5. Article

Emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem Tā kā bāzes scenārijā NOx, NH3 un PM2,5 netiek izpildīti 2030. gadam noteiktie emisiju mērķi, tad nepieciešams paredzēt papildu politiku un pasākumus un izvērtēt to ietekmi uz emisiju prognozēm un to devumu noteikto emisiju mērķu sasniegšanā. Informācija par plānā iekļautajiem papildus pasākumiem pieejama plāna 8.sadaļā. Tā kā joprojām turpinās diskusijas par ES fondu un kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros pieejamo finansējuma apjomu 2021.-2027. gada plānošanas periodā un iespējamo atbalsta tvērumu, tad 8.sadaļā noteiktie pasākumi, kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt ES fondu un kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros pieejamo finansējumu, ir indikatīvi, un to īstenošanai pašlaik nav iespējams konkrēti noteikt plānoto finansējuma avotu. Kurināmā sadedzināšanas radīto emisiju samazināšanai galvenie iespējamie politikas virzieni Latvijā ir enerģijas patēriņa samazināšana, īstenojot papildus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, un izmantoto sadedzināšanas iekārtu nomaiņa uz augstākām emisiju robežvērtību prasībām atbilstošām. Veikts novērtējums par papildus energoefektivitātes pasākumu (papildus pasākumi iekļauti 8. sadaļas otrajā rīcības virzienā) īstenošanas radīto ietekmi uz NOx, PM2,5, NMGOS un SO2 emisijām (Energoefektivitātes politikas scenārijs). Otra pasākumu grupa, kam ir veikts emisiju samazināšanas novērtējums, ir MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām noteikto emisiju robežvērtību ievērošanas nodrošināšana (papildus pasākumi iekļauti 8. sadaļas pirmajā rīcības virzienā). Šo pasākumu grupai ir novērtēta ietekme uz NOx un PM2,5 emisijām (Emisiju robežvērtību ieviešanas scenārijs). Visbeidzot ir izveidots scenārijs, kurā abas minētās pasākumu grupas ir integrētas (Integrētais politikas scenārijs vai scenārijs ar papildu pasākumiem) un novērtēta šī scenārija ietekme uz noteikto emisiju mērķu izpildīšanu. Tā kā MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām noteikto emisiju robežvērtību nodrošināšana, galvenokārt, iedarbojas uz NOx un PM2,5 emisijām, tad šīm emisijām ir veikts šo trīs scenāriju novērtējums. NOx emisiju samazināšanai papildus ir novērtēta transporta sektora pasākumu kopas ietekme. Savukārt amonjaka emisiju samazināšanai un noteikto emisiju mērķu sasniegšanai izvēlētas četras papildus pasākumu grupas, kas saistītas ar slāpekļa mēslojuma lietošanu, kūtsmēslu apsaimniekošanu ārpus novietnes, lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiem un bioloģiskās lauksaimniecības attīstības veicināšanu. 5.1. Slāpekļa oksīda emisijas Tā kā papildu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus plānots īstenot pārsvarā pakalpojuma sektorā un mājsaimniecībās, tad šajos sektoros un enerģijas pārveidošanas sektorā emisiju samazinājums ir lielāks no šīs politikas pasākumu grupas. Pasākumu grupa par noteikumu par emisiju robežvērtībām jaunām un esošām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām ieviešanu vislielāko ietekmi uz emisiju izmaiņām dod enerģijas pārveidošanas sektorā. Novērtētais divu minēto politiku grupu īstenošanas kopējais NOx emisiju samazinājums 2030. gadā ir apmēram 2,44 kt, jeb 7,4 % samazinājums pret bāzes scenāriju. Tas kopsummā scenārijā ar papildu pasākumiem 2030. gadā dod NOx emisijas par 0,5 % lielākas nekā noteiktais emisiju mērķis. 8. attēls. Politiku un pasākumu ietekme uz NOx emisiju samazināšanu 9. attēls. Aprēķinātās NOx emisiju prognozes scenārijā ar enerģijas efektivitātes pasākumu un emisiju robežvērtību ieviešanu un kontroli un mērķa trajektorija, 2020. 2030. gads Tā kā iepriekš divas minētās emisiju samazināšanas pasākumu grupas vēl nenodrošina 2030. gadam noteiktā mērķa izpildi, tad ir nepieciešams ieviest papildu pasākumus transporta sektorā, kas ir viens no lielākajiem NOx emisiju avotiem. Pasākumi transporta sektorā iekļauj dzelzceļa elektrifikāciju, palielinot elektrificēto rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējo garumu, kā arī fiskālo pasākumu grupu, kas vērsti uz transporta līdzekļu ar augstākām vides prasībām izmantošanu (skatīt 8. sadaļā iekļauto pasākumu 4.5., 5.2 un 5.4). Pēdējos septiņos gados dīzeļdzinēju automašīnu daļa kopējā pasažieru automašīnu skaitā ir pieaugusi par 22,7 % (skatīt 10. attēlu), turklāt lielākā daļa no šīm reģistrētajām dīzeļdzinēju automašīnām ir zemākas klases nekā EURO4. Lai gan automašīnu skaita daļa, kas atbilst EURO4 vai augstākām prasībām, benzīnu un dīzeļdegvielu izmantojošām automašīnām ir apmēram vienāda ap 34 % , tomēr no automašīnām, kas izmanto dīzeļdegvielu, šajā laika periodā visstraujāk ir pieaugusi EURO3 grupas automašīnu daļa, kurām NOx emisiju faktors (g/km) ir aptuveni 35 % lielāks nekā EURO4 grupai. 10. attēls. Dīzeļdzinēju daļa kopējā pasažieru automašīnu skaitā, 2010. 2017. gads Ja 2010. gadā dīzeļdegvielu izmantojošo automašīnu vidējais NOx emisiju faktors (kg/TJ) ir apmēram 3,6 reizes lielāks nekā benzīnu izmantojošām automašīnām, tad 2017. gadā tas jau ir 6,7 reizes lielāks. Šo negatīvo tendenci nosaka gan iepriekš aprakstītās negatīvās tendences dīzeļdegvielu izmantojošo automašīnu struktūrā, gan tas, ka benzīna izmantojošām automašīnām, kuras atbilst EURO4 vai augstākai grupai NOx emisiju faktors (g/km) ir apmēram par 45 % mazāks nekā EURO3 grupai. 11. attēls. Vidējo NOx emisiju faktoru izmaiņas pasažieru automašīnām Latvijā Iepriekš aprakstīto pasažieru automašīnu parka struktūras un tehnoloģiju izmaiņu tendences nosaka to, ka vidējais pasažieru automašīnu NOx emisiju faktors laika periodā 2010. 2017. gads ir pieaudzis par apmēram 11,9 % (skatīt attēlu augstāk). Ja benzīnu izmantojošo automašīnu vidējais emisiju faktors ir samazinājies par 46 %, tad dīzeļdegvielu izmantojošo automašīnu vidējais emisiju faktors ir samazinājies tikai par 2 %. Līdz ar to ir nepieciešams īstenot politikas, kas pasažieru automašīnu iegādē ņem vērā arī gaisa piesārņojošo emisiju faktoru un plašāk jāizmanto alternatīvās degvielas, kas rada mazāk emisiju, kā arī jāveicina elektrotransportlīdzekļu plašāku izmantošanu. Minēto politiku īstenošanas ietekme uz NOx emisijām ir novērtēta un parādīta plāna 5. tabulā. 5. tabula. NOx emisiju samazināšanai izvēlēto pasākumu grupas un to radītais emisiju samazinājums pret bāzes scenāriju, kt Pasākumu grupa202020252030Pasākumi autotransporta sektorā par dīzeļdegvielu izmantojošo pasažieru automašīnu daļas samazināšanu (pasākumi 4.1. un 5.4.)0,150,580,32Pasākumi dzelzceļa elektrifikācijai un modernizācijai (pasākums 4.5.)00,720,66Pasākumi emisiju robežvērtību sadedzināšanas iekārtām ieviešanai un kontrolei (pasākumi 1.1., 1.4. un 1.7.)1,622,122,08Pasākumi enerģijas efektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās un publiskās ēkās (pasākums 2.1.)0,510,580,35Visu minēto pasākumu īstenošanas gadījumā aprēķinātās NOx emisiju prognozes 2030. gadā ir par apmēram 2,6 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis. 12. attēls. Aprēķinātās NOx emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem un mērķa trajektorija 2020. 2030. gads Ņemot vērā, ka NOx emisiju samazināšanai ieplānotie pasākumi ir saistīti ar lielām investīcijām transporta sektorā (dzelzceļa elektrifikācija, alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība) un arī patērētāju uzvedības maiņu, to īstenošana ir plānota pēc 2020. gada. Līdz ar 2020. gada iezīmētā mērķa sasniegšanu trajektorija tiks izpildīta tikai pirms 2025. gada. 5.2. Daļiņu PM2,5 emisijas 13. attēls. Politiku un pasākumu ietekme uz daļiņas PM2,5 emisiju samazinājumu Kā redzams no iepriekšējā attēla, daļiņu PM2,5 emisiju samazināšanā vislielāko ietekmi dod pasākumu grupas ieviešana par emisiju robežvērtību jaunām un esošām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to izpildīšanas kontrole. Enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana dod mazāku emisiju samazinājumu. Divu politiku pasākumu grupu īstenošanas kopējais daļiņu PM2,5 emisiju samazinājums 2030. gadā tiek prognozēts apmēram 3,94 kt jeb 28 % samazinājums pret bāzes scenāriju. Papildus emisiju samazinājumu dod arī īstenotie pasākumi transporta sektorā. Emisiju samazinājums 2030. gadā ir apmēram 0,02 kt, kas ir 0,1 % samazinājums pret bāzes scenāriju. Tas kopsummā scenārijā ar papildu pasākumiem 2030. gadā rada PM2,5 emisijas, kas ir par 22 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis. 14. attēls. Aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam 5.3. Sēra dioksīda emisijas Enerģijas efektivitātes papildus pasākumu īstenošana dod ieguldījumu arī SO2 un NMGOS emisiju samazināšanā enerģijas pārveidošanas sektorā, pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās un kurināmā izmantošanai rūpniecības sektorā. Enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana samazina prognozētās SO2 emisijas 2030. gadā par 0,18 kt, salīdzinot ar bāzes scenāriju. Līdz ar to prognozētās emisijas ir par 7,8 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis. 15. attēls. Aprēķinātās SO2 emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam 5.4. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas Enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana būtiskāku iespaidu atstāj uz NMGOS emisiju prognozēm. Scenārijā ar papildus politikām tās 2030. gadā ir par 0,7 kt mazākas nekā bāzes scenārijā un prognozētās emisijas ir par 6,9 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis. 16. attēls. Aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam 5.5. Amonjaka emisijas Plāna 6. tabulā sniegti pasākumi, kurus Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki kopā ar Zemkopības ministriju ir identificējuši, lai samazinātu kopējās amonjaka emisijas un sasniegtu Latvijai noteiktos amonjaka emisiju mērķus. 6. tabula. Amonjaka emisijas samazinošu pasākumu saraksts un to radītais emisiju samazinājums pret bāzes scenāriju, kt Pasākuma ietekmes jomaPasākums2020202520301) Slāpekļa mēslojuma lietošanaPrecīzā minerālmēslojuma lietošana0.2150.5080.913Mēslošanas plānošanaSlāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā)2) Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnesŠķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar:- peldoša keramzīta granulu kārtu - peldošs plastmasas plēves pārsegumu - betona pārsegumu - teltsveida pārklājumu 0.1771.0561.069Lagūnu aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēmBiogāzes ražošanas veicināšanaTieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar:- cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu - tiešas iestrādes izkliedētāju - lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm - lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem Šķidro kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h)Pakaišu vai bezpakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h)Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (12 h)3) Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiemNodrošināt slāpekļa satura ziņā sabalansētu izbarojamo barību mājputnu un cūku ēdināšanā0.2230.4250.4344) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībaBioloģiskās piena lopkopības veicināšana0.3070.6240.686Pasākumu grupu summārā ietekme0.922.613.10Detalizētāka informācija par pasākuma ietekmes novērtēšanai izmantotajiem pieņēmumiem un saimniecībām, kurām plānots noteiktos pasākumus piemērot sniegta plāna 4. pielikumā. Plāna 6. tabulā minētie pasākumi tiek plānoti specifiskām saimniecību grupām (klasteriem), kuri uzskaitīti 4. pielikuma 23. un 24. tabulā. Izvērtējot minēto papildus pasākumu grupu ietekmi uz emisiju samazināšanu, jāsecina, ka vislielākais ietekmes potenciāls ir aprēķināts papildus pasākumiem slāpekļa patēriņa samazināšanai no minerālmēslu izmantošanas, paredzot, ka izmantotā slāpekļa patēriņš ar minerālmēsliem 2030. gadā ir jāsamazina par 20,2 % attiecībā pret bāzes scenāriju. Būtisku emisiju samazinājumu dod arī bioloģiskās piena lopkopības attīstība un veicināšana. Pasākuma grupa par bioloģiskās piena lopkopības attīstīšanu ietver pieņēmumus, ka bioloģiskās piena lopkopības grupā jāiekļaujas 17 % slaucamo govju no kopējā govju skaita 2020. gadā. 2016. gadā bioloģiskās piena lauksaimniecības grupā iekļāvās 13 % no kopējā slaucamo govju skaita. Prognozēts, ka atbalsta saņemšanas gadījumā, slaucamo govju skaits bioloģiskās lauksaimniecības sektorā varētu palielināsies līdz 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030. gadā. Aprēķini, kuros izmantota arī pieejamā informācija par emisijas apjomu no vienas slaucamas govs gada laikā bioloģiskās un konvencionālās lauksaimniecības sistēmās, norāda, ka šāds bioloģiskās piena lopkopības attīstības modelis nodrošinātu papildus amonjaka emisiju samazinājumu par 4 %. Efektīvs pasākums ir arī ēdināšanas pārvaldība intensīvās mājputnu vai cūku audzēšanas kompleksos. Samazināts kopproteīna saturs barībā un slāpekļa satura ziņā sabalansēta izbarojamā barība samazina lauksaimniecības dzīvnieku izdalīto slāpekli, kas savukārt veido mazāku emisijas apjomu no kūtsmēslu apsaimniekošanas. Samazinot lauksaimniecības dzīvnieku izdalītā slāpekļa daudzumu un nodrošinot pasākumus amonjaka emisiju samazināša vai kūtsmēslu uzglabāšanas laikā ir iespējams panākt lielāku emisijas samazinājuma efektu. Integrēta minēto četru pasākumu kopa ļaus lauksaimniecības sektorā sasniegt 2025. un 2030. gadam noteikto amonjaka emisiju mērķi. Ņemot vērā, ka amonjaka emisijas samazināšanai paredzēto pasākumu īstenošanā ir nepieciešami ievērojami finansiāli ieguldījumi, kuri pašlaik nav paredzēti Latvijas Lauku attīstības programmā 2014. - 2020. gadam, tad šos pasākumus pakāpeniski ir plānots īstenot pēc 2020. gada, paredzot tiem finansiālu atbalstu Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (2021.-2027. gads) ietvaros. Līdz ar to, atbilstoši aprēķinātajām prognozēm, 2020. gadā noteiktais emisiju mērķis tiks sasniegts tikai pirms 2025. gada. Īstenojot visu četru grupu pasākumus, aprēķinātās emisiju prognozes ir par 2,1 % mazākas nekā 2030. gadam noteiktais emisiju mērķis. Emisiju samazinājums 2030. gadā ir 3,1 kt, salīdzinot ar bāzes scenāriju. 17. attēls. Aprēķinātās NH3 emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam 5.6. Secinājumi Emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem parāda, ka īstenojot plāna 8. sadaļā iekļautos pasākumus kopumā tiek sekmēta noteikto emisiju mērķu izpilde 2025. un 2030. gadā. Tai pat laikā netiek sasniegti 2020. gadam noteiktie NOx un NH3 emisiju samazināšanas mērķi, jo emisiju samazināšanai ieplānotie pasākumi ir saistīti ar lielām investīcijām, kā arī to īstenošana ir laikietilpīga, tādēļ rezultāti būs redzami tikai laikā pēc 2020. gada. • aprēķinātās NOx emisiju prognozes 2030. gadā ir par apmēram 2 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu, bet tās par apmēram 11 % pārsniedz noteikto mērķa trajektoriju 2020. gadā. Ņemot vērā, ka NOx emisiju samazināšanai ieplānotie pasākumi ir saistīti ar lielām investīcijām transporta sektorā (dzelzceļa elektrifikācija, alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība) un arī patērētāju uzvedības maiņu, to ietekme ir sagaidāma pēc 2020. gada; • aprēķinātās SO2 emisiju prognozes uz 2030. gadu ir par apmēram 7,8 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu; • aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes uz 2030. gadu ir par apmēram 6,9 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu; • aprēķinātās NH3 emisiju prognozes ir par apmēram 2,1 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu, bet par apmēram 6,4 % pārsniedz noteikto emisiju mērķa trajektoriju 2020. gadā; • aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes 2030. gadā ir par apmēram 22 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu.