3. Article

Esošā gaisa kvalitāte Latvijas pilsētās 3.1. Emisiju mērījumu rezultāti Pašreiz Latvijā tiek izdalītas divas zonas gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldībai - Rīgas aglomerācija un pārējā Latvijas teritorija6. Gaisa kvalitātes monitorings tiek veikts Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un divās lauku fona stacijās, kas izvietotas Liepājas un Cēsu novados. Plāna 2. tabulā sniegts apkopojums par Latvijā esošajām gaisa kvalitātes mērījumu stacijām. 2. tabula. Gaisa kvalitātes novērojumu tīkls Latvijā 2017. gadā7 RīgāStacija "Ķengarags" (Maskavas ielā 165)Pilsētas fona stacijaStacija "Parks" (Raiņa blv.19)Pilsētas fona stacijaStacija "Kronvalda bulvāris" (Kronvalda blv.4)Pilsētas fona stacijaStacija "Brīvības iela" (Brīvības ielā 73)Transporta ietekmes stacijaStacija "Mīlgrāvis" (Mīlgrāvju ielā 10)Rūpniecības ietekmes stacijaVentspilsStacija "Pārventa" (Talsu ielā 31)Pilsētas fona stacijaLiepājaStacija "Liepāja" (1 stars, O. Kalpaka 34)Transporta ietekmes stacijaStacija "Liepāja" (2 stars, O. Kalpaka 34)Transporta ietekmes stacijaRēzekneStacija "Rēzekne" (1 stars, Atbrīvošanas aleja 108)Transporta ietekmes stacijaStacija "Rēzekne" (2 stars, Atbrīvošanas aleja 108)Transporta ietekmes stacijaLauku fona stacijasStacija "Rucava" (Rucavas novads)Lauku fona stacijaStacija "Zosēni" (Cēsu novads)Lauku fona stacijaNodaļas sagatavošanā ir izmantota skaitliskā informācija par piesārņojošo vielu koncentrāciju mērījumiem gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā, kas sniegta LVĢMC ikgadējos "Pārskatos un novērtējumos par gaisa kvalitāti Latvijā"8. Vērtējot gaisa kvalitātes atbilstību, ir vērtēta atbilstība ne tikai MK noteikumos par gaisa kvalitāti noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, bet arī PVO rekomendētajām vērtībām, kas ir stingrākas un noteiktas ņemot vērā dažādu piesārņojošo vielu emisiju radīto ietekmi uz cilvēku veselību. Detalizēta informācija par esošo gaisa kvalitāti un MK noteikumos par gaisa kvalitāti noteiktajiem normatīviem, kā arī PVO rekomendētajām vērtībām atspoguļota plāna 2. pielikumā. 3. tabula. Gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi laikā no 2013. 2017. gadam Stacijas nosaukumsPM10 gada robežlielums (ES)PM10 diennakts robežlielums (ES)PM10 diennakts robežlielums (augšējais slieksnis)PM10 gada robežlielums (PVO)Daļiņas PM2,5 robežlielums (ES)Daļiņas PM2,5 (augšējais slieksnis)Daļiņas PM2,5 (PVO)Rīga"Kronvalda bulvāris"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsPārsniegts (2014.)Pārsniegts (2013.-2017.)"Valdemāra iela"Pārsniegts* (2013.)Pārsniegts* (2013., 2014.)Pārsniegts* (2013.-2015.)Pārsniegts* (2013.-2015.)---"Brīvības iela"Nav pārsniegtsPārsniegts (2013.-2016.)Pārsniegts (2013.-2017.)Pārsniegts (2013.-2017.)---"Mīlgrāvis"**Nav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegts---Ventspils"Pārventa"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsPārsniegts (2013.-2016.)Liepāja"Liepāja"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsPārsniegts (2013.-2016.)Pārsniegts (2013.-2017.)Nav pārsniegtsPārsniegts (2013.-2015., 2017.)Pārsniegts (2013.-2017.)Rēzekne"Rēzekne"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsPārsniegts (2013.-2016.)Pārsniegts (2013.-2016.)Nav pārsniegtsPārsniegts (2013.-2016.)Pārsniegts (2014.-2017.)Reģionālās stacijas"Rucava"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegts Stacijas nosaukumsNO2 gada robežlielumsBenzols (ES)Benzols (Augšējais slieksnis)Benz(a)pirēns (ES)Benz(a)pirēns (Augšējais slieksnis)Rīga"Ķengarags"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegts--"Parks"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsPārsniegts (2016., 2017.)--"Kronvalda bulvāris"---Nav pārsniegtsNav pārsniegts"Valdemāra"Pārsniegts* (2013.-2015.)Nav pārsniegtsNav pārsniegts--"Brīvības iela"Pārsniegts* (2013.-2015.)Nav pārsniegtsPārsniegts (2013.)Nav pārsniegtsPārsniegts"Mīlgrāvis"**Nav pārsniegtsNav pārsniegtsPārsniegts (2016., 2017.)--Ventspils"Pārventa"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsLiepāja"Liepāja"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsPārsniegts (2015.)Pārsniegts (2013.-2017.)Rēzekne"Rēzekne"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegts--Reģionālās stacijas"Rucava"Nav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegtsNav pārsniegts* 2016. un 2017. gadā mērījumi transporta stacijās nav veikti, tomēr ar augstu varbūtību var pieņemt, ka gada robežlielums joprojām var tikt pārsniegts. ** Mērījumi uzsākti 2016. gadā. Secinājumi: Daļiņas PM10 2013. 2017. gada perioda mērījumi parāda daļiņu PM10 gada vidējo koncentrāciju vērtību samazināšanos. Vienlaikus ir nepieciešami 2018. gada monitoringa rezultāti, lai novērtētu šīs tendences turpināšanos. Neraugoties uz šo uzlabošanos, daļiņu PM10 emisijas joprojām ir viena no visaktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās. • Nevienā stacijā netiek pārsniegts daļiņu PM10 noteiktais gada vidējais robežlielums. • Mērījumi transporta ietekmes stacijās parāda augstāku daļiņu PM10 koncentrāciju, salīdzinot ar pilsētas fona stacijām; • Daļiņām PM10 noteiktā diennakts robežlielums Rīgas pilsētas stacijā Brīvības ielā pārsniegts laikā no 2013. 2016. gadam, bet 2017. gadā tas atbilda prasībām. Savukārt 2018. gadā iegūtie mērījumi laikā līdz novembrim transporta ietekmes stacijā Brīvības ielā atkal uzrāda neatbilstību. • Daļiņām PM10 noteiktā diennakts robežlielums Rīgas pilsētas stacijā Valdemāra ielā pārsniegts laikā no 2013. 2015. gadam. Sākot ar 2016. gadu daļiņu PM10 mērījumu veikšana tika pārtraukta. • PVO rekomendētais gada robežlielums un MK noteikumos par gaisa kvalitāti noteiktais augšējais novērtēšanas slieksnis (piesārņojuma līmenis, kas norāda uz risku pārsniegt noteiktos robežlielumus) tiek pārsniegts Rīgas, Liepājas un Rēzeknes transporta novērtējuma stacijās. Daļiņas PM2,5 2013. 2017. gada perioda mērījumi parāda daļiņu PM2,5 gada vidējo koncentrāciju vērtību samazināšanās tendenci. Vienlaikus ir nepieciešami 2018. gada monitoringa dati šīs tendences apstiprinājumam. Neraugoties uz šo uzlabošanos, daļiņu PM2,5 emisijas joprojām ir viena no visaktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās. • Nevienā mērījumu stacijā netiek pārsniegta MK noteikumos par gaisa kvalitāti atļautā daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija. • Daļiņām PM2,5 noteiktais augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis, kas norāda uz iespējamām gaisa kvalitātes problēmām nākotnē tiek pārsniegts Rīgā Kronvalda bulvāra stacijā, kā arī Liepājas un Rēzeknes transporta ietekmes stacijās. Neīstenojot atbilstošus pasākumus, var pieaugt daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija. • PVO rekomendētais daļiņu PM2,5 līmenis tiek pārsniegts visās Latvijas pilsētās. Arī lauka fona stacijā "Rucava" 2013. 2016. gados daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija bija tuvu PVO rekomendētajai vērtībai, tikai 2017. gadā nedaudz samazinoties. • Latvijai līdz 2020. gadam nepieciešams panākt daļiņu PM2,5 vidējo koncentrācijas vērtību 14,4 mg/m3 (tiek izmantoti mērījumu dati no fona stacijām visā Latvijā). Vidējā ekspozīcijas samazināšanas mērķa pārbaude parāda, ka aprēķinātā daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija par triju kalendāra gadu (2015. 2017. gadam) mērījumu diennakts vērtībām ir 12,98 µg/m3, kas nozīmē, ka uz šo brīdi noteiktais daļiņu PM2,5 valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķis tiek izpildīts. Slāpekļa dioksīds • No 2013. līdz 2015. gadam Rīgas transporta ietekmes stacijās Brīvības un Valdemāra ielā tika pārsniegts gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai. Lai gan šie mērījumi 2016. un 2017. gadā netika veikti, esošā satiksmes plūsmas intensitāte Rīgā dod pamatu argumentētam pieņēmumam, ka gada robežlielums Rīgas centrā vēl aizvien tiek pārsniegts. Benzols • Lai gan gaisa kvalitātes gada mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai nav pārsniegts, tomēr novērotās vērtības, kuras 2016. un 2017. gadā tika reģistrētas Rīgas rūpniecības ietekmes stacijā Mīlgrāvis, bija ļoti tuvu robežlielumam. • Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 2016. un 2017. gadā tika pārsniegts arī fona stacijā "Parks" un stacijā Brīvības ielā. Benz(a)pirēns • Novērotās koncentrācijas 2013. 2017. gados Rīgas pilsētā transporta ietekmes stacijā Brīvības ielā bija salīdzinoši augstas un pārsniedza augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni. • Pārējā Latvijā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi konstatēti Liepājas mērījumu stacijā. 3.2. Galvenie piesārņojuma avoti. Informācija par kopējo aprēķināto emisiju izplatību Latvijā sniegta plāna 3. pielikumā. Atbilstoši veiktajiem aprēķiniem redzams, ka lielākā daļa no visas Latvijas emisijām koncentrējas Rīgas apkārtnē, kā arī citās lielākajās Latvijas pilsētās. Patlaban gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma ir izstrādāta un esošo piesārņojuma avotu noteikšana ir veikta tikai Rīgas pilsētai9, tādēļ šajā plānā ir iespējams sniegt tikai informāciju par Rīgā esošajiem gaisa piesārņojuma avotiem. Emisiju avoti gaisa piesārņojuma novērtēšanai Rīgas pilsētā tika iedalīti trīs grupās: • stacionārie piesārņojuma avoti ražošanas uzņēmumi un kuģu piestātnes10 ar konkrētu atrašanās vietu. Programmā veiktais aprēķins parādīja, ka šo avotu procentuālais ieguldījums 2014. gadā ir aptuveni 23 % no kopējām PM10 emisijām, 18,5 % no kopējām NO2 emisijām, 12 % no kopējām benzola emisijām un 1 % no kopējām benz(a)pirēna emisijām; • mobilie avoti līnijveida avoti, kas raksturo transportēšanas ceļus. Tika izdalītas šādas apakšgrupas: autotransporta kustība Rīgas pilsētas lielākajās ielās, RP SIA "Rīgas satiksme" autobusu kustība, dīzeļvilcienu kustība Rīgas pilsētas robežās un kuģošanas ceļi Daugavā. Aprēķins parādīja, ka šo avotu ieguldījums 2014. gadā ir aptuveni 97,5 % no kopējām benz(a)pirēna emisijām, 68,5 % no kopējām NO2 emisijām, 15 % no kopējām PM10 emisijām un 12 % no kopējām benzola emisijām. • laukuma vai neorganizētie emisijas avoti (tīkla avoti) emisijas no dzīvojamo māju apkures iekārtām, maza apjoma rūpniecības avotu emisijas, pilsētas mazās ielas ar zemu satiksmes intensitāti. Aprēķins parādīja, ka šo avotu ieguldījums 2014. gadā ir aptuveni 76 % no kopējām benzola emisijām, 62 % no kopējām PM10 emisijām, 13 % no kopējām NO2 emisijām un nedaudz virs 1 % no kopējām benz(a)pirēna emisijām. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķins un atbilstības novērtējums programmā ir veikts, izmantojot piesārņojuma izkliedes modelēšanu. Modelējot piesārņojuma izkliedi, tika ņemtas vērā ārpus Rīgas pilsētas izvietoto ražošanas uzņēmumu emisijas. Modelēšanas rezultāti parādīja, ka Rīgas pilsētā iezīmējas vairākas teritorijas, kurās vērojamas augstākas piesārņojošo vielu koncentrācijas. Galvenokārt tas ir pilsētas centrs un, atkarībā no piesārņojošās vielas, arī citas apkaimes, kurās tiek novēroti piesārņojuma robežlielumu pārsniegumi vai augšējo piesārņojuma novērtēšanas sliekšņu pārsniegumi (Rīgas pilsētas gaisa piesārņojuma izkliedes kartes skatīt "Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2016. 2020. gadam" 5. pielikumā, pieejams: https://mvd.riga.lv/nozares/vides-parvalde/gaisa-kvalitate/). 3.3. Pārrobežu piesārņojums. Pārrobežu gaisa piesārņojums attiecībā uz galvenajām piesārņojošām vielām sēra oksīdiem, slāpekļa oksīdiem, ozonu un daļiņām ir analizēts ziņojumā EMEP Status Report 1/2016 ziņojumā11 un šajā plānā ir sniegti galvenie secinājumi pamatojoties uz tiem. Sēra oksīdi (SOx) Dominējošo daļu (apmēram 90 %) no šīs depozīcijas veidoja Latvijā ienākošais pārrobežu piesārņojums. No Latvijā radītajām emisijām apmēram 35 % depozīcija notiek Latvijas teritorijā, bet 65 % ir pārrobežu pārnese uz citām teritorijām. Slāpekļa oksīdi (NOx) Dominējošo daļu (70 % 90 %) no šīs depozīcijas veidojas no Latvijā ienākošā pārrobežu piesārņojuma. Latvijas teritorijā notiek tikai 6 % no Latvijā radīto emisiju depozīcija, bet attiecībā uz 94 % Latvijā radīto emisiju notiek to pārrobežu pārnese. Augstāka depozīcija bija Latvijas rietumu un centrālajā teritorijā. Amonjaks (NH3) Latvijas teritorijā notiek 39 % no Latvijā radīto emisiju depozīcija, bet attiecībā uz 61 % Latvijā radīto emisiju notiek pārrobežu pārnese. Augstāka depozīcija bija raksturīga Latvijas dienvidu daļas teritorijai. Rīgas un Pierīgas teritorijā pārrobežu piesārņojuma ieguldījums depozīcijā bija 50 60 %, bet pārējā Latvijas teritorijā ienākošais pārrobežu piesārņojums bija dominējošs robežās 70 90 % Daļiņas Ņemot vērā atmosfēras ķīmijas nelineāros procesus, pārrobežu ietekmes novērtēšanai daļiņu gadījumā ziņojumā ir izmantota atšķirīga pieeja. Ziņojumā ir novērtēts, kādu ietekmi uz daļiņu koncentrācijām Latvijā un ārpus tās sniedz 15 % emisiju samazinājums Latvijā. Novērtējums parādīja, ka šāda samazinājuma ietekme dominējoši izpaudīsies Latvijas teritorijā, un nelielā pieguļošajā Baltijas jūras teritorijā un Lietuvas un Igaunijas robežas teritorijās ar Latviju. 4. tabula. Valstis un teritorijas, kurās notiek Latvijā veidoto emisiju depozīcija ValstsSOxNOxNH3daļiņas PMLatvija35 %6 %31 %Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar LatvijuKrievijas Federācija19 %34 %23 %Igaunija5 %-5 %Somija5 %8 %4 %Zviedrija5 %7 %-Lietuva--4 %Baltijas jūra16 %14 %13 %Atlantijas okeāna ZA daļa-7 %-citur16 %23 %19 %3.4. Prognozējamā plānā iekļauto pasākumu ietekme uz gaisa kvalitāti Plāna 8. sadaļā iekļautais pasākums 9.3. paredz Rīgas domes saistošajos noteikumos noteikt prasību par esošo individuālo sadedzināšanas iekārtu nomaiņu, ja tās tiek izmantotas kā galvenais siltumapgādes veids, uz tādām sadedzināšanas iekārtām, kuras atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem12 un tās īstenošanas regulā (ES) 2015/1185, ar ko Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka vai vienāda par 50 kW noteiktajām emisiju un energoefektivitātes prasībām. Minētā pasākuma ietekme ir modelēta, izstrādājot Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016. 2020. gadam, un ir parādīta rīcības pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti13. Plāna 8. sadaļā iekļautie pasākumi 3.1. 3.3. paredz veicināt centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstību Latvijas pilsētās. Šāda attīstība tiek paredzēta kā prioritāte (ja tehniski iespējams) konkrētās Rīgas pilsētas zonās un jaunajās apbūves teritorijās (rīcība 9.3.). Centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgšanas ietekme ēkām, kas kādreiz ir bijušas pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmai un kurās jau pastāv vienota siltumtīklu sistēma, ir tikusi modelēta. Modelēšanas rezultāti parādīja šī pasākuma pozitīvās izmaiņas PM10 piesārņojuma izkliedē14. Tāpat ir tikusi veikta centralizētās siltumapgādes sistēmas izveides ietekmes modelēšana (salīdzinot ar individuālo gāzes apkuri) plānotās apbūves teritorijās Skanstes apkaimē, Mežaparkā un Jaunbiķeros. Modelēšanas rezultāti parāda pozitīvu ietekmi uz NO2 piesārņojuma izkliedi15. Plāna 8. sadaļā iekļautais pasākums 9.8. paredz zemās emisiju zonas izveidošanu Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2016.-2020. gadam ietvaros veiktais novērtējums parāda, ka šādas zonas izveides Rīgas centrā pozitīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti16.