4. Article

Rīcības virziens: Emisiju samazināšana transporta sektorā4.1.Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana.Izveidots ETL uzlādes infrastruktūras tīkls. Izveidota publiski pieejama saspiestās dabasgāzes uzpildīšanas infrastruktūra pilsētu/piepilsētu aglomerācijās.PM2,5NOx Uzstādīto ETL uzlādes staciju skaits (līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas ar jaudu vismaz 50 kW) 139 stacijas.SMEMVAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" VARAM 2020.-2022. gadsTiks īstenots "Alternatīvo degvielu attīstības plāna 2017.-2020. gadam" ietvaros4.2.Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu transporta sektorāTiek veikti pasākumi alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanai, kā rezultātā samazinās transporta radītās emisijasPM2,5NOx 1) Aktualizēts alternatīvo degvielu attīstības plāns un iekļauti papildus pasākumi transporta sektora radīto emisiju samazināšanai un alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanai;2) tiek īstenoti papildus pasākumi, kas izriet no aktualizētā alternatīvo degvielu plāna. SMFMEM VARAM 1) 2020. gada II pusgads2) 2020. - 2030. gads Konkrēti veicamie pasākumi un papildus nepieciešamais finansējums tiks noteikts alternatīvo degvielu attīstības plānā4.3.Veicināt tīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu izmantošanuTiek veicināta tādu publisko transportlīdzekļu izmantošana, kas rada zemas gaisu piesārņojošo vielu emisijas.PM2,5NOx Tiek sniegts finansiāls atbalsts tīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu iegādei SMVARAM FMEM 2021. - 2027. gadsNav zināms, kāda ir esošā situācija un kādas izmaiņas esošajā publiskā transporta autoparkā būtu nepieciešamas, lai ieviestu Direktīvā 2009/33/EK par tīro "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu noteiktās prasības (Iespējamais avots: valsts un pašvaldības līdzfinansējums, ES fondu finansējums).Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4.4.Finansiāla atbalsta sniegšana jaunu videi draudzīgu autobusu iegādei, esošo autobusu aprīkošanai to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar alternatīvās degvielas veidiem.Tie veicināta tādu autobusu iegāde, kas rada mazāku gaisa piesārņojumu.PM2,5NOx 1) līdz 2023. gadam iepirkti 50 jauni un pārbūvēti videi draudzīgi sabiedriskā transporta autobusi.2) laikā no 2021.-2027. gadam izveidota jauna finansiālā atbalsta programma jaunu autobusu iegādei vai esošo pārbūvei. SMPašvaldībasFM 2020.-2027. gads1) Nav nepieciešams, jo finansējums no ES fondiem piešķirts 2014.-2020. gada plānošanas periodā28;2) Nav zināms nepieciešamais finansējums, jo nav apzināts esošais autobusu parks un cik daudz no autobusiem būtu jānomaina ar videi draudzīgākiem. (Iespējamais avots: ES fondu finansējums) 4.5.Dzelzceļa tīkla elektrifikācija.Tiek samazinātas dzelzceļa radītās emisijas.PM2,5NOx Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums 300 km.SMVAS "Latvijas dzelzceļš"2027. - 2030.gadsProjekta īstenošana atkarīga no kravu pārvadājuma apjomiem tuvākajos gados un pieejamā finansējuma projekta īstenošanai nākošajā ES fondu plānošanas periodā no 2021.-2027.gadam4.6.Finansiālā atbalsta sniegšana multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.Tiek sniegts finansiāls atbalsts multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai, kā rezultātā tie veicināta sabiedriskā un velotransporta izmantošana un samazinās privātā transporta radītais gaisa piesārņojums.PM2,5NOx Izveidota finansiālā atbalsta programma.SMFM PašvaldībasAS "Pasažieru Vilciens" VAS "Latvijas dzelzceļš" 2020. - 2030. gadsNav zināms4.7.Pastiprināt transportlīdzekļu tehnisko (tai skaitā, emisiju) kontroli uz ceļiem, kā arī novērst atgāzu pēcapstrādes sistēmu demontēšanuSatiksmē piedalās tikai tādi transportlīdzekļi, kas atbilst normatīvo aktu prasībām un nepārsniedz noteiktās izplūdes gāzu emisiju prasības.PM2,5NOx 1) Veikta pastiprināta transportlīdzekļu kontrole uz ceļiem;2) Izvērtēti tehniskie risinājumi un pie pirmreizējās reģistrācijas Latvijā ieviesta papildus kontrole, lai turpmāk novērstu tādu transportlīdzekļu reģistrāciju, kuriem ir demontēta vai defektīva atgāzu pēcapstrādes sistēma; 3) Ieviesta atgāzu pēcapstrādes sistēmas marķēšana un papildus kontrole valsts tehniskajā apskatē 4) Veiktas atbilstošas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par transportlīdzekļu tehnisko apskati, kontroli uz ceļiem un transportlīdzekļu reģistrāciju. SMVAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Valsts Policija 1) 2021. - 2030. gads2) - 4) 2021.gads Papildus nepieciešamais finansējums ~ 250 000 euro gadā (iespējamais avots: valsts budžets)Aprēķināts, pieņemot, ka kopumā valstī tiek organizētas apmēram 5 papildus kontroles ekipāžas. Vienas papildus ekipāža kontrole ar 2 cilvēku pilnu darba slodzi ~ 50 000 euro. Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākuma 4.5. 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,019 kt, NOx - 0,69 kt.5. Rīcības virziens: Nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu5.1.Izvērtēt iespēju palielināt novirzāmo daļu no visiem ieņēmumiem no DRN maksājumiem vides un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai, tai skaitā:1) veikta izpēte par šāda pasākumu īstenošanas iespējām; 2) veiktas izmaiņas atbilstošajos normatīvajos aktos, lai lielāku daļu no DRN maksājumiem novirzītu vides (tai skaitā, gaisa kvalitātes problēmu) risināšanai. Novirzīt lielāku ieņēmumu daļu no DRN maksājumiem vides un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai, kas veicinātu vietējo primāro enerģijas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežotu vides piesārņošanu, kā arī finansiāli nodrošināta vides aizsardzības pasākumu īstenošana.PM2,5NOx 1) veikts pētījums;2) veiktas izmaiņas normatīvajos aktos un lielāka ieņēmumu daļa no DRN maksājumiem tiek novirzīta vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai (tai skaitā, gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai pašvaldībās). FMVARAM1) 2020. gada II pusgads2) 2021. gada II pusgads Nav nepieciešams5.2.Izvērtēt, vai Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā noteiktās likmes veicina tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu (daļiņu un slāpekļa oksīdu) emisijas un ierosināt atbilstošas izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.Tiek veicināta Latvijā izmantoto automašīnu vidējā vecuma samazināšanās un veicināta tādu transportlīdzekļu izmantošana, kas rada zemāku gaisa piesārņojumu.PM2,5NOx 1) veikts pētījums par to vai šobrīd noteiktās nodokļa likmes veicina tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas; 2) ņemt vērā veiktā pētījuma rezultātus, kad nākošreiz tiks rosināta esošo nodokļa likmju pārskatīšanu. SMFMVARAM 1) veikts pētījums - 2020. gada II pusgads2) ierosinātas esošo likmju izmaiņas 2021. gada I pusgads Nav nepieciešams5.3.Veikt pētījumu par gaisu piesārņojošajām vielām noteikto DRN likmju paaugstināšanas nepieciešamību un nepieciešamības gadījumā ierosināt DRN likmju paaugstināšanu.Apzināta esošā situācija un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi dabas resursu nodokļa likumā.PM2,5NOx Sagatavots analītisks ziņojums un nepieciešamības gadījumā sagatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā"VARAM 1) veikts pētījums 2020.gads;2) grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā 2020. gada II pusgads Nav nepieciešams, jo finansējums pasākuma īstenošanai jau piešķirts (avots: LVAF)5.4.Izvērtēt benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās nodokļu likmes un atbilstoši izvērtējumā secinātajam ierosināt grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", izlīdzinot benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās likmesTiek veicināta tādu autotransporta līdzekļu izmantošana, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas.PM2,5NOx 1) Sagatavots analītisks izvērtējums ar rekomendācijām. Veicot ietekmes izvērtējumu, ņemt vērā ne tikai ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību, bet arī finansiālos zaudējumus, kas var rasties no neatbilstošas gaisa kvalitātes (zaudētie dzīves gadi, biežāki ārstu apmeklējumi, zaudētās darba stundas u.c.), kā arī Latvijai noteikto klimata mērķu un alternatīvo degvielu veicināšanas mērķu nesasniegšanas. 2) atbilstoši izvērtējumā secinātajam ierosinātas izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli". FMVARAM1) veikts pētījums - 2020. gada II pusgads2) atbilstoši izvērtējuma rezultātiem ierosinātas izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli", lai samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu 2022. gads Nav nepieciešams5.5.Izvērtēt iespēju no 2022.gada uz noteiktu laiku samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei transportā (ieviest terminēto atcelšanu)Saspiestās dabas gāzes patēriņa pieaugums autotransporta sektorā.PM2,5NOx Veikts izvērtējums un izstrādāti atbilstoši grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"SMEM FM2022. gadsNav nepieciešamsKopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākumiem 4.1, 4.2. un 5.4 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,012 kt un NOx 0,55 kt.6. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorāApakšuzdevums: Slāpekļa mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšana6.1.Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanu.Tiek veicināta efektīva slāpekļa minerālmēslojuma lietošana.NH3Pasākumu plānots ieviest graudkopības saimniecībās ar LIZ platību, kas lielāka par 200 ha un attiecināt uz 11 % no kopējās kviešu platības valstī un 4 % no kopējās rapšu platības valstī.ZM 2021.-2027. gadsIespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).6.2.Izstrādāt kultūraugu mēslošanas plānus kas nodrošina optimālu kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās, kur šobrīd šādas prasības nav noteiktasTiek veicināta efektīva slāpekļa minerālmēslojuma lietošana.NH3Pasākums attiecināms uz visām saimniecībām, bet īpaši uz jauktas specializācijas saimniecībām, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 haZM 2021.-2027. gadsIespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).6.3.Veicināt slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanuTiek veicināta slāpekļa minerālmēslojuma samazinātu apjomu izmantošana.NH3Tauriņzieži kultūraugu rotācijā tiek iekļauti 9 % no kopējās LIZ platības valstī.ZM 2021.-2027. gadsIespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).Apakšuzdevums: Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes6.5.Veicināt šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu ar:- peldošu keramzīta granulu kārtu, - peldošu plastmasas plēves pārsegumu, betona pārsegumu, - teltsveida pārklājumu. Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana veicina slāpekļa savienojumu zudumu ierobežošanu.NH3Attiecas uz saimniecībām, kurās tiek audzētas vismaz 1000 cūkas, 300 slaucamās govis vai 200 liellopi.ZM 2021.-2027. gadsIespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).6.6.Veicināt lagūnas tipa krātuvju aizstāšanu ar cilindriskajām krātuvēmPakāpeniski tiek aizstātas lagūnas tipa krātuves ar cilindriskajām tādā veidā samazinot amonjaka emisijasNH3Paredzēts, ka 2025. gadā 19 % un 2030. gadā 29 % slaucamo govju šķidrmēslu apsaimniekošanai tiktu izmantotas cilindriskās krātuves. Cūkkopības saimniecībās pasākumam jābūt ieviestam 2025. gadā 31 % cūku šķidrmēslu apsaimniekošanai un 2030. gadā 42 % cūku šķidrmēslu apsaimniekošanai.ZM 2021.-2027. gadsIespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).6.7.Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē ar:- cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu, - tiešas iestrādes izkliedētāju, - lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, - lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem) Tiešās šķidrmēslu iestrādes rezultātā tiek samazināti slāpekļa savienojumu zudumi.NH3Pasākums attiecināms uz šādām saimniecībām:1) ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu (attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem, vairāk nekā 300 slaucamām govīm vai vairāk nekā 1000 cūkām); 2) ar tiešas iestrādes izkliedētāju (attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem, vairāk nekā 300 slaucamām govīm un vairāk nekā 1000 cūkām); 3) ar lentveida izkliedētāju (attiecas uz saimniecībām, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha, liellopu skaits līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300, vai cūku skaits līdz 1000); 4) ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem, iestrādi veic saimniecībās, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha (liellopu skaits līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300, cūku skaits līdz 1000). ZM 2021.-2027. gadsIespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).6.8.Samazināt šķidrmēslu iestrādes laiku līdz 4 h un pakaišu mēslu iestrādes laiku līdz 12 h un 4 hPasākums ļauj samazināt gan smakas, gan amonjaka emisijasNH3Šķidrie kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti 4 h laikā A kategorijas cūku un mājputnu intensīvās audzēšanas uzņēmumos un saimniecībās, kurās liellopu skaits pārsniedz 300 dzīvniekus. Pakaišu/bezpakaišu kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti 4 h laikā A kategorijas mājputnu intensīvās audzēšanas uzņēmumos.Pakaišu kūtsmēslu iestrādes laiks tiek samazināts līdz 12 h. visās saimniecībās ZM 2021.-2027. gadsNav nepieciešams6.9.Biogāzes ražošanas veicināšanaTiek samazinātas smakas un amonjaka emisijas, ko rada kūtsmēslu uzglabāšanaNH3Pasākums orientēts uz kūtsmēslu apsaimniekošanu, nosakot maksimāli iespējamo potenciālu, kāds iespējams kūtsmēslu pārstrādei saimniecībās.ZM 2021.-2027. gadsIespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).Apakšuzdevums: Citi pasākumi lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanai6.10.Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiemNodrošināt, ka A kategorijas mājputnu un cūku intensīvās audzēšanas uzņēmumi izstrādā mājputnu un cūku ēdināšanas pārvaldības plānus un ievēro pārējo secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto prasību izpildi29.NH3Vismaz 35 esošo A kategorijas iekārtu atļaujās noteiktās emisiju robežvērtības nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kā arī tiek veikta šo prasību ieviešanas kontroleVVD 2021. gada II pusgadsNav nepieciešams6.11.Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībaBioloģiskās piena lopkopības radītās NH3 emisijas uz vienu govi ir mazākas nekā konvencionālās lauksaimniecības sistēmā.NH3Bioloģiskās piena lopkopības grupā jāiekļaujas 17 % slaucamo govju no kopējā govju skaita 2020. gadā, 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030. gadā.ZM 2021. - 2027. gadsIespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).6.12.Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" noteikto prasību izpildes kontroli.Tiek izbūvētas normatīvo aktu prasībām atbilstošu mēslu krātuvju izbūve, kā rezultātā samazinās amonjaka emisijasNH3Veikta regulāra dzīvnieku novietņu pārbaudeVVD nepārtrauktiNav nepieciešams6.13.Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" noteikto prasību izpildes kontroli.Tiek izstrādāti mēslošanas plāni, veikta atbilstoša mēslošanas līdzekļu izkliedēšana un ievērotas citas noteikumos noteiktās prasībasNH3Veikta regulāra normatīvo aktu izpildes kontroleValsts Augu aizsardzības dienests VVD nepārtrauktiNav nepieciešams6.14.Labas lauksaimniecības prakses amonjaka emisijas samazināšanai izstrādeApkopoti pasākumi, kurus lauksaimnieki var veikt, lai samazinātu savas darbības rezultātā radītās emisijasNH3Izstrādāti labas lauksaimniecības prakses nosacījumi un publicēti ZM mājaslapā internetā.ZM 2020. gada II pusgadsNav nepieciešams6.15.Apmācību un konsultāciju pakalpojumu sniegšana lauksaimniekiem par amonjaka emisijas samazināšanas iespējām lauksaimnieciskajā darbībāPanākta lauksaimnieku uzvedības un paradumu maiņa, kā rezultātā samazinās gaisa piesārņojums, ko rada lauksaimniecībaNH3Regulāri tiek veikta lauksaimnieku izglītošana un informēšana par pasākumiem, ko var veikt amonjaka emisiju samazināšanaiZM 2021. - 2027. gadamIespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).Kopējais aprēķinātais NH3 emisiju samazinājums no pasākumiem 2030. gadā ir 3,1 kt