnieku turēšanas un barības izēdināšanas veida. 19.2. Izveidot četras dzīvnieku grupas pa četriem dzīvniekiem katrā un izēdināt katras grupas jēriem lopbarību pēc atšķirīgas ēdināšanas sistēmas: spēkbarības izdalīšana ar rokām (3 un 5 reizes dienā), spēkbarības un miltu maisījuma izdalīšana no birstošās siles. 19.3. Veikt lopbarības un kūtsmēslu uzskaiti nobarošanas sākuma, vidus un beigu fāzē. 19.4. Savākt kūtsmēslus, ievietot uzglabāšanas konteinerā, sagatavot vidējo paraugu un nogādāt uz laboratoriju, kur tiks noteikts kūtsmēslu ķīmiskais sastāvs. 19.5. Veikt izbarotās lopbarības uzskaiti, sagatavot vidējo paraugu un nogādāt to uz laboratoriju, kur tiks noteikts lopbarības ķīmiskais sastāvs. 19.6. Novērtēt jēru augšanas rādītājus un liemeņu kvalitāti. 19.7. Ievadīt projekta gaitā iegūtos datus datubāzē un veikt to analīzi. 19.8. Sagatavot publikācijas un pārskatus par projekta norisi, informēt aitu audzētājus un citus interesentus par projekta rezultātiem. 21 736* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 20. Pētījumi par barības vielu konversiju un optimālo kopproteīna līmeni slaucamo govju barības devās piesārņojuma līmeņa samazināšanai 20.1. Veidot slaucamo govju pētījuma grupu. 20.2. Sastādīt barības devas slaucamām govīm. 20.3. Veikt lopbarības ķīmiskās analīzes. 20.4. Noteikt slaucamo govju barības sagremojamību. Veikt piena, urīna un mēslu analīzes. 20.5. Turpināt ieteikumu sagatavošanu lauksaimniekiem. 40 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 21. Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 21.1. Bioloģiskā materiāla ievākšana no vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem (dzimuši 2018. un 2019. gadā un agrāk), sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām un nodrošinot bioloģiskā materiāla paraugu ievākšanu no dažādu līniju un ģimeņu dzīvniekiem. 21.2. Ievāktā bioloģiskā materiāla apstrāde, iekļaušana gēnu bankā, gēnu bankas datubāzes papildināšana. 21.3. Regulāra gēnu bankas inventarizācija. 21.4. Ievāktā vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku bioloģiskā materiāla izpēte. 8 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments 22. Kukaiņu mainīgās faunas loma zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību pārnesē un izplatības riska dinamikā Latvijā 22.1. Turpināt potenciālo zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību vektoru - kukaiņu un ērču - monitoringu, pievēršot īpašu uzmanību invazīvo svešzemju sugu novērojumiem. 22.2. Turpināt cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtnes noteikšanu monitoringā ietvertajās kukaiņu sugās. 22.3. Apkopot monitoringa datus par vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatību, to populāciju lielumu (vai relatīvā lieluma) un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtni tajos. 25 000* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 23. Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums 23.1. Medus autentiskuma pārbaude, nosakot flavonoīdus, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Pētījuma rezultātā tiks uzsākta datubāzes izveide, lai to turpmāk izmantotu medus Latvijas reģiona izcelsmes identificēšanai. 23.2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas u. c.) noteikšana paraugos. 23.3. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm. 30 000* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 24. Nanomateriālu satura un iespējamo riska faktoru novērtējums Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un pārtikas iepakojumā 24.1. Aprakstīt pārtikā izmantotos nanomateriālus (SiO2 un ZnO), ietverot literatūras atlasi, analīzi un apkopošanu par lietošanu piedevas veidā pārtikas produktiem vai to iepakojuma materiālos, šo daļiņu radīto iespējamo apdraudējumu un noteikšanas metodēm. 24.2. Apzināt Latvijas zinātniskajās institūcijās pieejamo materiāltehnisko bāzi (BIOR - sp-ICP-MS, LC-MS/MS; Latvijas Universitātē - XRF, Rīgas Tehniskajā universitātē - Ramana spektroskopija, SEM, AFM; Cietvielu fizikas institūtā - AFM, TEM, SEM, Ramana spektroskopija, XRF). 24.3. Apzināt un raksturot potenciālo SiO2 un ZnO nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā lietotajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, izmantojot izstrādātās analītiskās metodes. 24.4. Veikt riska raksturojumu par SiO2 un ZnO nanodaļiņu koncentrāciju, izplatību, sniegt riska novērtējumu, pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem. 25 000* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 25. Āfrikas cūku mēra (ĀCM) epidemioloģija, izplatības ierobežošanas un apkarošanas iespējas Latvijā 25.1. Apkopot datus par ĀCM izplatību mežacūku populācijā Latvijā, veikt to temporālo un spatiālo analīzi un meklēt iespējamās slimības ierobežošanas un apkarošanas metodes (esošā pētījuma turpinājums). 25.2. Apkopot datus un veikt analīzi par mežacūku populācijas skaita un blīvuma izmaiņām ĀCM izplatīšanās un medību ietekmē Latvijas teritorijā (turpinājums esošajam pētījumam). 25.3. Ievākt un apkopot informāciju par beigto mežacūku atrašanas vietām, analizēt to un rast iespējamos risinājumus ar ĀCM inficēto beigto mežacūku vieglākai atrašanai dabā, tā samazinot ĀCM vīrusa izplatību. 25.4. Biodrošības pasākumu ieviešana mežacūku medību laikā un medījuma pirmapstrādes vietās - sākotnējā efektivitātes analīze. 25.5. Apkopot informāciju par ĀCM inficētajās teritorijās esošo ĀCM neskarto mājas cūku novietņu dinamiku, analizēt ganāmpulku skaita un struktūras pārmaiņas apkārtnē esošā ĀCM riska ietekmē. 25.6. Sagatavot zinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem. 18 000* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 26. Ar jaunām ģenētisko modifikāciju metodēm iegūtu pārtikas, dzīvnieku barības un to piedevu noteikšana un šādu produktu zinātniskā riska novērtējums 26.1. Veikt diagnostikas iespēju izpēti un zinātniskā riska analīzi organismiem, kas iegūti ar jaunajām mutaģenēzes metodēm. 26.2. Veikt zinātniskā riska analīzi organismiem, kas iegūti ar tādām jaunajām tehnoloģijām kā gene drive un citām jaunajām audzēšanas metodēm (new plant breeding techniques) atbilstoši Latvijas tautsaimniecībai. Pētījums ir ļoti būtisks, jo 2018. gada 25. jūlijā stājies spēkā Eiropas Kopienas Tiesas (EKT) spriedums lietā c-528/16, kurš nosaka, ka ar jaunajām audzēšanas metodēm iegūtie organismi ir ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un uz tiem attiecas ES ĢMO tiesiskais regulējums. Latvijai ir jānodrošina EKT sprieduma izpilde, tostarp lai ES tirgū nenonāktu šādi organismi. Minētie jautājumi ir iekļauti arī PRES un jaunās EK prioritārajos darba uzdevumos. 40 400* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 27. Pirolizidīna alkaloīdu izplatības izpēte Latvijas izcelsmes pārtikas produktos 27.1. Veikt zinātniskās literatūras izpēti par pirolizidīna alkaloīdu izplatību pārtikas produktos, izvēloties pētījumam savienojumus un produktu veidus ar vislielāko šo savienojumu izplatības risku. 27.2. Izstrādāt un validēt šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas metodi vismaz 30 alkaloīdu noteikšanai. Izpētīt iespēju veikt nemērķēto (non-targeted) analīzi pirolizidīna alkaloīdu noteikšanai bez standartu pieejamības. 27.3. Veikt 80 paraugu analīzi augu tējām, augu uzlējumiem, medum, uztura bagātinātājiem, pienam. 27.4. Veikt riska novērtējumu, ņemot vērā konstatēto pirolizidīna alkaloīdu izplatību. 27.5. Sagatavot rekomendācijas par pirolizidīna alkaloīdu kontroles pasākumiem pārtikai. 26 660* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 28. Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 28.1. Pētījums par augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti: 28.1.1. ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu; 28.1.2. analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar augu aizsardzības sistēmu projektā paredzētajās pētījumu vietās. 28.2. Pētījums par nepieciešamo nogaidīšanas laiku pēc AAL smidzinājuma, kad atļauts ieiet apstrādātajā platībā: 28.2.1. izstrādāt metodiku augu aizsardzības līdzekļu atlieku daudzuma noteikšanai apsmidzinātā platībā pēc apstrādes atkarībā no kultūrauga un lietotajiem AAL. 28.3. Rezistences pret AAL situācijas izpēte Latvijā: 28.3.1. identificēt riskantos kultūraugus attiecībā uz rezistences veidošanos; 28.3.2. iegūt informāciju no saimniecībām, kurās audzē riskantos kultūraugus attiecībā uz rezistences veidošanos, par pēdējos trijos gados lietotajiem AAL un to lietošanas efektivitāti; 28.3.3. izvēlēties saimniecības, kurās audzētajiem kultūraugiem iespējama rezistences izveidošanās pret AAL; 28.3.4 ievākt paraugus no izvēlēto saimniecību laukiem (stādījumiem); 28.3.5. apkopot un analizēt iegūtos analīžu datus, izstrādāt ieteikumus par rezistences veidošanās riska novēršanu pret AAL darbīgajām vielām. 70 000 ** Lauksaimniecības departaments 29. Mycoplasma bovis autogēno vakcīnu lietošanas iespējas antimikrobiālās rezistences mazināšanai piena lopkopībā Latvijā 29.1. Izstrādāt dzīvnieku paraugu ņemšanas plānu un paraugu izmeklēšanas protokolu. 29.2. Veikt piena lopkopības saimniecību izpēti, novērtēšanu, rekrutēšanu un atlasi paraugu iegūšanai pētījumam. 29.3. Iegūt paraugus no piena lopkopības saimniecībām Latvijā un veikt šo paraugu mikrobioloģisko un molekulārbioloģisko izmeklēšanu. 25 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments 30. Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju ilgtspējas, ražošanas efektivitātes un tirgus varas stiprināšanas (2013.-2018. gads) izpēte Lai stiprinātu augļu un dārzeņu ražotāju tirgus varu kopējā pārtikas piegādes ķēdē, uzlabojot sinerģiju vērtības ķēdēs un celtu to konkurētspēju: 30.1. izpētīt ražotāju organizāciju (RO) darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu atbilstoši stratēģijā "Ilgtspējīgām augļu un dārzeņu RO darbības programmām Latvijā" (turpmāk - stratēģija) noteiktajiem mērķiem, mērķrādītājiem un pasākumiem; 30.2. izpētīt RO īstenoto darbības programmu finansiālo resursu izmantojamības pakāpi un to nozīmību ražošanas plānošanā, piedāvājuma koncentrēšanā un kopīgai biedru saražotās produkcijas laišanai tirgū, ražošanas izmaksu optimizēšanā, ilgtspējīgu ražošanas metožu pētīšanā, videi nekaitīgu audzēšanas paņēmienu veicināšanā; 30.3. novērtēt progresu, kas panākts stratēģijas mērķu sasniegšanā; 30.4. identificēt galvenos problēmjautājumus un sagatavot rekomendācijas ražotāju tirgus varas stiprināšanai augļu un dārzeņu nozarē. 15 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments Piezīmes. 1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais finansējums. 2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."